Saturs

M. Laukmane. Par dejas centru un katru dejotāju
Tas bija tik sen
Ceļojums pa dzimto zemi 1980
Ekskursija 1981
Dziesmu svētku hronika 1990
Dziesmu un deju svētki 1993
Jolanta Ozola par senioru deju kolektīvu
Dejošana palīdz smadzenēm nenovecot
„Es kādreiz Talsos aizbraucu”
Kolektīva „Draudzība” dejotāju jubilejas
Deja manā dzīvē
Dejotāju vaļasprieki
Deju kolektīva vadītāji
Dejotāju atmiņu hronika 2011–2020
„Draudzibai” 45
„Draudzība” un „Krišjānis” Horvātijā
2020. gads „Draudzības” dzīvē
„Draudzība” un „Krepliņi” Slovākijā
„Draudzība” un „Teika” Ungārijā
Paaudžu sadarbība LEADER projektā
SDK „Draudzība” iepazīto kolektīvu apsveikumi 50. jubilejā

“Domāju, tieši tāds varētu būt arī dejas pats galvenais virsuzdevums: viņš + viņa = kopīgi radīts, deju soļos izstāstīts notikums, lai pēc tam tas taptu par skatītājiem uzdāvinātu pārdzīvojumu, kas iesniedzas dvēselē daudz tālāk par jebkuru izmērāmu attālumu.
Taču dejai ir vēl viens ļoti nozīmīgs kods: tā ir mūsu zemes vērtību, tiecību, tikumu, tradīciju un skaistuma ziņotāja. Tautas deja ir katra novada zeme un debesis, saknes, krāsas un ilgas.”

Maija Laukmane