Retas e-grāmatas par Latvijas ļaudīm un kultūrvēsturi
Jau kopš 1941. gada Latvijas iedzīvotāji 1. maijā varējuši izmantot svētku brīvdienu. Pirmo reizi padomju varas pirmajā gadā, tradīciju turpinot vācu okupācijas laikā. Pamats svinībām bija 19. gs. beigās iedibinātā darbaļaužu solidaritātes ideja. Pēc 2. pasaules kara turpināja 1941. gadā ieviesto kārtību – valsts brīvdienu piešķirt arī 2. maijā. Tā turpinājās līdz 1990. gadam, kad …
2024. gada 15. aprīlī svinam Talsu, Sabiles un Valdemārpils pilsētu tiesību iegūšanas 107. gadadienu. Talsu apriņķī 19. gs. beigās nebija nevienas pilsētas. Talsus juridiski un sadzīvē dēvēja par miestu, kas pielīdzināms ciemata jēdzienam mūsdienu izpratnē. 1881. gadā tagadējā novada centrā pastāvīgi dzīvoja trīsarpus tūkstoši cilvēku, ar varas iestādēm tika uzsāktas sarunas par pilsētas statusa (patstāvīga …
Turpināt lasīt “Novadnieku idejas par savu pilsētu simboliem Valdemārpilī un Talsos”
An jenem 3. Februar, kurz bevor Maria Leiko in den Hinterkopf geschossen wurde, sah sie eine riesige schwarze Grube, halb gefüllt mit menschlichen Körpern, Menschen, die neben ihr am Rand der Grube standen, hineinfielen oder bereits zu den Erschossenen gehörten, darunter auch sie selbst. Jetzt war sie an der Reihe. In diesem Moment könnte sie …
Julie Marie Karoline Friesendorff, eine der Nachkommen der 13 angesehensten evangelischen Pastoren aus Kurland, erzählt von ihrer Kindheit in Talsi und Umgebung. Der Urgroßvater von Julie Maria Tilling, Johann Heinrich Tilling, war Pastor in Bremen, seine Frau Wilhelmine Maria, geborene Lampe. Julie Marias Urgroßvater Johann Nikolai (1739-1798) besuchte das Bremer Gymnasium, studierte Theologie an der …
Turpināt lasīt “Julie Marie Karoline Friesendorff – “Memoiren””
Pagājušā gadsimta 20-tajos un 30-tajos gados, laikā, kad matu kopšanas līdzekļu un skūšanās piederumu klāsts veikalos neaizņēma plauktu plauktus un nežilbināja acis, kā arī ūdens visās Talsu mājās bija tikai no akām, viena no pieprasītākajām profesijām pilsētā bija friziera amats. To gan apgrūtināja dažādi noteikumi un konkurence. Kaut franču izcelsmes vārds “frizēt” cēlies no “cirtot, sprogot”, šīs profesijas pārstāvji arī apgrieza matus, tomēr agrāk lielu daļu darba apjoma veidoja bārdu skūšana.