Atkal

10,00 

Jānis Zviedrāns

Talsu novada ārsts Jānis Zviedrāns, aizejot mūžības ceļā, atstāja manuskriptu par saviem studiju gadiem Rīgas Medicīnas institūtā (1961. gada izlaidums), ko biedrība “Aleksandra Pelēča lasītava” izdevusi grāmatā.
Ārsts stāsta par saviem pedagogiem un vēlāko darba gaitu, kas piespiedu kārtā ritējusi padomju Krievijas armijā.

Grāmatas veids: cietiem vākiem

vai

Saturs:

Z. Kalmanis. Grāmata laikmeta krāsās
Ieskaņa
Ievads
Terapijas katedra
Ķirurģija
Dzemdniecības un ginekoloģijas katedra
Ādas un venērisko slimību katedra
Farmakoloģijas katedra
Veselības aizsardzības organizācijas katedra
Fizkultūras katedra
Neorganiskās un analītiskās ķīmijas katedra
Nervu slimību katedra
Fizikas katedra
Ausu-kakla-deguna slimību katedra
Militārā katedra
Normālās anatomijas katedra
Patoloģiskās cilvēka anatomijas katedra
Patoloģiskās fizioloģijas katedra
Bioloģiskās ķīmijas katedra
Bioloģijas katedra
Histoloģijas katedra
Tiesu medicīnas katedra
Higiēnas katedra
Operatīvās ķirurģijas un topogrāfiskās anatomijas katedra
Svešvalodu katedra
Psihiatrija
“Mēness staru stīga”
Grupas Audzinātāja
Normālās fizioloģijas katedra
Fakts
Nemateriālais dumpis
RMI jauktais koris
Komjaunatne
Kolhozi
Mikrobioloģijas katedra
Atmiņu nav par ftiziatriju un rentgenoloģiju
Infekcijas slimību katedra
Bērnu slimību katedra
Acu slimību katedra
Traumatoloģijas un ortopēdijas katedra
Marksisma-ļeņinisma, politiskās ekonomijas, dialektiskā un vēsturiskā materiālisma katedra
Vasara un prakse
Kopmītne
Freijas bēres
Pēdējais cēliens
Akts
Izskaņa
A piezīme
Skarbums
Ārsta mūžīgās aizdomas
Herētiķis vai tumsonības upuris
Paulīne
Jāzeps
Veronika
Zilais Jānis
Kundze Anele
Viņas Vectēvs un citi
Lielais Altonovass
Izskaņa 2 un Epilogs
Atsauces
Post factum
Talsos
Konspekts
Gandrīz proklamācija
Lielā ambrāža…
Talsi-Kuriļu salas-Maskava…
Slepenā saruna
Attēli

Jānis Zviedrāns

piedzima Sēlijā 1935. gada 1. oktobrī. Pēc Ilūkstes 1. vidusskolas absolvēšanas viņš iestājās Rīgas Medicīnas institūtā, ko pabeidza 1961. gadā.  Jauno ārstu iesauca padomju armijā un nosūtīja uz PSRS ziemeļiem. 1965. gadā viņš atgriezās Latvijā, jo bija norīkots par ārstu padomju karaspēka daļā Talsos. Brīvajā laikā pēc darba karaspēka daļā ārsts Zviedrāns strādāja Talsu slimnīcas ķirurģiskajā nodaļā, vēlāk asins pārliešanas kabinetā un uzņemšanas nodaļā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un PSRS armijas aiziešanas no Talsiem Jānis Zviedrāns bija ārsts Talsu slimnīcas terapijas nodaļā.

Ārsts Zviedrāns pārzināja latviešu un ārzemju literatūru, klasisko mūziku, apmeklēja operas un baleta izrādes, krāja klasiskās mūzikas ierakstus. Viņš pētīja mūsu novada medicīnas un mākslas vēsturi. Grāmatu «Talsu novada aptiekas» 2002. gadā izdevusi Talsu tipogrāfija. Sadarbībā ar Aleksandra Pelēča lasītavu izdotas vairākas Jāņa Zviedrāna sarakstītās grāmatas: «Latvijas baleta zvaigznes» – esejas par Helēnu Tangijevu-Birznieci, Ausmu Veltu Vilciņu, Jāni Osvaldu Lēmani, Aleksandru Godunovu izdota 2006. gadā; «Gara dārzos» – par E. Smiļģi, A. Skaru, E. Volšteini, kā arī leģendārajiem Talsu ārstiem V. Ruģēnu, P. Birzi, E. Jansoni, A. Pūci un J. Nemmi izdota 2009. gadā; grāmata «Lepra Ziemeļkurzemē» izdota 2011. gadā, bet 2014. gadā iznākusi grāmata «Talsu slimnīca», kur atspoguļots Talsu slimnīcas darbs daudzu gadu garumā.

Jāņa Zviedrāna dzīves pamats bija ticība Dievam. Viņš piederēja Talsu katoļu draudzei, bija aktīvs kristietis, iesaistījās Ziemeļkurzemes dekanāta avīzes «Tavs ceļš, pa kuru mazāk iets» redakcijas darbā, daudz rakstīja, tulkoja, intervēja, dalījās savā garīgajā pieredzē.