Balss no pagātnes

(Pirmpublicējums!)

Ir personības, kuru balsis kļūst par kāda laikmeta vai teritorijas simbolu. Pagājušā gadsimta pirmajā pusē Latvijā tāds bija aktieris Kristaps Linde (1881–1948), kurš deva ieguldījumu arī Talsu apriņka kultūrā.

Striprākā balss visā Latvijā

Kristaps Linde bija visai pamanāms vīrs. Ražena auguma, ar gariem nosirmojušiem matiem – atgādināja senlatvieša tēlu. Žurnālā “Aizkulises” viņu raksturoja: “Uzrunā visus ar “tu” un tura aiz pogām. Staigā pa ielām ar neaizpogātu mēteli, un iedams drusku gāzelējas. Stiprākā balss visā Latvijā. Vislabākais pasaku stāstītājs un melodeklamators. Lepns uz savu karjeru pie ķeizariskā galma.”

"Uzrunā visus ar “tu” un tura aiz pogām." Spied šeit!

Mākslinieks agrā jaunībā spēlēja teātri kopā ar Ādolfu Alunānu, kopš 23 gadu vecuma mācījās teātra skolā Pēterburgā, līdz 1920. gadam strādāja Krievijā, tad atgriezās dzimtenē, kļūdams par iecienītu aktieri un režisoru Nacionālajā teātrī. Tomēr ar Rīgas darbiem, ieskaitot dikcijas pasniedzēja pienākumus Latvijas Universitātē un Konservatorijā, bija par maz. Viņu bieži redzēja provincē, tai skaitā Talsu apkārtnē, kur režisoru aicināja iestudēt brīvdabas amatierteātru uzvedumus, vadīt daiļrunāšanas kursus, lasīt pasakas un dzejas. 1934. gadā viņš bija scenārija autors dokumentālai filmai “Gauja”. Youtube vietnē to iespējams noskatīties, reizē ieklausoties agrāk tik populārajā balsī, jo K. Linde pats ierunājis tekstu.

Iespējams, pirmā talsenieku tikšanās ar šo slavenību notika 1928. gadā. Togad par Vasarsvētku laika tradīciju bija kļuvuši apriņķa skolu svētki. Pirmajā dienā viesis uzstājās ar lekciju par daiļrunāšanu Sadraudzīgās biedrības namā, bet otrās dienas priekšpusdienā runāja Pilskalnā kopā ar skolēnu kopkori, kas gan dziedāja, gan uzstājās ar “kora runām”. Presē solīja: “Pievakarē vidusskolas parkā Kristaps Linde koku paēnā stāstīs pasakas”. Viņam nācās konkurēt ar “rūķīšu pastu” un radio translāciju.

Vēl nozīmīga pilsētnieku tikšanās ar Latvijā pazīstamo “balss pavēlnieku” notika 1930. gada 16. februārī. Šajā dienā Latvijas Bērnu Draugu biedrības Talsu nodaļa Sadraudzīgās biedrības nama zālē sarīkoja loteriju ar balvām – bērnu darinātiem izšuvumiem, koka darbiem, vāzēm. Rīta pusē bija plānots koncerts bērniem ar vēlāk Talsos bieži dzirdamo pianisti un komponisti Lūciju Garūtu, vijolnieku Rūdolfu Miķelsonu un runātāju K. Lindi. Viņi arī vakarā uzstājās, bet jau pieaugušo priekam. Tajā pašā gadā deklamators piedalījās pirmo latviešu valodā ierakstīto gramofona plašu tapšanā. Skaņu celiņā saglabāti dzejas lasījumi viņa balsī.

Brīvdabas izrādes

1932. gadā režisors K. Linde gatavoja brīvdabas izrādi Ārlavā. Tā gan vietējai publikai nebijusi tīkama, vairāk dalībnieku apmeklējuši tajā pašā laikā Cīruļos Jaunsaimnieku un Sīkgruntnieku partijas sarīkotos zaļumsvētkus ar Talsu vidusskolas orķestri, kur notikuši arī pamatīgi kautiņi. Tajā pašā gadā K. Linde režisēja “Mērnieku laikus” Dundagā. Pēc mēģinājuma devās mājās kā kāda motociklista pasažieris, bet pa ceļam pamanīja no kroga piestātnes norāvušos zirgu ar ratiem. Varenā auguma vīrs mēģināja zirgu apturēt, tomēr pajūgs neapstājās, pārbraucot pārgalvim pāri. Šķiet, viss beidzās labi, jo nākamā gada pavasarī bulvārpresē ziņoja par Lindes rekordu – 20 uzstāšanās reizēm izglītības nedēļā (dažādās vietās), viņš izcēlās arī ar lielu masu pasākumu-izrāžu “Indulis un Ārija” un “Indrāni” iestudēšanu.


