Zigurds Kalmanis Kurzemes rudeņu vēsajās miglās nomaldījušos ceļotāju Ziemeļkursas pauguru slēptajos Talsos, kas zem sarkano kārniņu jumtiem patvērušies divu nelielu ezeru kraujajos krastos, izsenis gaidījusi atturīgi laipna uzņemšana. To Dzirnavu kalna dienvidrītu malu, ko nu ierasti sauc par Baznīckalnu, vēl augstāku paceļ luteriešu baznīcas torņa smaile, lai zem krusta pabēgušais metāla gailis pāri senlatvju pilskalnam …
Vandzenes Ninīvi un Dārtes ciemu meklējot – 4. daļa – Nobeigums
Dace Alsberga Vai Ninīve bija ebreju pilsētiņa? Brīvo ļaužu kārtai piederēja arī ebreji. Par viņu klātbūtni apkārtnē rakstīja Voldemārs, to apliecina vairāki fakti. Ārlavas luterāņu draudzes ierakstos iespējams gūt apstiprinājumu par vēsturisku procesu ebreju kopienā (plašāka informācija un skaidrojumi par to rakstā netiek apskatīti). Ārlavā 1759. gadā salaulājās kristīts ebrejs (ein getaufter Jude) Johans Ernsts …
Turpināt lasīt “Vandzenes Ninīvi un Dārtes ciemu meklējot – 4. daļa – Nobeigums”
Vandzenes Ninīvi un Dārtes ciemu meklējot – 1. daļa
Ninīves stāsta pamatā ir arhivāra, vēstures avotu krājēja un apkopotāja, leksikonu veidotāja, pirmā latviešu izcelsmes vēstures pētnieka, kurš to darījis sistemātiski, Johana Heinriha Voldemāra (1819–1880) publikācija laikrakstā Inland.
Vandzenes Ninīvi un Dārtes ciemu meklējot – 3. daļa
Dace Alsberga Nogales pilsētiņa Draudžu metriku grāmatu ieraksti ļauj nolasīt netiešo informāciju par notikumiem. Tāda atrodama Ārlavas luterāņu draudzes grāmatās, kurās reģistrēti Nogales muižai piederīgie ļaudis. Tajās lasāmi ieraksti no 1755. gada sākuma (par augstdzimušo un pilsoņu notikumiem), no šī laika par mācītāju sāka kalpot Georgs Heinrihs Loskīls (Loskiel; 1709 vai 1710-1780; studējis Rostokā, kalpot …
Turpināt lasīt “Vandzenes Ninīvi un Dārtes ciemu meklējot – 3. daļa”
Vandzenes Ninīvi un Dārtes ciemu meklējot – 2. daļa
Dace Alsberga Firksi un muižas Lai saprastu J. H. V. sniegtās informācijas kontekstu, jāatgādina, ka Jaunpilsētiņa/ Ninīve atradās uz robežas starp Piltenes apgabalu (Nogales muiža) un Kurzemes un Zemgales hercogisti (Vec-Odre un Vandzene). Tas noteica draudžu pakļautību Piltenes un Kandavas prāvestu iecirkņiem; Ārlavas un Talsu luterāņu draudzei. Firksu bija daudz, dzimtas īpašumi patiesi iespaidīgi, radniecība …
Turpināt lasīt “Vandzenes Ninīvi un Dārtes ciemu meklējot – 2. daļa”