Alfrēds Riekstiņš (30.01.1913.–11.09.1952,) dzimis Sabilē, mācījās Sabiles pamatskolā. Latvijas armijā dienēja 7. Siguldas kājnieku pulkā, bija dižkareivis. 1942. gada pavasarī viņš kā brīvprātīgais iestājās 24. Talsu policijas bataljonā. Tā sastāvā Alfrēds Riekstiņš piedalījās kaujas operācijās pret padomju partizāniem pie Minskas un kaujās Austrumu frontē pie Ļeņingradas. Vēlāk viņš karoja arī Volhovas frontē. 1944. augustā Riekstiņš kļuva par vada komandieri majora Ernesta Laumaņa komandētajā 19. divīzijas izlūku (fizilieru) bataljonā. Frontē laumaniešus sauca par ”ugunsdzēsējiem” – kur gāja karsti, kur ienaidnieks pārrāva fronti, sūtīja laumaniešus. Latvijas teritorijā Alfrēds Riekstiņš karoja pie Cesvaines, Lubānas un Mores. Kurzemes cietokšņa kaujās viņš izcēlās ar izcilu drosmi, atjautīgām un pat pārdrošām operācijām. Par kauju nopelniem apbalvots ar 2. un 1. šķiras Dzelzs krustiem. Par 1945. gada 16. martā viņa vienības īstenoto izlūkgājienu Sarkanās armijas aizmugurē, kur izdevās iegūt vairākus pretinieka tankus un lielgabalus, tā izjaucot pretinieka uzbrukumu, 1945. gada 5. aprīlī Alfrēdu Riekstiņu apbalvoja ar bruņinieka pakāpes Dzelzs krustu un paaugstināts leitnanta dienesta pakāpē. Pēc vācu karaspēka kapitulācijas Kurzemē Riekstiņam ar kādu ātrlaivu izdevās nokļūt Gotlandē. Tur izdevās sadabūt privātās drēbes – tas deva iespēju izvairīties no internēšanas karagūstekņu nometnē un izdošanas PSRS. Viņš apmetās Gēteborgā, kur piedalījās “Daugavas Vanagu” nodaļu veidošanā Zviedrijā. 1951. gadā Alfrēds Riekstiņš nolēma sadarboties ar britu un amerikāņu slepenajiem dienestiem, lai iesaistītos izlūku grupā, kurai jādodas uz Latviju. Kopā ar Riekstiņu bija arī vairāki citi latvieši, kurus apmācīja ASV izlūkdienesta skolās Bavārijā, Rietumvācijā. 1952. gada 30. augustā Riekstiņš ar segvārdu “Imants”, kopā ar Edvīnu Ozoliņu (“Herberts”) un Nikolaju Balodi (“Boriss”) nokļuva Kurzemē. Viņus Priekules apkārtnē desantēja ASV izlūkdienesta sūtītā divmotoru lidmašīna. Taču ”Herberts”, kā izrādījās, bija jau Zviedrijā savervēts čekas aģents, kurš mežā speciāli atstāja apvidus karti ar iezīmētām Dreimaņu mājām. 1952 gada 11. septembrī šķūnis, kurā bija patvēries Riekstiņš, tika aplenkts. Sākusies apšaude, par kuras rezultātiem ir pretrunīgas ziņas. Uzbrucēju pārspēks bija par lielu, arī atklātā vieta liedza iespēju atkāpties. Alfrēds nolēma – dzīvs viņš čekistiem rokās nedosies, atlika viena iespēja – izlūka indes ampula.
1992. gada 12. septembrī, godinot izcilā Latviešu leģiona karavīra piemiņu, pie “Dreimaņu” mājām Latvijas Daugavas Vanagu organizācijas Talsu nodaļas vīri Alfrēdam Riekstiņam atklāja pieminekli.
Jānis Vasiļevskis, novadpētnieks
