Izpārdošana!

Talsu namu stāsti

20,00 

Grāmatas veids: e-grāmata (PDF)!

“Talsu namu stāsti” ļauj ieskatīties Talsu pilsētas plānojumā iezīmētās pilsētbūvniecības pieminekļa zonas namu, Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas uzskaitīto kultūras pieminekļu, pilsētai nozīmīgāko būvobjektu vēsturē.

Izdevumā apkopota informācija par vēsturē nozīmīgām, ar Talsu vārdu saistītām personībām, kas līdz šim maz zināmas. Talsinieku un apkārtnes dzimtu ģenealoģiskie dati iegūti un precizēti dažādu konfesiju metriku grāmatās.

Grāmatas veids: e-grāmata (PDF)

TALSU PILSĒTBŪVNIECĪBAS PIEMINEKĻA ZONAS,
PIRMO IELU NAMI UN IEDZĪVOTĀJI.

Saturs

Priekšvārds
Ieskats senvēsturē
Baznīcas laukums
Kārļa Mīlenbaha iela
Rožu iela
Voldemāra Ruģēna iela
Kalēju iela
Ūdens iela
Laidzes iela
Akas iela
Dzirnavu iela
Kalna iela
Vilkmuižas ezers
Vilkmuižas ezera aviācijas svētki
Ezera iela
Ezeru laukums
Lielā iela
Fabrikas iela
Dārza iela
Zvaigžņu iela
Krišjāņa Valdemāra iela
Brīvības iela
Namīpašnieku saraksts


Vairākus gadsimtus pirms notikumiem, kad vēstures ritumā Talsus ar apkārtni piešķīra Livonijas ordenim, Talsu pilskalna pakājē starp tagadējām Saules, K. Mīlenbaha un Ūdens ielām bija izveidojusies plaša senpilsēta. Pakāpeniski sadalot iekaroto zemi, ap Talsiem veidojās lēņu, vēlāk domēnu (privātās) muižas.

Jauni posmi Talsu vēsturē sākās pēc Kurzemes–Zemgales hercogistes izveidošanās 1562. gadā un iekļaušanas Krievijas impērijā 1795. gadā.

Tieši Talsu muižas (kroņa) valsts zemes fondu ap ezeriem Kurzemes hercogvalsts un nākamās varas sāka nodalīt atsevišķos gruntsgabalos, tādēļ miestu par ērtu dzīves vietu izvēlējās vācu amatnieki, iekārtojot dažādu arodu darbnīcas.

Būtisks pavērsiens atzīmējams 1819. gadā, kad no Kandavas uz Talsiem pārcēla Pilstiesu ar pilskunga sēdekli. Radās nepieciešamība pēc plašākām un greznākām sabiedriskajām ēkām, vietējo muižnieku pilsētas namiem un iebraucamajām sētām, kas ievērojami paplašināja līdz tam samērā vienkāršo miesta apbūvi.

Talsi kļuva par vietu ar attīstības perspektīvu, jo vācu, ebreju un vietējo amatnieku ienākšana veicināja konkurenci, intensīvu finanšu apriti, pamazām mainot iedzīvotāju sociālo struktūru. Apkārtnes privātmuižām miestā uz savas zemes bija izdevīgi turēt krogus, pasta staciju, bet iedzīvotāju namīpašumu izmantošana peļņai būtiski ietekmēja vietējo sociālo dzīvi un tirgus situāciju. XIX gs. beigās un XX gs. sākumā Talsi jau bija tipiska tirgotāju, veikalnieku un amatnieku pilsēta ar dažiem nelieliem rūpniecības uzņēmumiem.

Tā veidojās kopīgās dažādu sociālo slāņu un tautību miesta iedzīvotāju materiālās intereses, ko stipri iedragāja XIX gadsimta karagājieni, 1905. gada decembra notikumi un nākamie pasaules kari.

Grāmatas pamatteksts aptver laiku no XIX gadsimta sākuma, jo šī perioda materiāli līdz šim nav analītiski pētīti, bet pieejami Latvijas Valsts vēstures arhīvā, citos avotos un periodikā, kas izdota dažādās valodās. Apzinot sabiedrības struktūru un miesta īpašumu veidošanās vēsturi, atklājas XIX gadsimta nozīmīgo pārmaiņu ceļš ne tikai Talsos, bet arī
citās Kurzemes mazpilsētās.

Pilsētas tiesības Talsi ieguva XX gadsimta sākumā, tādēļ gatavošanās pilsētas simtgades svētkiem bija labs arguments, veidojot grāmatu par Talsu namu vēsturi. Plašāks dokumentu klāsts caurskatīts par laika posmu līdz 1945. gadam, turpmāko situāciju vien nedaudz ieskicējot.

Izdevumā apkopota informācija par vēsturē nozīmīgām personībām, kas līdz šim maz zināmas, bet „Talsu namu stāstos” pilsētu un tās iedzīvotājus ikvienam lasītājam iespējams iepazīt tuvāk.

Mirdza Jonele
bijusī Talsu novada muzeja direktore

Jums arī varētu patikt…