Aprīlismi

Kaut arī Joku dienas piesaistīšanu 1. aprīlim dažādās zemēs saista ar dažādiem valdniekiem, tomēr pamatā stāsts ir par gada sākuma datuma pārcelšanu no aprīļa uz janvāri. Sabiedrība jutās apmānīta, tādēļ radās dažādas tradīcijas, kā pašiem par sevi pasmieties. Interesanti, ka Francijā par 1. aprīļa simbolu uzskata zivis, un dienu arī dēvē par “zivju aprīli”. Iespējams, tas tādēļ, ka jūras veltes bija iecienīta gavēņa maltīte pirms pavasara sākumā ierastajām kristiešu Lieldienu svinībām.

Pirms 60 gadiem tapa pats slavenākais mediju 1. aprīļa joks – BBC kompānijas reportāža par lielu makaronu ražu Šveicē. Arī mūsu zemē pa laikam publiskoti diezgan gaumīgi joki. Pirmskara Latvijā aprīļa pirmajā dienā ziņoja, piemēram, par vecpuiša Kārļa Ulmaņa kāzām. 1937. gadā vienā no populārākajiem Latvijas laikrakstiem “Jaunākās ziņas” vēstīja: “Turcijā atkal ērgļu un stārķu kaujas. Akšeirafionas apvidū, Turcijā, jau vairākas dienas norisinoties niknas gaisa kaujas starp ērgļiem un stārķiem. Abās pusēs esot daudz kritušu. Kaujas vietā ierodoties tūkstošiem cilvēku, kas ar lielu interesi vērojot cīņu gaitu. Kā zināms, stārķu un ērgļu kaujas Turcijā notika arī pag. rudenī, kad stārķi tur ieradās no ziemeļiem.” Īsteni dabas norišu zinātāji paziņojumu noraidītu uzreiz, tomēr daļa lasītāju pat nepamanītu, ka tas izlasāms 1. aprīļa laikrakstā.

Talsu 1920.-1930. gadu preses veidotāji arī centās iepriecināt iedzīvotājus. Laikraksti iznāca reizi nedēļā, tādēļ publicēt “viltus ziņas” atbilstošajā datumā bija iespējams tikai 1927., 1932. un 1938. gados.

Francijā par 1. aprīļa simbolu uzskata zivis, un dienu arī dēvē par “zivju aprīli”. Spied lai tvītotu!

Divdesmito gadu beigās “Talsu Vēstnesis” ar negatīvu attieksmi pret vienu no sabiedrības līderiem, pareizticīgo priesteri P. Gredzenu, publicēja sensacionālu ziņu, ko drīzāk var nodēvēt par neizdevušos joku. “Sen jau vajadzēja. Kā mums ziņo, tad Pēteris Gredzens esot nodomājis atstāt savu vietu Talsu Pareizticīgā baznīcā un braukt uz Āfriku sludināt pagāniem kristīgo ticību.” Pēc nedēļas feļetonā turpināja izsmiet: “Kristaps Mīlīgais pareģo: “Pēteru Gredzenu Āfrikā aprīs tarzāni ar visu madāmu un visiem zābakiem. Pāri paliks tikai slapjums.” Turpat sekoja muļķīgs atsaukums: “Mūsu pagājušā numura ziņojums par P. Gredzena aiziešanu uz Āfriku jāizlabo tai ziņā, ka viņam esot bail no pagāniem un tāpēc viņš labāk palikšot Talsos un stutēšot joprojām tautisko bodīti. Tā nu mūsu korespondenta ziņojums iznācis stipri līdzīgs aprīļa jokam.”

Tajā pašā 1927. gadā otrs laikraksts “Kurzemes Balss” priecēja ar vairākām ziņām. “Taču reiz! Pēc ilgākas gaidīšanas Latvijas atbrīvošanas pieminekļa celšanas darbi Talsos taču reiz iesākti. Uz Klosterkalna [Pilskalns] jau savesti materiāli pieminekļa būvei, un pašlaik tiek rakti pamati. Komitejas priekšsēdētājs mūsu līdzstrādniekam izteicās, ka darbus cerot pabeigt līdz 22. jūnijam [Varoņu piemiņas diena], kad arī notikšot svinīga pieminekļa atklāšana.” Tā arī bija tikai joku ziņa, jo sabiedrība jau kādu laiku gaidīja pieminekļa lietas “sakustēšanos”, tomēr, kā zināms, vēl nebija ne priekšlikumu konkursa, ne nepieciešamo līdzekļu. Pēc visa spriežot, paziņojums “Bēgšana turpinās”: “No Talsu slimo kases [reģionāls veselības apdrošināšanas uzņēmums] ar 1. aprīli atkal vairāki uzņēmumi pāriet uz citām slimokasēm “, arī bija tikai prāta mulsināšana.