“Ar saviem balādu un tautas pasaku stāstījumiem Kristaps Linde spēja aizkustināt kā lielos, tā mazos klausītājus, uzstādamies gan koncertos, bērnu rītos, radiofonā, gan plašākos tautas sarīkojumos.”

1936. gada maijā Linde kopā ar pianisti A. Dzirkali un vijolnieku V. Švinku kuplināja Laidzes lopkopības skolas izlaiduma vakaru. 1939. gada vasarā Vandzenē izrādīja tautisko Jāņa Akuratera lugu “Viesturs”. Tā guva skatītāju atsaucību, iespējams, režisora un galvenās lomas tēlotāja K. Lindes prasmīgās darbošanās dēļ. Augustā, godinot brīvības cīnītājus, notika vēl viena izrāde, kur no Rīgas bija ne vien galvenais aktieris, bet arī kostīmi no teātriem ap 100 vietējiem aktieriem. Dekorācija pils parkā – senlatviešu pils – bija uzbūvēta pēc Nacionālā teātra speciālista Artūra Cimmermaņa meta. Linde vēl arī vietējiem interesentiem lasīja lekcijas runas mākslā. Viņu kopā ar akordeonistu Ē. Eku rudenī uz Pļaujas svētku svinībām Dursupes pilī uzaicināja Balgales luterāņu draudzes dāmu komiteja.

Kristaps Linde
“Jaunāko Ziņu” 1923. gadā izdota atklātne no “A. Pelēča lasītavas” kolekcijas. Kristaps Linde (1881. gada 23. oktobris – 1948. gada 6. aprīlis) bija aktieris, režisors, skatuves mākslas pedagogs. Viņš dzimis Pēternieku pagastā, miris Ventspilī, kur arī apbedīts.

Deklamētājs piedalījās sarīkojumos no Latgales nomalēm līdz Liepājai, no Alūksnes līdz Bauskai. “Ar saviem balādu un tautas pasaku stāstījumiem Kristaps Linde spēja aizkustināt kā lielos, tā mazos klausītājus, uzstādamies gan koncertos, bērnu rītos, radiofonā, gan plašākos tautas sarīkojumos.” Aktiera viena no galvenajām lomām bija tēlojama katru gadu noteiktā laikā. “Ziemassvētku priekšvakaros, kad daudzās vietās mirdz eglītes, viņš ierodas impozantajā Ziemassvētku vecīša tērpā, tam grūti palikt nepazītam, jo krusttēvu Kristapu, lielo bērnu draugu, pazīst visi… Un ja kāds gados jaunāks viesis nepazīst, tad vecākie draugi aizrāda: “Tat jau nav Tiemattvētku vīliņš, bet Kritapt Linde”.” Šo lomu spēlēt jau  “likumīgajā” Salavecīša tēlā Kristaps Linde turpināja gan pirmajā, gan atkārtotajā Padomju okupācijas laikā.

Kara beigu laiks

Kara beigās aktieris uzturējās Kurzemē, piedalījās literārajos rītos Ventspilī. 1945. gada marta sākumā Talsos notika pulkveža Oskara Kalpaka piemiņai veltīts dievkalpojums un pasākums, kur “varoņdzejas skandēja K. Linde”. Kara beigās viņš kopā ar dēlu bija vienā no bēgļu laivām ceļā uz Gotlandi. Diemžēl, kad sala jau bija redzama, krievu liellaivas panāca bēgļus, nogremdēja laivu, bet pasažierus atveda uz Latviju.

Pēc kara slaveno stāstnieku atkal redzēja Talsos. 1948. gada 1. februārī, tikai divus mēnešus pirms aiziešanas mūžībā, viņš uzstājās Talsu 2. pamatskolas [tagad ģimnāzijas] zālē. Koncertu sniedza slavenais vijolnieks V. Švinka, ērģelnieks (spēlēja klavieres) A. Prēdelis, operdziedātāji S. Lepasepa un K. Šteinbergs. “Dzirdēsim arī deklamatoru Kristapu Lindi, kura vārds nav svešs nevienam, bet sevišķi tuvs un mīļš tas ir bērniem. Skola rīko bērniem atsevišķu izrādi pulkst. 13 dienā. Linde apsolījis pastāstīt kādu mūsu tautas pasaku un deklamēt Raiņa dzejas. Vakara izrādē Kristaps Linde sniegs melodeklamācijas. Skaistais un īpatnējais deklamēšanas veids – dzeju skandēt mūzikas instrumentu pavadībā pie mums nav plaši izplatīts. Šinī nozarē Kristaps Linde vēl ilgi paliks nepārspēts.”

Antra Grūbe

Izmantošana bez atsauces uz autori/autoru vai biedrības “A. Pelēča lasītava” mājas lapu, nav atļauta!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *