JANVĀRIS

JĀNIS PŪPOLS, gleznotājs. Dzimis Virbu pagasta Peiduļu mājās; 1886. gada 2. janvāris – 1956. gada 24. decembris. Sabiles luterāņu draudzes reģistrā atzīmēts, ka Schanne (būtu jālasa kā Žanne, bet tas būs pārveidojies par Janne) Pupols, Jaunpagasta Peidul mājā dzimis 1886. gada 19. decembrī/ j.st. 31. decembrī, tēvs kalps Pēteris, romas katolis, māte Anna, luterāne, kristīts 1887. gada 1. februārī/j.st. 13. februārī. Enciklopēdijā „Māksla un arhitektūra biogrāfijās” (2. sējums, 199. lpp.) neprecīzas ziņas: Virbu pagasta pētniece Maiga Balode sniedz ziņas: Peiduļu mājās dzimis viņas tēvs, kuram ir mājas vēsture un ciltskoka pētniecība – tā viņu dzimtas māja, un nekāda sakara ar Pūpoliem – šķiet, ka ar kalpu Pūpolu ģimeni tomēr ir, ja vien Jaunpagastā nav vēl kādas Peidul mājas. Citur rakstīts, ka gleznotājs dzimis Talsu apkārtnē. 1958. gada 4. janvāra žurnālā „Zvaigzne” publicēts I. Blahinas raksts „Jānis Pūpols” par tolaik Pārdaugavā dzīvojošo mākslinieku ar pievienotu fotoattēlu.

ATIS IEVIŅŠ, plakātists, fotomākslinieks; dzimis Ārlavas pagasta Saslaukās, 1946. gada 6. janvārī.

MONIKA OSE, gleznotāja akvareliste. Dzimusi Koknesē. Laikā no 1948. gada līdz 1951. gadam studējusi LVU Filoloģijas fakultātē. Talsos dzīvojusi un strādājusi laikā no 1949. līdz 1953. gadam.Talsu laiks ir mākslinieces studiju gadi universitātē. Arī vēlāk, dzīvojot Rīgā, kontakti ar Talsiem un Talsu māksliniekiem nezūd. 1926. gada 11. janvāris – 2006. gada 13. maijs.

PĒTERIS BREINKOPFS, vecā Didriķa jaunākais dēls; bijis Līvu savienības priekšsēdētājs; 1891. gada 14. janvāris – 1972. gada ?.

VIKTORS BERTHOLDS, viens no pēdējiem tās paaudzes cilvēkiem, kuram lībiešu valoda bijusi dzimtā valoda un vienīgā valoda; bijis frizieris un arī mežsargs; 1921. gada 16. janvāris – 2009. gada 28. februāris.

INA STRAZDIŅA, dzejniece, žurnāliste; kopš 2006. gada Latvijas radio žurnāliste / korespondente Briselē; dzimusi Lībagu Robežniekos, 1976. gada 19. janvārī.

ERNESTS DINSBERGS, skolotājs, dzejnieks, tulkotājs, zinātņu popularizētājs, Krišjāņa Dinsberga brālis, dzimis Iernieku mājās kalpu ģimenē, uzaudzis Dingeskalnos. 1816. gada 24. janvāris – 1902. gada 30. aprīlis.

GUNTIS GALVIŅŠ, profesionāls latviešu hokejists; dzimis Talsos, 1986. gada 25. janvārī.

VIESTURS SILVESTRS GRANTS, mākslinieks grafiķis. Bērnībā dzīvojis Mērsragā un Rojā, kur tēvs bijis skolotājs; 1926. gada 31. janvāris – 2013. gada 13. janvāris.

FEBRUĀRIS

ERNESTS DZINTERS, ārsts, publicējis dzejoļus ar pseidonīmu Tuvinaitis, bijis Ķemeru sanatorijas direktors; dzimis Stendes Vīcežos, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru; 1861. gada 2. februāris – 1934. gada 7. jūnijs – grāmatā „Talsu novads” (398. lpp) cits miršanas gads: 1935. gada 7. jūnijs, bet 1934. gads laikraksta „Jaunākās Ziņas” nekrologā, kur arī fotoattēls.

VOLDEMĀRS KALPIŅŠ, literāts, žurnālists, valstsvīrs un sabiedrisks darbinieks; bijis Latvijas Kultūras ministra pirmais vietnieks (1953 — 1958) un Kultūras, kā arī Ārlietu ministrs laika posmā no 1958. gada līdz 1962. gadam. Strādājis laikrakstu „Cīņa”, „Literatūra un Māksla”, „Latviešu Strēlnieks” un arī citu laikrakstu redakcijās, bijis Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja direktors (1962 — 1976). Dzimis Smoļenskā, no 1920. gada — Latvijā. 1934. gadā absolvējis Talsu ģimnāziju. Uzrakstījis grāmatu „Avīze – karavīrs” (1947) un scenāriju dokumentālai filmai par Raini ( „Lielums”), publicējis stāstus un literatūrkritiskus rakstus. Piedalījies Viļa Lāča Kopotu rakstu sastādīšanā. 2011. gadā PILS apgādā iznāk Voldemāra Kalpiņa grāmata „Stāja”, kur dienasgrāmatas ierakstos starp rindām arī Talsu laika atmiņas. 1916. gada 9. februāris – 1995. gada 4. februāris.

PĒTERIS IKLĀVS, dzejnieks, mākslinieks-grāmatsējējs, grāmatnieks; dzimis Zālītes pagastā; bijis padomju gūstā Mordovijā. Pēc atbrīvošanas dzīvojis Talsos; dzeja publicēta periodikā un atsevišķos kopizdevumos; palicis neizdots dzejoļu krājums „No āpša alas”. Apglabāts Talsu Jaunajos kapos; 1911. gada 17. februāris – 1986. gada 2. janvāris.

RENĀTE BLUMBERGA, dzimusi Talsos, 1971. gada 26. februārī. Mācījusies Talsu pamatskolā. vēlāk Talsu 1. vidusskolā. Beigusi LU Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļu, iegūstot maģistra grādu (1997) un vēstures doktores grādu (2002). Studējusi Baltijas jūras somu valodas LU Moderno valodu fakultātē un Helsinku universitātē. 2002. gadā ieguvusi vēstures doktora zinātnisko grādu. Veic pētījumus par lībiešu etnisko un kultūras vēsturi, ir viena no lībiešu valodas un kultūras portāla „livones.lv” veidotājiem un redaktoriem. Strādājusi valsts ilgtermiņa mērķprogrammas „Lībieši Latvijā” izveidošanas darba grupā (1998 – 1999); tulko no igauņu un somu valodas. Uzrakstījusi grāmatu „Lībieši dokumentos un vēstulēs: Somijas zinātnieku ekspedīcijas pie lībiešiem” (Latvijas vēstures institūta apgāds, 2006.).

BIRZNIEKU SOFIJA, grāmatniece, dzejniece un dramaturģe; literāta Kārļa Birznieka, rakstnieces Birznieku Latiņas un grāmatu tirgotāja Jura Birznieka māsa; dzimusi Zemītes Noņās; bijusi grāmatu izplatītāja Sabilē;interesants fakts, ka dzejnieces mantojumā ir arī patriotiskas rindas, veltītas valsts svētkiem 18. novembrī – un tās stipri līdzīgas F. Šillera ļoti populārajām rindām: „Pie tautas mīļās, dzīvas/Turies klāt,/Ņem sirdī dziļi/Viņas saldās daiņas,/Kas vergu naktīs/Dzima senču krūtīs./Tu viņas skaidrumu/Ar pilnām jūsmām dzeri!/Lai dzīslās tev ik lāse/Asins teic: Es latvis!” 1876. gada 29. februāris – 1956. gada 16. jūlijs.

MARTS

VALDIS LEGZDIŅŠ, lauksaimniecības un sabiedriskais darbinieks Dundagas novadā; apbalvots ar TZO un Atzinības krustu. 1886. gada 18. marts – 1941. gada 16. novembris. Bijis Vjatlagā.

PĒTERIS PRINCIS, lībiešu dzejnieks, skolotājs; 1831. gada 20. marts – 1889. gada 20. jūnijs. V.M. Šuvcānes grāmatā dzimšanas diena: 1. aprīlis. Varētu saprast, ja visur konsekventi būtu lietots vai nu vecais, vai arī jaunais kalendārs, taču vietām jaunais, vietām nē. Lībiešu kultūras un vēstures vietnē livones.net vispār minēts 20. marts, kas noteikti nav vecā/jaunā kalendāru atšķirība. Vēstures pētniekiem nāktos likt iekavās veco, jauno, lai nav pārpratumu.

APRĪLIS

TOMS JUHŅEVIČS, mūziķis, dziesmu un instrumentālo kompozīciju autors. Dzimis Rīgā, 1981. gada 3. aprīlī. Mācījies Talsu mūzikas skolā, vēlāk Emīla Dārziņa mūzikas skolā, Latvijas Mūzikas akadēmijā. Savās muzikālajās studijās papildinājies pie pasniedzējiem Londonas Karaliskās Mūzikas Akadēmijā, Gildholas, Parīzes Konservatorijās, u.c. Vairāku starptautisku pianistu konkursu laureāts. Koncertējis daudzās Eiropas valstīs. Vairāku klasisko un džeza mūzikas koncertu laureāts. 2009. gada maijā klajā nācis T. Juhņeviča albums Domas/Thougts.

VILIS PURIŅŠ, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, piedalījies Ziemsvētku kaujās Tīreļpurvā; Dzimis Lubezeres Ošos; apbalvots ar Viestura ordeni; nošauts Talsos, apglabāts Lībagu pagasta Sukturu kapsētā; 1896. gada 12. aprīlis – 1941. gads.