Pirms 60 gadiem tapa pats slavenākais mediju 1. aprīļa joks – BBC kompānijas reportāža par lielu makaronu ražu Šveicē. Spied lai tvītotu!

1932. gadā, kad sabiedrību nomāca ekonomiskās krīzes problēmas, bija pārtrauktas izmaksas no pilsētas kases, apturēti sabiedriskie būvprojekti, kā arī bezdarbnieku skaits sasniedza 200, vietējos ļaudis priecēja ar sensacionālu ziņu. “Laimīgie Talsi. Reiznieks [pilsētas galva] gan raksta, ka Talsi atrodoties bezdibeņa malā, ko viņš ar skaitļiem arī pierāda, bet R. nemaz nezina, ka nupat Amerikā miris kāds pirms 45.g. tur aizceļojis vecpuisis – talsinieks Pēteris Birzkalns, kurš visu savu mantojumu – pāri par 1 ½ miljona dolāru – novēlējis Talsu pilsētai. Ja tad nu vēl netiksim uz ceļa, tad lai velns paliek par stenderi!” Protams, nekāda mantojuma nebija.

1938. gada 1. aprīlī vēstīja, ka Jāna Vabuļa drogu tirgotavā bez tirdzniecības atļaujas tirgojas ar ķilavām, esot sastādīts protokols. Īpašnieks ne domāt nebija domājis nepārtikas preču veikalā to darīt. Iespējams, joks pat bija ar viņu saskaņots. Tā kā vairākos pilsētas un apriņķa publiskos pasākumos manīja Rīgas filmu māksliniekus, diezvai bija daudz aizdomīgo par sekojošu paziņojumu: “Kino brīvizrāde. Nesen Talsus apciemoja Latvijas hronikas filmoperators Kraucs, uzņemdams skatos mūsu pilsētas un apkārtnes krāšņo dabu. Šīs 1500 metru garās filmas pirmizrāde Talsos notiks šovakar plkst. 20. Ievērojot filmas lielo kulturālo nozīmi, izrādē ieeja visiem brīva.” Varētu domāt, kāpēc nē, tomēr pētniekiem nav jāsteidzas arhīvos meklēt šīs vēstures liecības. Maz ticams, ka slavenais operators būtu filmējis sniega kupenām klāto pilsētiņu, arī kino izrādes tolaik notika tikai sestdienās un svētdienās nevis piektdienā, kad iznāca laikraksts. Minēto metru daudzums būtu jāizrāda apmēram stundu, kaut parasti notikumu hronikas bija 5-10 minūtes garas.

Pirmskara Latvijā aprīļa pirmajā dienā ziņoja, piemēram, par vecpuiša Kārļa Ulmaņa kāzām. Tvīto!

Tomēr vissmalkākā izjokošana, kas radīja lielu sarosīšanos, bija paziņojums par lielo pagodinājumu pilsētniekiem, jo atklāšot lidmašīnu satiksmi ar Rīgu. “Pasta un telegrāfa departaments pavasarī nodomājis izdarīt lielas pārmaiņas Rīgas-Liepājas gaisa satiksmē, lai pakalpotu arī pārējo attālāko Kurzemes pilsētu iemītniekiem. Un proti, sākot ar 15. aprīli, Rīgas-Liepājas gaisa satiksmē būs ieslēgti arī mūsu Talsi. Šinī sakarībā dep-ts tuvākajās dienās stāsies pie vietējā aerodroma izbūves, lai lidmašīnas varētu ērti nosēsties. Ceļojums uz Rīgu, kā arī Liepāju (un otrādi), maksās tikai 7 lati, ieskaitot dzīvības apdrošināšanu. Lidmašīnas pie- un atiešanas laiku dep-ts patlaban izstrādā. Pirmais mēģinājuma lidojums (bez nosēšanās) Rīga-Talsi-Ventspils-Liepāja notiks šopiektdien, Talsus lidmašīna pārlidos pl. 5 pēcpusdienā, un Leču kalnā nosviedīs jaunāko pastu un pēcpusdienas laikrakstus. Par šo izcilo pretimnākšanu mūsu vēsturiskai pilsētai ikvienam no sirds jāpriecājas. Tā tad uz satikšanos šodien pl. 17 Leču kalnā!” Tauta, ko pēdējos gados bija iedvesmojuši vairāki aviācijas svētki, noticēja un pulcējās sagaidīšanai, bet tas izrādījās vien joks. Pukojoties par izjokošanu jāatceras, ka tā ir uzmanības izrādīšana, bet smiešanās rada katram tik svarīgās pozitīvās emocijas.

Antra Grūbe

Attēli no Jura Haberkorna pastkaršu kolekcijas.

Pirmpublicējums. Izmantošana bez atsauces uz autori/autoru vai biedrības “A. Pelēča lasītava” mājas lapu, nav atļauta!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *