Baptistu sludinātājs Vilhelms Fetlers.
Pirms 140 gadiem 1883. gada 28. jūlijā Talsos piedzima puisēns, kuram bija lemts kļūt par dažādās valstīs atzītu personību. Viņš izdeva dzeju grāmatas, cēla lūgšanu namus ar tūkstošiem klausītāju vietām, tikās ar ietekmīgām personām, to skaitā krievu rakstnieku Ļevu Tolstoju. Studēja Lielbritānijā, dzīvoja Krievijā un Zviedrijā, bet mūža nogali pavadīja ASV.
Pēterburgā un ASV
Šo cilvēku ārpasaulē pazīst arī kā Bazilu (Vasiliju) Malofu, bet īstais vārds ir Vilhelms jeb Viljams Fetlers. Desmit gadus pirms viņa nākšanas pasaulē Talsu pusē Pūņās kristīja pirmo baptisti. Vilhelma tēvs Andrejs turēja kopā jau vairāk kā 20 draudzes ļaudis, kuru lūgšanu nams atradās līdzās tagadējai baptistu baznīcai Talsos. Vilhelms skolu apmeklēja Talsos, bet vēlāk devās uz Rīgu, kur strādāja Leitnera velosipēdu fabrikā, nokļūstot pat pārvaldnieka amatā. Tikko kļuvis divdesmitgadnieks, viņš tulkoja un rakstīja reliģiska satura dzeju un vēstījumus, ko publicēja baptistu žurnālā «Avots». Teoloģiski izglītojās Londonā 1905. un 1906. gadā, viņam un Jānim Kurcītim ik mēnesi ziedojumus sūtīja latviešu baptisti, 24 gadu vecumā kļuva par Jelgavas draudzes vadoni, pēc tam uzsāka misijas darbu Krievijā — Novgorodā, Maskavā. 1911. gada Ziemassvētkos atklāja darba rezultātu — Evaņģēlija namu ar 2000 sēdvietām pašā impērijas un pareizticības galvaspilsētā Pēterburgā, bet pusgadu vēlāk Fetlers uzrunāja novadniekus dažus mēnešus kā uzceltajā Sadraudzīgās biedrības namā Talsos. Klausītājus iejūsmināja stāsti par Niagāras ūdenskritumu un Titānika katastrofā bojāgājušo draugu.
1908. gadā sludinātājs O. Legzdiņš publikācijā stāstīja par Talsu draudzi: «Tā pati vecā nelaime — sieviešu daudz, vīriešu maz.» Viņš arī pieminēja talsenieku vēlmi celt savu draudzes namu, ko aizkavēja 1. pasaules kara notikumi. To laikā Fetlers centās palīdzēt krievu karagūstekņiem, apmeklēdams ASV, Lielbritāniju, Vāciju, atgriezās Krievijā, no kurienes pēc lielinieku revolūcijas viņu ar sievu un bērniem izraidīja.
Uzplaukums pirms 100 gadiem
1923. gada rudenī sludinātājs atkal bija Talsu Sadraudzīgās biedrības namā — 26. novembrī viņa runu klausīties cilvēki esot nākuši kājām pat vairāk kā 30 kilometrus. Tolaik baptismam pievienojās daudzi. J. Kurcītis rakstīja, ka 1921. gadā 24 esot kristīti jūrā Vīdales draudzē, kas togad ieguvusi pavisam 80 jaunus brāļus un māsas, izveidoja Ģipkas draudzi, aktīvas bija kopienas Dundagā un Valdemārpilī. Iespējams, ka V. Fetlers uzrunā aicināja talseniekus izbraukt uz Brazīliju, kurp tolaik pāris gadu laikā izceļoja 2300 Latvijas baptisti. Žurnālists Jūlijs Lācis par to rakstīja grāmatā «Mūža meža maldi», bet Pāvils Gruzna sacerēja izsmejošu traģikomēdiju «Uz Brazīliju!», ko izrādīja arī Talsos. Tas notika tikai nedēļu pēc sludinātāja uzstāšanās, uz tās pašas skatuves.
1920. gados vietējie draudzes pārstāvji rīkoja labdarības koncertus dievnama celšanai. Iespējams, iedvesmoja Fetlera panākums — lielākā Latvijas baptistu lūgšanu nama «Pestīšanas tempļa» uzcelšana Rīgā, Lāčplēša ielā 1927. gadā. Tas darbojas arī tagad. Dažus gadus vēlāk apstiprināja lielumā vareno būvprojektu Talsiem, un kopš 1936. gada 23. februāra iesvētītā baznīca jau pulcējusi tūkstošiem cilvēku. 1940. gadā Viljams Fetlers izceļoja uz aizokeānu, kur kļuva pazīstams ne tikai kā sludinātājs, kuram centīgi palīdzēja sieva Barbara (dzimusi Kovaļevska), bet arī ar to, ka viņu 10 dēli un trīs meitas izveidoja ģimenes orķestri ar nosaukumu «Varavīksne». Iespējams, tas bija viens no pirmajiem tāda veida mūzikas kolektīviem. 20. gadsimta beigās pasaule jūsmoja par krievu Ovečkiniem un amerikāņu Kelliju ģimeni. Slavenā talsenieka mūžs noslēdzās 1957. gadā, bet 2015. gadā latviski tulkota viņa dēla grāmata «Pērkonbalss», kuras anotācijā teikts: «Viens no 20. gadsimta ievērojamākiem garīgās atmodas darbiniekiem Latvijā — mācītājs, evaņģēlists, dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs, izdevējs, pedagogs un trīspadsmit bērnu tēvs.»
(The Rainbow Family Orchestra of Riga. Pastor and Mrs. William Fetler’s children.)
Tas atrodas Talsu baptistu baznīcas dārzā. A. Fetlera kapakmens pirms pāris gadu desmitiem atrasts Āgenskalnā, bijušās TV studijas pagalmā, pēc tam atvests uz Talsiem.
Pētījumu sagatavoja Antra Grūbe
Izmantošana bez atsauces uz autori/autoru vai biedrības “A. Pelēča lasītava” mājas lapu, nav atļauta!