Talsi 1945. gada maijā

Talsi 1945. gada maijā

Liktenīgais kara pēdējā gada maijs daudziem nozīmēja jaunas, drošākas dzīves sākumu. Latvijas iedzīvotājiem pavasaris nesa jaunus pārbaudījumus, atkal nokļūstot padomju režīma varā.

Otrdien, 1. maijā, bija Darba svētku brīvdiena. Vēl divas nedēļas mācību vajadzēja izturēt pamatskolēniem, bet vidusskolās, kā lēma Kurzemes tautskolu inspektoru sapulcē, „ja apstākļi atļaus, darbu vēl turpinās.”  Vidusskolās uzņemšot tos, kuriem latviešu un vācu valodās, matemātikā, dabaszinībās, ģeogrāfijā un vēsturē atzīme nav mazāka par 3,5. Vēl talseniekus paguva iepriecināt iespēja ar autobusu ērtāk nokļūt Ventspilī. Tas kursēja trīs reizes nedēļā, tomēr brīvu ceļošanu ierobežoja prasība reģistrēties un priekšrocības dienestā komandētajiem. 3. maija  „Talsu Vārda” priekšpēdējā numurā publiku 6. maijā aicināja uz  Lūcijas Garūtas kantātes „Latviešu lūgšana Dievam” atskaņošanu ar autores piedalīšanos Stendes un Talsu baznīcās. A. Prēdeļa vadītā Talsu kora priekšnesums šodien vairāk pazīstams ar nosaukumu „Dievs, Tava zeme deg!” Savukārt, pulkvedis Osis lūdza: „19. divīzijas karavīru vārdā griežos pie visiem Kurzemes iedzīvotājiem ar uzaicinājumu nodot visas tādas lietas un piederumus, kas kara apstākļos nonākuši iedzīvotāju rokās, bet ir karaspēka īpašums, kā ieroči, ietērps, katliņi, ūdens pudeles, jostas u. c. Pašreizējos apstākļos nepieciešams ikviens priekšmets, jo tas atvieglo karaspēka apgādi.”

Pēdējā, 8. maijā izdotajā vācu laika avīzē, neskaitot bezpersoniskās ziņas par kara notikumiem tālās valstīs un garus ļoti personiskus noklīdušo radinieku meklētāju sarakstus, ziņots par civiliedzīvotājiem domātiem kinoseansiem trešdienās un svētdienās, atsevišķi piedāvājot izrādes ar arodbiedrību piešķirtiem taloniem. Krievu bēgļiem kino rādīšot piektdienās, bet  karavīriem bija domāti īpaši seansi.

Varas pārņemšana

Jau 8. maijā tautā sāka izplatīties radio ziņās vēstītais par Vācijas padošanos pusnaktī. Pēcpusdienā vēl notika sīvi uzlidojumi Talsiem, Kandavai, Valdemārpilij. No Raimonda Grūbes dienasgrāmatas: „Tā tiešām bija taisnība, ka pl. 00:01 iestāsies miers. Norunājām gaidīt pusnakti. Beidzot sagaidījām 00:01, tomēr nekāda iluminācija frontē nenotika, noskatījāmies vēl apkārt un tad gājām gulēt.”

Talsu apriņķa pārņemšanai padomju varas pārstāvji bija gatavojušies jau kopš 1944. gada septembra. 70 cilvēku grupā (47 vīrieši un 23 sievietes) ietilpa partijas un komjaunatnes pārstāvji, nākamie pagastu vecākie, ēdnīcas vadītājs, milicijas pilnvarotie, šoferis, traktorists, medmāsas u. c. Tā kā Kurzeme tik viegli nepadevās, viņi vairākus mēnešus uzturējās Tērvetes pagastā.  25. aprīlī Komunistiskās partijas vadītājs Talsu apriņķī J. Ģēģeris ziņoja šefam J. Kalnbērziņam: „Lielākā daļa no grupas izvietoti kopmītnēs. Visiem ir gulta, matracis, spilvens un lielākai daļai ir arī gultas veļa. Bijuši saslimšanas gadījumi ar kašķi. Sakarā ar tādu stāvokli, faktisku bezdarbību, no atsevišķiem biedriem sāk parādīties slimīgas parādības: dzeršana, kopdzīve ar darbiniekiem.” Sīki bija izplānots, kas darāms pēc Sarkanās armijas ievešanas Talsos. To vidū: pirmajā dienā reģistrēt visus komunistus; 5 dienu laikā  noorganizēt apriņķa avīzes izdošanu; 1-3 dienās ierīkot pilsētās maizes ceptuves; 2-10 dienās nodrošināt pirts un elektrostacijas darbošanos; 3-5 dienu laikā sarīkot strādnieku sapulces; noorganizēt kino demonstrēšanu un ierīkot radio reproduktorus Talsu laukumos.

