Novadniekam Ansim Lerhim-Puškaitim 160. dzimšanas diena

Skolotājs, dārzkopis,  folkloras zinātājs, vācējs un apkopotājs Anss Lerhis-Puškaitis (1859. gada 2. septembris – 1903. gada 30. marts)  dzimis Pastendes Cīruļu mājās saimnieku ģimenē. Cīruļu ģimenē  dzimuši 12 bērni; Anss to vidū ir otrais.

Ziemas vakaros Cīruļu mājas saimes ļaudis salasījušies vienkopus, kur pie skalu uguns katrs strādājuši savu darbu, reizē dziedot,  pārrunājot dienā notikušo un stāstot pasakas.

Māte Ģertrūde bijusi tautasdziesmu un pasaku zinātāja;  arī liela dziedātāja.

Talsos Anss mācījies divās nelielās privātskolās un Feldmaņa privātajā apriņķa skolā.

Viņam neizdevās iestāties skolotāju seminārā Tērbatā, tādēļ Anss uzsāka mācības  Džūkstes Ērģelnieku skolā, bet 1879. gadā kā neklātnieks nokārtoja skolotāja eksāmenu Irlavas skolotāju seminārā.

Talsos saglabājušās vairākas ēkas, kas saistītas ar A. Lerha-Puškaiša šeit aizvadītajiem jaunības gadiem. Tās ir nelielās skolas ēkas Lielajā ielā 10, Kalna ielā 4 un Laidzes ielā 1. Pāri Vilkmuižas ezeram vēl vīd Talsmuiža, kur pie mātes brāļa Anss pavadījis ne vienu vien dienu un nakti, piedalījies arī paša sagatavotos teātra uzvedumos.

Novadpētnieks Imants Tamsons laikrakstā “Talsu Vēstis” 2015. gada 17. jūlijā raksta par ēku Laidzes ielā nr. 1: “Laidzes ielā nr. 1 – 1873. gadā atklāj Talsu privāto apriņķa skolu (tā saukto “kreicskolu”), ko uzturēja vietējā muižniecība un Talsu pilsoņi. Skola šajā ēkā pastāvēja līdz 1881. gadam, kad skolas vadību pārņēma valodnieks Kārlis Mīlenbahs. Šajā skolā piecus semestrus jeb 2 gadus mācījās folklorists un rakstnieks Anss Lerhis-Puškaitis un viņa brālis Bērtulis.”

Talsos staigājam pa A. Lerha-Puškaiša vārdā nosauktu ielu, kur ceļš tālāk aizvijas uz apmēram 8 kilometru attālajām Cīruļu mājām. Tiesa, par senās mājas vietu liecina tikai tur augošie un joprojām skaisti zaļojošie koki. Cīruļu kapsētā atdusas viņa dzimtas ļaudis, tur piemineklis arī stipriniekam Ojāram.

Lerhis-Puškaitis bijis viens no Kurzemē savulaik labākajiem skolotājiem. Divdesmit gadus viņš strādājis Džūkstes Lancenieku skolā, kur ierīkojis gan bibliotēku, gan priekšzīmīgu augļu koku dārzu. Pašlaik ēkā ir Latvijā vienīgais Pasaku muzejs.

Attēls no novadnieka Gunta Pakalna sastādītās grāmatas “Anss Lerhis-Puškaitis atmiņās un stāstos”. – Rīga, Madris, 2000.

Savā īsajā mūžā (nepilni 44 gadi) Anss Lerhis-Puškaitis savācis daudz pasaku un teiku. Viņa savāktās un sastādītās „Latviešu tautas teikas un pasakas” (1891–1903) septiņos sējumos ar vairāk nekā 6000 tekstiem otrs lielākais latviešu vēstītājas folkloras publicējums. Tur aptverti visi līdz 1900. gadam apzinātie latviešu pasaku un teiku materiāli. Krājuma pēdējais sējums palicis rokrakstā (glabājas Latviešu folkloras krātuvē), saīsināti publicēts 2001. gadā. Labi pazīstama viņa paša pierakstīto pasaku izlase „Džūkstes pasakas” (1891, 1990, 2003), viņa pierakstītās teikas apkopotas grāmatā „Džūkstes teikas un nostāsti”(2010).

Anss Lerhis-Puškaitis rakstījis arī stāstus – pazīstamākie ir par Cīruļu apkārtnes ļaudīm: „Ojārs” (1892), „Vodžus” (1893), no folkloras materiāliem veidotus episkus apcerējumus: „Kurbads” (1891), „Nārone” (1894), kā arī vienas no pirmajām latviešu literārajām pasakām.

1926. gadā izdotajā Alberta Prandes grāmatā “Latvju rakstniecība portrejās” iekļauta arī informācija par Lerhi-Puškaiti: “Lerhis-Puškaitis grūtā tautskolotāja darbā, ar slimību un nevaļu kaudamies, tomēr paveica lielo mūža darbu: tautas teiku un pasaku kopošanu un kārtošanu. Strādības un milzīgās darba enerģijas ziņā Lerhis ir pilnīgi Baronam blakus stādāms. Viņa stāstos ir īpatnēja, pasaku valodai tuva tautas valoda un oriģināli, zīmīgi tautas tipi.”

Puškaitis nomiris ar tolaik nedziedināmo slimību tuberkulozi. Apbedīts Tukuma novada Džūkstes kapsētā. Viņa kapa piemineklī pēc paša testamentā izteiktas vēlēšanās rakstīts: „Anss Lerhis-Puškaitis, talsinieku Cīruļu saimnieku Reiņa un Ģedrudes dēls. Džūkstes-Lancenieku skolotājs no 1883, to pašu laiku latviešu pasaku darbenieks.”

Atzīmējot „latviešu pasaku tēva” 150. dzimšanas dienu, 2009. gada 2. septembrī Latvijas Pasts izlaida speciālu Anša Lerha-Puškaiša atcerei veltītu aploksni, bet 26. septembrī Rīgas Latviešu biedrībā notika plašs viņa piemiņas pasākums „Gaisma ausa”. Šajā dienā Talsu  literāti, atzīmējot Lerha-Puškaiša dzimšanas dienu, aicināja  talsiniekus pievienoties pasakainam pārgājienam “8 kilometri dzejas” – maršrutā no Lerha-Puškaiša ielas Talsos līdz Cīruļu mājvietai Ģibuļu pagastā, stāstot pasakas atpūtas vietās. Par šo ceļojumu lasāms žurnālistes Ilzes Kārkluvalkas rakstā “Pasaku tev, pasaku sev, tā lēni ejot un ieklausoties” (“Talsu Vēstis”, 2009. gada 8. septembris).

Ieskatam piedāvājam viņa Talsos pierakstītus folkloras materiālus:

“Jaungada vakarā jaunavām jānober graudi katrai sava čupiņa par sevi un jānoliek gailis vidū. Tā jaunava, no kuras čupiņas gailis pirmāk ēd, pirmā no visām precēsies.”

“Kam trumi (augoņi) aug, tam Jāņu dienā jānomazgājas avotā un, atpakaļ neskatoties, jāsteidzas mājās, tad trumi beidz augt.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *