Pļavenes traģikomēdija

Pļavenes traģikomēdija

Pļavmuiža

Pļavene kartē

Gadsimta sākumā izdotajā Jāņa Rozes apgāda kartē Pļavmuižas vietā redzama Pļavene. 20.gs sākumā muižu reģistrā vāciskajam Plawen iepretī tulkojums krievu valodā – Плявень (Pļaveņ) un latviskais Pļavene.
[pwal id=”115021112″ description=”Lai lasītu visu rakstu, lūdzu kopīgojiet to, noklikšķinot uz vienas no zemāk redzamajām pogām.”]
Notikumu, kas risinājies 1892. gada vasarā, visas vadošās latvju valodā rakstošās avīzes pārpublicējušas kā īpašu atgadījumu. Pļavmuižā 14. jūnijā pastrādāts kriminālnoziegums. Bet visu no sākuma…

Nurmuižas baronu Firksu dzimtai piederošā malumuiža – Pļavmuiža 19.gs nogalē bija iznomāta ebreju ģimenei. Jaunie nomnieki uzsāka vērienīgu gaļas liellopu audzēšanu, bet ģimenes galva pāragri atstāja šo pasauli, saimniekošanu uzveļot laulātās draudzenes pleciem.

Kā atraitnei pirmajos gados pēc negaidītā zaudējuma izdevies tikt galā ar saimniekošanu nav īsti skaidrs. Zināms vien tas, ka darbos liels palīgs bijis muižas kučieris, 27 gadus vecais ebrejpuisis Janķelis. Šī sadarbība pārtraukta 1892. gada 13. jūnija vakarā, kad muižā iegriezies dievbijīgs tautietis no Lietuvas – 19 gadus vecais jauneklis Zinemanis. Knapi apsildījis degunu, viesis muižā jau juties kā mājās. Noorganizējis svētvakaru. Par saņemtajiem pakalpojumiem viesis bravūrīgi, citiem redzot, namamātei pasniedzis visai iespaidīga nomināla banknoti, kā vēlāk izrādījies vienīgo.

Kā pagājusi nakts vēsture klusē, bet nākamajā rīta viesis atvadījies no viesmīlīgās namamātes un devies ceļā Sasmakas virzienā, nezinādams, ka arī Janķelis šo sarunu dzirdējis un pirms mirkļa izgājis no muižas.

Necik tālu ciemiņš nav ticis, jo pirms ciema, alksnāja malā, puisi sagaidījis kučieris. Pēc aicinājuma piesēst grāvmalā un parunāties, ceļotājs sapratis, ka labāk klausīt daudz vecāko tautieti. Vārds pa vārdam, un kautiņš gājis vaļā. Protokolā minēts, ka vaininieks bijis kučieris, kurš ar iepriekš sagatavotu akmeni belzis jaunajam cilvēkam pa pauri. Arī jauneklis negrasījies piekāpties, cīņā likti lietā zobi un Jaņķelim sakosti pirksti. Pārsteigts par šādu pretestību, kučieris izmantojis palīglīdzekli – kabatas nazi. Nez, kā šī cīņa būtu beigusies, ja jaunais puisis nebūtu izlicies par beigtu. Kučieris steigšus mēģinājis slēpt nozieguma pēdas. Ievilcis upuri dziļāk krūmos, iztīrījis kabatas un sametis virsū zaru kaudzi. Pats slepus aizlavījies, jo tuvojušies rungām bruņoti muižas kalpi, kas šo plūkšanos sadzirdējuši un steigušies skatīties, kādi brīnumi notiek Dižāju krūmos. Atraduši un atbrīvojuši apbružāto mocekli no zaru čupas.

Šis atžirdzis neticami ātri. Bļaudams, ka aplaupīts, norāvis saplēstās drēbes un puskails jozis no kalna lejā uz Pļavu dzirnavām. Tur apstādināts, sniedzot pirmo palīdzību. Dzirnavnieki, redzot sagraizīto seju un dzirdot, ka nolaupīti 113 rubļi, izsaukuši policiju. Ieradies uradņiks Dravnieks un sācis šo lietu „šķetināt”. Uzklausījis cietušo, likuma kalps gājis apskatīt notikuma vietu un ceļā sastapis muižas kučieri. Sācis šo pratināt. Janķelis sākumā liedzies, stāstījis ka vietējie zemnieki viņiem uzbrukuši, bet viņam izdevies izmukt, otru gan šie ievilkuši krūmos. Bet, meliem īsas kājas, turpinot pratināšanu, kučieris atzinies. Atgūti arī asinīm notraipīti 13 rubļi. Kā izrādījies 100 rubļus jauneklis izdomājis. Kučieris arestēts un aizvests. Vispirms uz Sasmaku (Valdemārpili), pēc tam uz Talsiem.

Kādēļ šis notikums atbalsojās visā Latvijas teritorijā? Tādēļ, ka līdz tam vēl nekad ebreju tautas pārstāvji nebija pacēluši roku pret savējiem. Nav zināms, kas notika ar sāncenšiem vēlāk, bet šī notikuma cēlonis bija recherche pour la femme (meklējiet sievieti).

Muižu 1895. gadā nomāja jau citi – baltvāciešu Holmsu ģimene.

Nodibinoties Latvijas Republikai, Pļavmuižu nacionalizēja. „Zemes ierīcības Vēstnesī 1922. gada 15. maijā nodrukāta ziņa, ka Centrālā zemes ierīcības komiteja 1922. gada 24. marta plenārsēdē lēmusi Pļavu pusmuižas zemes sadalīt. Līdz ar to Heinrihs Sniķers tika pie 11,36 hektāru liela muižas zemes gabala, Vilis Ūdris dabūja 16,2ha, Krišs Rutkis – 13,9ha, Edvards Jankevičs – 15ha, Kristaps Freimanis – 17,4ha, Jānis Riekstiņš – 18,3ha, Juris Riekstiņš – 18,9ha, Kārlis Stūrmanis – 21,5ha, Fricis Dedzis – 10,56ha, Emīlija Rožkalne – 8,25ha, Otto Vītoliņš – 8,25ha, Jānis Krīgers – 1,34ha, Kārlis Neilands – 8,15ha, Jānis Jankevičs – 8,15ha, Fricis Jankevičs – 2,4ha, Armins Hermanis – 16,5ha, Ernests Šprunka – 16,28ha, Ansis Reinholds – 8,44ha, Krišs Krūza – 8,44ha, Fricis Blumbergs – 18,02ha, bet pašu muižu ar 5 pūrvietām zemes piešķīra pagasta sabiedrībai, lai ierīko skolu.

Aldis Denčiks

Pļavmuiža

Pļavu dzirnavas 1930. gados.

[/pwal]

Viens komentārs

  1. Antra
    Antra 28. oktobris, 2015 at 21:33 .

    Pļavene skan labāk nekā Pļavas. Nerakstītā tekstā grūti saprast, “doties uz pļavām vai Pļavām”. Interesanti nosaukumi L-Sēne un M-Sēne. Autobusu pietura, škiet, ir Sēņi.
    Piebilde: 20. gadus nav īsti pareizi saukt par gs sākumu. Tāds apzīmējums vairāk derēs pirmajiem desmit gadiem.

Komentāri

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.