Talsi 1945, Sarkanarmieši Vandzenē

“Sarkanarmieši Vandzenes Rudzīšu mājās”. Raimonda Grūbes zīmējums, 1945. g. 16. maijā.

9. maijā ilgi gaidījušie varas pārņēmēji jau bija Talsos. Dienu vēlāk pilsētas valdes mantu pieņemšanas aktā ir gandrīz pussimts ierakstu, to skaitā rakstāmmašīna „Continental”, apaļš sienas pulkstenis, paklājs, zaļš galdauts, marmora tintnīca, valsts vīra ģīmetne ar rāmi. Kas zina, kur vēlāk palika gleznas „Lauku sēta”, „Ceļš” un „Talsi rudenī”?  Tajā dienā sarkanarmieši jau bija Stendē, bet, Vandzenē „uzvarētāji” parādījās dažas dienas vēlāk. Jau 10. maijā vācieši paši ar pajūgiem, mašīnām un kājām bija devušies uz rajona centru. „12. maijā 3000 kājinieku no Vandzenes puses devās uz Talsiem. Beigās jāja sarkanarmijas virsnieks uz balta zirga.” Jaunā vara visā apriņķī dokumentu kontrolei aizturēja uz aizveda uz Talsiem visus vīriešus 16-60 gadu vecumā. Viņus novietoja toreizējā ģimnāzijas ēkā (tagad novada muzejs), un pēc dažām dienām „izkontrolētie” drīkstēja atgriezties mājās. Tomēr vēl maija beigās Cēres (toreiz Talsu apriņķī) pagasta izpildkomitejas sekretārs Grinduls sūdzējās, ka vīriešu aizturēšanas dēļ nav iespējams nodrošināt pavasara sēju.

10.-12. maijā nodrukāja 1000 Vācijas kapitulācijas dokumenta tekstu lapas.  3000 laikraksta „Padomju Karogs” pirmā numura eksemplārus nodrukāja 22. maijā. 15. maijā pilsētas burzmā uzmanību piesaistīja bārdaini, burtiski no meža iznākuši „mazpadsmit” vīri. Viņus arestēja un atbruņoja, jo nešķita pietiekami ticams pašu stāstītais, ka esot noklīduši no Ventspils pusē pazīstamās padomju partizānu grupas „Sarkanā Bulta”. Komandiera A. Ņikonova, vietnieka Sarguna, A. Galviņa, L. Vītiņa, M. Kazlauska un vēl kādu desmit no rakstīšanas atradušu roku paraksti redzami dokumentā, ko 18. maijā ar lūgumu pēc palīdzības saņēma Latvijas kompartijas vadītājs. Atbilde nebija iepriecinoša: šādu personu partizānu sarakstos neesot.

Tautas sapulces

Jau svētdien, 13. maijā notika pirmās „tautas” sapulces jaunās varas vēlmju skaidrošanai. Pēc nedēļas, 20. maijā Ezeru laukumā bija sapulcināti, kā atreferējumos teikts, 2000 pilsētnieki ar karogiem. Mītiņā runāja apriņķa priekšnieks Zommers, LKP Talsu apriņķa vadītājs Ģēgeris, kā arī armiju pārstāvēja kāds ģenerālmajors. Kā norādīts ziņojumos, garnizons pasākumā nav piedalījies, jo atrodas ārpus pilsētas. Mītiņā nobalsoja par sveiciena sūtīšanu: „Mūsu dārgais Tēvs un mīļotais tautas un kara vadoni, biedri Staļin! Druvas izbradātas, un izrakņātas no vācu tranšejām. Lauksaimniecības inventārs un lopi iznīcināti, mūsu skaistās pilsētas nodedzinātas, tilti uzspridzināti, nacionālā kultūra apgānīta. Pateicība Jums, dārgais Staļin, par mums dāvāto brīvību un laimi, dzīvot un strādāt Padomju tautas draudzīgajā saimē!”

