Pa Kurzemes lielceļiem

12,00 

Vilis Veldre

Nu, re! Turpat vai pirms septiņdesmit gadiem tapušie Talsu novada dzejnieka un rakstnieka, vandzenieka Viļa Veldres ceļojumu apraksti atkal nāk pie lasītājiem. Pagasti, par kuriem stāstīts grāmatā “Ceļi un cilvēki” vēl ir tepat mums visapkārt un ceļi joprojām aicina doties uz priekšu apkārtējās pasaules izziņas un sevis paša dzīvotjēgas meklējumos.
Z. Kalmanis

Grāmatas veids: e-grāmata (PDF)

Saturs

Kurzemes dižceļos (Z. Kalmanis)

Ievadvārdi (T. Lasmane)

Vecā skola

Ap Talsiem

Pāri Abavai un Ventai

Veco saimnieku stāsti

Dzimtā vieta

Stāsts par smaidiem

Zvaigžņu atspīdumi

Zelta zvaigznes pāri Latvijai

Raibumi un brīnišķības namā pie diviem torņiem

Baltā Kurzeme

Mans dzimtais pagasts

Klusos laukos

Saule pār dubļainiem ceļiem

Dzīve uz Ninives drupām

Brīnumi pie Kolkas raga

Pēdējais rudens Ķeguma Tuntuļos

Mežainā un senatnīgā Remte

***

Pirmizdevums Viļa Veldres grāmatai «Ceļi un cilvēki» iznāca 1937. gadā. Tā, kā raksta autors, ir «Latvijas ceļos atrasta grāmata». Ar divriteni, pajūgā, ar vilcienu, bet vairāk gan kājām rakstnieks devies pa Latvijas ceļiem, lai iepazītu savu dzimteni, tās cilvēkus, viņu darbu un dzīves apstākļus. Tās nav tikai garāmgājēja vai garāmbraucēja gadījuma rakstura piezīmes, bet dziļāka ielūkošanās daudzu Latvijas novadu dzīvē, mēģinot saskatīt būtisko, aprakstos apliecinot, ka, «turot acis un ausis atvērtas, ceļā varam daudz redzēt un mācīties».

Vilim Veldrem tuvāka un mīļāka ir Ziemeļkurzeme — apvidus ap Talsiem, Vandzeni, Dundagu, Kolku. Ceļi aizved zemnieku sētās, lībiskajos zvejnieku ciemos, lauku skolās, raisās sarunas ar sastaptajiem cilvēkiem par viņu ikdienu, darbu, sadzīves jautājumiem. Autors pārstāv to Latvijas pirmās brīvvalsts laika paaudzi, kura cenšas saskatīt labo un vērtīgo mūsu zemē, tās nozīmīgās pārmaiņas, ko neatkarības gadi devuši mūsu tautai. Tā laika garu jūtam daudzu aprakstu pārdomu rindās.

Taiga Lasmane

***

Grāmata iznāk Kurzemē, tādēļ ar rakstnieka meitas Annas Taigas Lasmanes laipnu atļauju izvēlējāmies atlasīt no 1937. gada izdevuma pilnā teksta vien Kurzemes ceļu tēlojumus un dažus visai Latvijai nozīmīgu notikumu aprakstus— Brīvības piemineklis, Latvijas radio, Ķegums.

Viļa Veldres spriedumi un latviešu valodas brīvais plūdums vēl aizvien ir labs paraugs skolu, studējošai jaunatnei un ikkatram lasītājam kā saskatīt sev tuvākajā apkārtnē interesantus ļaužu raksturus un, nemeklējot citzemju eksotiku, ar mīlestību uzlūkot savas dzimtenes ainavu. Pavisam nevilšus gribas salīdzināt rakstnieka dzīves laika norises ar mūsdienu atjaunotajā Latvijas brīvvalstī šodien ieraugāmo.

Lasot par Talsu ģimnāziju un arheoloģu meklējumiem Talsu pilskalnā, jaušams, ka Veldre ar prieku uzlūkotu tagadējā Novada muzeja ekspozīciju. Interesanti vai mūsdienu talsiniekos vairojies «laipnības gars», ko rakstnieks tā vēlējies saskatīt viņu nākotnes gaitās?

Īpašu vietu tēlojumos ieņem dabas ainavu apraksti un lauku ražotāju — zemnieka un sīkrūpnieka darba cildinājums, iedvešot dzīvības un attīstības elpu katrā nostūrī. Visos ceļo rakstnieka uzmanība pievērsta skolai — būtiskākajai kultūras iestādei Latvijas laukos.

Tagadējā Kuldīga ar aktīvu rosību pilsētas sakoptības un attīstības iespēju meklējumos maz līdzinās rakstnieka tēlotajai, kaut senais sarkano ķieģeļu mūrējuma tilts un Ventas rumba savās vietās. Kūrmales, Planicas un Gudenieku laukos vairs maz no rakstnieka dzīves laika darbīguma, toties meži gan krietni paretuši.

Laikam jau Viļa Veldres stāstījums par Nogales pusē senlaikos rosīgās Ninives pilsētiņas vēsturi ir plašākā šīs tēmas apcere literatūrā. Par Ninivi vēl nedaudz rakstīts «Otrajā Talsu almanahā» un rakstu krājumā «Talsu novads». Rakstnieka pieminētā Slīteres bāka Zilo kalnu kraujā 2002. gadā skaisti restaurēta un sakopta nu gaida savu divsimtās jubilejas gadu, bet mežkopju un valsts ieinteresētība Slīteres dabas parka saglabāšanā un uzturēšanā joprojām nav zudusi.

Īpaša ir dzejnieka attieksme pret Vandzenes pagastu, kur viņa dzimtas mājas «Kalēji» un pāris kilometrus no tiem attālais Melnezers — iespējamā nāves vieta. Vandzene devusi vielu ne vienam vien viņa literāram darbam. Lai atceramies kaut vai pazīstamo romānu «Dižmuiža».

Grāmatas noslēguma lapaspusēs, tēlojumu virknē par Remti, dzejnieks aicina netaupīt balto krāsu. Tas varētu būt īpašs atgādinājums lētu sensāciju meklētājiem, kas visu saredz gluži melnraibu. Vilis Veldre Dieva pasauli zīmē baltajos gaismas un cerību toņos. Baltu to gribas redzēt arī tiem, kas rakstnieka dzimšanas deviņdesmit piecu gadu atcerei sagatavojuši novadnieka tēlojumu jauno izdevumu.

Zigurds Kalmanis