Sargā savu tēvu zemi

10,00 

Imants Tamsons

Talsu ģimnāzijai piederīgo vīru kara gaitas Latviešu leģionā.

Grāmatas veids: e-grāmata (PDF)

vai

Kategorijas:

Leģionāri

Pārdomas rosinoša grāmata

“Tikko esmu pabeigusi Imanta Tam­sona grāmatu «Sargā savu tēvu zemi». To jau nevar tā vienkārši izlasīt, — šķirstu atpakaļ un pārlasu vēl. Talsu ģimnāzijai piederīgo vīru kara gaitas Latviešu leģionā, publikācijas no «Tal­su Vārda» par brīvprātīgo pieteik­šanos un ziņas no frontes, stāsti par mūspuses Lāčplēšiem, kuriem liktenis bija lēmis būt gan pie Latvijas brīv­valsts šūpuļa, gan tās kapa. Grāmatā ir tik blīva informācija, ka, vienkārši izlasot, to aptvert nevar. Tik daudz pazīstamu uzvārdu un mājvārdu un kādreiz varbūt citā interpretācijā dzir­dētu notikumu, ar ko man saistās arī kādas gluži personiskas atmiņas.

«Sargā savu tēvu zemi» ir grāmata ne vien leģionāru piemiņai, bet arī īsais kurss brīvprātīgo formējumu tapšanas pirmvēsturē, koncentrēts apkopojums par Baigo gadu Talsos un apriņķī.”

Maija Brūvere

Lejuplādē grāmatas pirmās lappuses.

Saturs

Imants Tamsons. Latviešu leģiona piemiņas diena
Es vēlos mājās pārnākt (frontes dzejoļi)
Amilda Ronis. Latvju brīvprātīgajiem
Arvīds Riekstiņš. 24.Talsu bataljonam
Voldemārs Ģēģeris. Atgriešanās Dzimtenē
Rihards Kalniņš. Lāčplēsis
1944. gada 23. augusts
Talsu pirmās partizānu vienības
Atmiņu tekās
Stendes partizānu cīņu atcerei
Iesaukums darba dienestā
1940. gada 25. jūnijs
Kā strādāja čeka
Pirmās bezdelīgas
Kā čekisti “apstrādāja” Baltijas valstis
Čekas aģenta Mihailova piezīmes
Čekas paņēmieni
Liktenīgās jūnija dienas Rīgā
Cilvēku medības Talsu novadā
Talsu čekas moku kambaros
Sarkano karodziņu dēļ
Nāve lielceļa malā
Kā aizveda Staķi
Pirmie čekas upuri Lībagos
Poļitruka gals
Čekas cietumos
Noslēgums
Brīvprātīgo pirmais iesaukums
Brīvprātīgo otrais iesaukums
Brīvprātīgo trešais iesaukums
Brīvprātīgo iesaukums Kandavā
Talsu cīnītāju pirmās gaitas
Talsu bataljons kara ceļos fotoattēlos; Frontes pievārtē
Talsinieku varonīgās cīņas
Mēs soļojam uz austrumiem
Talsu 24. bataljons joprojām cīnās
Cildina kritušo cīnītāju piemiņu
Frontē kritušie talsinieki
Rokas lenta Kurzemes cīnītājiem
Talsu 24. bataljona cīņas
Par drošsirdību apbalvotie
Augstākā atzinība Talsu policijas darbiniekiem
Pirmās ugunskristības
Mēs gaidām…
Talsu Valsts vidusskolas un ģimnāzijas [..] atmiņas
Fricis Ernests Bērziņš
Valdis Bite
Arvīds Blūmentāls
Kārlis Damškalns-Salnājs
Viktors Jānis Egle; Vilnis Alvis Ezeriņš
Kārlis Feldbergs-Vētra
Tālivaldis Indriksons
Ansis Voldemārs Insbergs; Kristaps Heinrihs Insbergs
Jankels Kabilers
Teodors Kalnājs (Bergmanis)
Pēteris Kvālbergs; Arvīds Lasmanis
Askolds Melbiksis
Oļģerts Mentelis
Fricis Jūlijs Neimanis
Arvīds Osis. Manas atmiņas par karu
Alberts Pūliņš; Augusts Reide
Boriss Reide
Ilgvars Upmalis
Fricis Zanders
Andrejs Freimanis
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri
Nikolajs Ābeltiņš
Fricis Bērtulsons
Ludvigs Bolšteins
Kārlis Indriksons-Heinrihsons
Fricis Hermansons
Ilmārs Hermansons
Alberts Kleinbergs
Ernests Leitis
Kārlis Liepiņš
Konstantīns Mateuss
Marts Mentelis
Aleksandrs Orniņš
Ernests Osis
Miķelis Plānkājs
Sergejs Staprāns
Kārlis Šnēbergs
Ģirts Vīriņš
Kāda karavīra vēstule no frontes
Datu sniedzēji
Literatūra
Boļševiku laika anekdotes
Personvārdu rādītājs

Par autoru

Sargā savu tēvu zemi

Imants-Tamsons
Imants Tamsons

Imants Tamsons dzimis 1942. gada 25. novembrī Talsos drēbnieka Mārtiņ a Tamsona un Leontīnes Marijas (dz. Leimane) ģimenē. No 1957. līdz 1961. gadam mācījies Talsu skolās. 1961. gadā iestājies Vīborgas Civilās aviācijas tehniskajā skolā, bet 1966. gadā atgriezies Talsos. No 1975. līdz 1980. gadam studējis ekonomiku Latvijas Valsts universitātē. Strādājis dažādos Talsu uzņ ēmumos un iestādēs, bet no 1983. gada līdz 1992. gadam Mērsraga zvejnieku kolhoza “1. Maijs” priekšsēdētāja vietnieks. Pēc kolhozu sistēmas likvidēšanas līdz pensijas sa ņemšanai 2002. gadā strādājis dažādus gadījuma darbus. Ir trīs meitu – Ilzes, Zanes, un Ievas tēvs. Lepojas ar mazmeitu Danielu-Elizabeti.

No 2004. gada atkal dzīvo Talsos. Aktīvs novadpētnieks. Ar skolotāju Elmāru Šmelti veidojis grāmatu “Talsu ģ imnāzija” (2004), ar Zigurdu Kalmani strādājis pie Teodora Zaudmaņ a (Dzintarkalna) grāmatas ”Notikumi un ainas no Talsu un apkārtnes dzīves”. Publicējis vairākus desmitus rakstu par novada vēsturi laikrakstā “Talsu Vēstis”. 2011. gadā iznākusi grāmata “Skola atmiņās un stāstos” ar ieskatu Talsu ģimnāzijas un vidusskolas vēsturē un vienlaikus – novēlējums jaunajai ģimnāzistu un pētnieku paaudzei skolas un novada vēsturi izzināt daudz dziļāk un pamatīgāk.