Tajā pašā dienā pirmais sarīkojums ar 700 dalībniekiem notika par Tautas klubu nodēvētā bijušajā Sadraudzīgās biedrības namā. „Pie kluba ierīkota bibliotēka un partijas kabinets. Pēc kluba atklāšanas notika noorganizētā orķestra un sarkanarmiešu ansambļa koncerts.”  Ļeņingradas konservatorijas absolventa Zvonova 16 cilvēku orķestrim bija īss mūžs, jo mūziķi naudas trūkuma dēļ drīz pārcēlās uz Rīgu. Vēl maijā sāka darboties koris un dramatiskā sekcija. Neizdevās uzsākt kino izrādes, kaut ziņojumā atzīts, ka vācieši līdzi aizveduši tikai rezerves iekārtu.

Sadzīves problēmas

22. maijā pirmo reizi pēc ilgāka laika notika tirgus. „Iebraucēju vēl nebija, bet daudz lauku iedzīvotāju bija tirgū atnesuši olas, ziedus, sviestu, sīpolus, olas. Cena pirmā dienā par olu 5 rbļ. (koncerta biļete maksāja 2-5 rubļus).” Talsos darbojās viens pārtikas un divi maizes veikali, bet vēl nevarēja nopirkt rūpniecības preces. Preču piegāde bija apgrūtināta, jo visus bezsaimnieka zirgus pievāca karaspēka daļas.

25. maijā apriņķa partijas biroja sēdē konstatētas pārtikas problēmas. „Veidojas rindas veikalos. Nepieciešams ieviest kārtību un sakārtot darbu ēdnīcā, papildus atklāt ēdnīcu padomju partijas aktīvam. Tiks uzsākta cukura izsniegšana par maiju: pa 200 gramiem, varēs dabūt arī putraimus un ziepes (400 gramus strādnieki, 200 – pārējie).” Katram bija paredzēts 400 gr sāls un divas sērkociņu kastītes.  Bez gaļas, taukvielām un piena bija jāiztiek, jo šo produktu vienkārši nebija.

Tobrīd pabeigtā iedzīvotāju reģistrācija rādīja, ka Talsu pilsētā ir 3809 iedzīvotāji. Leprozorijā uzturējās 86 slimnieki, 80-vietīgajā Talsu slimnīcā ārstējas 174. Viņu skaitā 25 vēdertīfa un 7 difterīta slimnieki. Ņemot vērā, ka ūdens ezeros esot piesārņots, un minēto slimību dēļ, aizliedza to lietot. Sāka darboties poliklīnika ar 5 kabinetiem. Izglītības nodaļa uzsāka krievu valodas mācīšanu kursos, bet Grota ielā 1 ierīkoja bērnu dārzu. Padomju iestādes nekavējās uzsākt 1925.–26. g. dzimušo vīriešu iesaukšanu armijā, organizējot reģistrācijas punktu un uzdodot tur ierīkot radiomezglu, kā arī kultūras nama direktoram „organizēt reģistrējamo kultūras apkalpošanu” un organizēt tur bufeti.

26. maijā notika pirmā pilsētas pašvaldības sēde. Priekšsēdētāja E. Grauzes vadībā izskatīja vairākus jautājumus. Dzīvokļu trūkuma dēļ noraidīja vidusskolas direktora lūgumu internātam piešķirt ēku Jaunā ielā 1. Nepiekrita virvju vijēju darbnīcas īpašnieka H. Apkalna lūgumam Leču saimniecības Brīvības ielā 17 zemes piešķiršanu, jo tā jau 1940. gadā atdota patērētāju biedrībai. Pieņēma pilsētas saistošos sanitāros noteikumus, izveidoja štatu sarakstu ar piecām personām. Noraidīja Talsu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vēlmi iegūt garāžām, darbnīcai un noliktavai t.s. „bazaru” telpas [garā ēka starp Swedbanku un Talsu namsaimnieka ēku], jo to „paredzēts piešķirt citām kultūras vajadzībām”. Vienīgais atbalstītais bija dārznieks V. Bērziņš, kuram atļāva uz gadu izmantot zemi Lielgabalu ielā Nr. 11.

