Talsu 1. vidusskolā 1991. gadā viesojas Zviedrijas izglītības ministrs Jērans Pēšons (Video)

3,00 

44 minušu garš tiešaistes video. Pēc samaksas tūlītēja 5 dienu ilga pieeja.

Produkta veids: Abonements

vai

Kategorija:

Ko par Zviedrijas izglītības ministra vizīti rakstīja laikraksts “Latvijas Jaunatne”…

Ministrs no Pepijas Garzeķes zemes

“Vai tā ir tikai nejaušība vai arī likumsakarība, taču pirmais cilvēks, kas no Zviedrijas valdības kabineta bija vēlējies ierasties darba vizītē Latvijā, izrādījās Zviedrijas izglītības ministrs Jērans Pēšons. „To var uzskatīt par nepieredzētu un īpaši nozīmīgu vizīti,” tā preses konferencē Izglītības ministrijā sava kolēģa ierašanos komentēja mūsu izglītības ministrs Andris Piebalgs. Viņš ne tikai paguvis sadraudzēties ar simpātisko J. Pēšonu, kuram ārpus darba laika patīk nodarboties ar sportu un ēdienu gatavošanu, bet ari vienoties par turpmāko abu ministriju sadarbību izglītības jomā.

Šķiet, ka lielākā daļa no mums par Zviedrijas skolām un skolēniem nezina vairāk par to, ko aprakstījusi A. Lindgrēne stāstā par Pepiju Garzeķi. Tāpēc pat
mūsu izglītības ministram pieminēšanas vērts šķita fakts, ka pirms trim gadiem, kad J. Pēšons stājies ministra amatā, viņš vispirms atlaidis visus iepriekšējos ministrijas darbiniekus. Tā pieņemts civilizētajā pasaulē — vispirms rīkojies, sasniedz rezultātus un tad ļauj, lai tos vērtē un apspriež. Jā, būtu jau lieliski, ja arī mūsu jaunieceltie ministri varētu rīkoties un spert drosmīgus soļus, nevis pakļauties iepriekšējās sistēmas vēl itin aso “zobratu” inercei un tā gaitas pieslīpēšanai…

Aizvadītajā nedēļā Zviedrijas izglītības ministrs apmeklējis Rīgas un Talsu skolas.
— Mani visvairāk interesēja skolēni, — stāstīja J. Pēšons. — Skolās, it īpaši jau lauku skolās, man patika tur valdošā gaisotne. “Zviedrijā varētu pamācīties, kā jūs protat izmantot dziesmas un mūziku. Mani interesēja arī skolotāji, ir skaidrs, ka jums izglītības laukā ir lielas materiālās grūtības, bet ne vienmēr materiālais stāvoklis skolā ir noteicošais.
Galvenais ir skolotājs, kurš tic skolas mērķiem un uzdevumiem. Kopumā mani Latvijā gūtie iespaidi ir pozitīvi.

Pēc tik atzinīga vērtējuma Zviedrijas izglītības ministrs uzsvēra, ka nākotnē nepieciešams sadarboties trīs galvenajos virzienos: sadarbība skolu starpā, skolotāju apmaiņa un kopēju ekspertu grupu radīšana, lai nodarbotos ar starptautiski atzītu skolu mācību plānu izveidošanu.

Vaicājot par Zviedrijas skolu adminis tratīvo vadību, J. Pēšons atbildēja, ka viņa zemē skolu rektoriem (direktoriem) dotas lielas pilnvaras, tātad arī visa atbildība par skolēnu izglītošanu. Līdz šim rektori galvenokārt bijuši vīrieši, tikai pēdējā laikā skolu vadību uzņemoties sievietes. Ministrs atzinīgi novērtēja to, ka Latvijā skolēnu skaits klasēs nav liels, tātad pienācīga uzmanība tiek veltīta katram bērnam.

— Jo vairāk zviedru pratīs svešvalodas, jo labāk Zviedrijai, — apgalvoja J. Pēšons, stāstot, ka Zviedrijas pamatskolās mācības notiek 98 valodās. Šai
zemē ir liels imigrantu un viesstrādnieku skaits, taču viņu bērniem tiek nodrošināta sākotnējā izglītība mātes valodā pat tad, ja skolā ir tikai viens savas valodas grupas pārstāvis. Tas, protams, maksā dārgi, bet neko nevar darīt. Ari angļu valodu Zviedrijā apgūst visi, to sekmē arī zviedru lielā ceļotkāre un masu informācijas līdzekļu, galvenokārt ārzemju TV programmu, pieejamība. Vienlaikus ikvienam skolā pamatīgi jāapgūst arī zviedru valoda.

Pārmantojamā zviedru izglītības sistēmas pieredze, bet jo īpaši — viņu ekspertu domas par Latvijas izglītības turpmāko attīstību, ir ļoti svarīga mūsu pusei. Latvijas izglītības ministru A. Piebalgu bija ietekmējusi Zviedrijas ministra smalkjūtīgā attieksme pret skolēniem. Viņš bijis pārsteigts, ka pie mums tiek aizskarta bērnu pašcieņa; publiski pārbaudot, piemēram, bērna spējas ātrlasīšanā, izliekot visiem redzamā vietā atzīmju sarakstus, sporta sacensību rezultātus, tādējādi tos, kas atrodas šo sarakstu apakšgalā, jau skolas laikā psiholoģiski padarot par neveiksminiekiem, atņemot ticību savām pilnveidošanās iespējām. „It kā šķietami sīkumi, taču tie atklāj mūsu izglītības sistēmas iesīkstējušos principus,” tā dziļdomīgi preses konferences noslēgumā secināja mūsu izglītības ministrs.”

Raksta autore V. Vizule
Avots: “Latvijas Jaunatne” Nr. 26 (29.03.1991)