Talka

26. maijā avīzē bija aicinājums: „Visi piedalīsimies 27. maijā rīkotajā svētdienniekā savas apkārtnes un ēku izdaiļošanā!” Kaut arī daudzi darbi jau bija veikti, tomēr vēl bija daudz darāmā. Piemēram, nokasīja melno acetona krāsu, ar ko aptumšošanas nolūkos bija klātas elektriskās spēkstacijas logu rūtis. Nojauca bumbu šķēpeļdrošās [šķembu] aizsargsienas gar ēkas ārpusi. Tehnikas trūkuma dēļ zemes izlīdzināšanas darbus daudzviet pilsētā veica ar lāpstām un ķerrām. Kaut arī ierakumi bija jau līdzināti sporta laukumā Mīlenbaha ielā, Pilskalnā un citur, tomēr galvenās ielas joprojām divas nedēļas pēc kara beigām bija aizkrautas ar prettanku nostiprinājumiem, un vācu trofeju paliekām. „Par svētdienas talku. Uz kokamatniecības b-bas priekšnieka  b. Sarkangalviņa iniciatīvas tika atsūtīta smagā mašīna, kura savāktos atkritumus noveda bedru aizbēršanai (no ģimnāzijas parka un otrdienas tirgus laukuma). Strādnieks Petruševs,  redzēdams lielas atkritumu kaudzes, iejūdza savu zirgu un stājās pie novešanas. Žerebcovs.”

Brīvprātīgās armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrības priekšnieks Vītols atskaitē ziņoja, ka Talsu pilsēta atmīnēta un kara trofejas novāktas līdz 27. maijam. Apriņķa partijas sapulcē pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājam uzdeva nevējoties sākt ēku balsināšanu pilsētā un trotuāru remontēšanu. Šī piezīme var šķist dīvaina, neuzskatot balsināšanu par sevišķi steidzamu, tomēr kara laikā namus nokrāsoja raibus, un tas bija jālabo. Kā atceras Andris Grūbe, maskēšanās krāsojums bija uz visu lielo un gaišo ēku ārsienām.

Talsi pēc kara

Iesvētības Talsu luterāņu baznīcā 1947. g. 13. jūlijā. Centrā pa labi Talsu draudzes mācītājs Jānis Matulis (1946-1969). Redzama arī baznīcas siena “kara laika krāsojumā”. No Ritas Lagzdiņas privātā arhīva.

pie Talsu luterāņu baznīcas

Skolēni ar skolotāju pie Talsu luterāņu baznīcas pēc kara. Pirmajā rindā pirmā no kreisās Rita Lagzdiņa. No Ritas Lagzdiņas privātā arhīva.

30. maijā pilsētas izpildkomitejas sēdē, dārzsaimniecības vadītāja D. Kronberga atteikšanās dēļ, darbā pieņēma pirmskara Rodes dārzniecības un vācu laika pilsētas dārznieku A. Brūnu. Neskatoties uz stipri aukstajām kara ziemām, kad izsala daudz augļu koku, Talsi Vidzemes bēgļus 1945. gada pavasarī sajūsmināja ar lielajiem un balti ziedošajiem ķiršu dārziem. Lielākā daļa no tiem aizgāja bojā vien 60-to gadu ķiršu mēra laikā, atcerējās A. Grūbe.

Antra Grūbe

Izmantoti dokumenti no Ventspils ZVA 258. fonda, Latvijas Valsts arhīva PA 126. fonda, laikrakstu „Talsu Vārds” un „Padomju Karogs” publikācijas.

P.S. Pēc padomju tradīcijas, galvenā apriņķa amatpersona bija Jēkabs Ģēģeris. Viņš dzimis Rūjienā 1899. gadā, pēc 1918. gada strādāja partijas amatos Krievijā, Ukrainā un Uzbekijā. 1945. gada 29. septembrī laikrakstā „Padomju Karogs” publicēts ziņojums par viņa traģisku bojāeju 26. septembrī.  27. septembrī notika atvadu ceremonija Kultūras namā, pēc tam apbedīšana Rīgā. Dora Nātana 2015. gadā atcerējās, kā kādu rītu pilsētniekus Kalna ielā pārsteiguši norobežojumi un lielais miliču daudzums. Izrādījies, ka J. Ģēģeris gājis uz mājām ar pielādētu un šaušanai sagatavotu ieroci kabatā. Kaut kādu iemeslu dēļ notika nāvējošs šāviens.

Komentāri