ULDIS JURIS DANBERGS, mākslinieks kokgriezējs; dzimis Nurmuižas Rūpniekos 1931. gada 14. aprīlī.

JĀNIS METUZĀLS, mežkopis, Valdemārpils meža muzeja izveidotājs; Valdemārpils Meža Muzejs atvērts 1971. gadā; J. Metuzāls apglabāts Sukturu kapsētā. 1931. gada 18. aprīlis – 2000. gada 26. februāris.

JĀNIS BROKS, politiski represētais, sabiedriskais darbinieks, publicists, sportists, Triju Zvaigžņu ordeņa zelta Goda zīmes kavalieris. Apglabāts Talsu Eglaines kapsētā. 1921. gada 18. aprīlis – 2005. gada 29. janvāris.

KĀRLIS ŠEPKO, LKO kavalieris, piedalījies daudzās strēlnieku kaujās, arī Annas ordeņa un Staņislava ordeņa kavalieris; miris Dundagas slimnīcā; 1891. gada 25. aprīlis – 1952. gada 24. maijs.

ILGA VĪTOLA, Rīgas kinostudijas darbiniece un kinoaktrise; 1955. gadā ar labām un teicamām sekmēm beigusi Laucienes pamatskolu; 1941. gada 25. aprīlis – 2008. gada 23. oktobris.

Dr. philol. JANA VĒRDIŅA, literāte, Klāva Elsberga prēmijas laureāte; dadaistu dzejas tulkotāja. Dzimusi 1976. gada 27. aprīlī.

MAIJS

KĀRLIS KLAUBERGS, skolotājs Mazirbes jūrskolā. 1908. gadā bijis Dundagas apkārtnes zvejnieku biedrības organizators. Tajā pašā gadā arī Baltijas zvejnieku 1. kongresa delegāts; 1871. gada 2. maijs – 1908. gada 15. augusts. Miris Mazirbē; apbedīts Ģipkas kapos.

JĀNIS PRINCIS (jaunākais; vecā Jāņa Prinča dēls), dzejnieks; 1821. gada 3. maijs – 1904. gada 12. februāris – ? V.M. Šuvcānes grāmatā dzimšanas diena: 15. maijs.

EDUARDS FOLKMANIS, tālbraucējs kapteinis Dundagas novadā; 1876. gada 5. maijs – ?

VALTRAUTE EDĪTE ERNA ŠEIBE, gleznotāja un grafiķe; uzaugusi pie audžumātes Žocenē, ciemā pie Rojas. Absolvējusi Liepājas mākslas vidusskolu1944. gadā; 1955. gadā zīmējusi Talsu avīzes titulu. 1921. gada 7. maijs – ?

GINTS CEPLENIEKS, kordiriģents, mūzikas pedagogs. Beidzis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju. Mākslas maģistrs. No 2000. gada Talsu 2. vidusskolas jauktā kora un zēnu kora diriģents; 2003. gadā – Talsu rajona skolēnu koru virsdiriģents. No 1999. gada līdz 2010. gadam Talsu sieviešu kora ”Vaiva” diriģents. Zēnu koru saieta Talsos “Zaļā bumba” idejas autors, organizators un mākslinieciskais vadītājs. 2006. gada 18. novembrī Gints Ceplenieks saņēmis titulu Gada cilvēks Talsos. Dzimis 1976. gada 23. maijā.

IVARS MAKSTNIEKS, mūziķis, taustiņinstrumentālists un komponists. Dzimis Talsos, 1971. gada 23. maijā, kur dzīvojis līdz 24 gadu vecumam, tālāko dzīvi saistot ar Rīgu. 2012. gadā koncertējis Talsu pilsētas svētkos, uzskatot, ka ir gods darīt kaut ko savas pilsētas labā. Ivara Makstnieka tēvs – Talsos mīlēts un Latvijā zināms mākslinieks, karikatūrists un pedagogs Fricis Makstnieks. Mācījies Talsu mūzikas skolā, darbojies Jāņa Osīša vadītajā bigbendā „Talsu sprīdīši”. Muzicē grupā „Otra puse” – šai grupai liela loma I. Makstnieka dzīvē. Daudzu dziesmu autors. 2012. gadā Ivars Makstnieks saņēmis „Lielā Kristapa” balvu par mūziku dokumentālajai filmai „Pretrunīgā vēsture”.

JĀNIS KALNIŅŠ, grupas „Roja” dibinātājs, vadītājsun solists. Raksta gan tekstus, gan mūziku. Spēlē taustiņinstrumentus; dzimis un audzis Rojā; 1971. gada 26. maijs.

TĀLRĪTA, īstajā vārdā Milda Fabriciusa, precējusies Pakule. Dzejniece un prozaiķe. Rakstījusi romānus, stāstus un darbus bērniem. Dzimusi Vandzenes Ģīgās, mācījusies Vandzenes pagasta Garlenes skolā; 1896. gada 26. maijs – ?.

DZINTRA DZEGUZE, novada literāte; dzejniece, izveidojusi Rojā dzejas interesentu klubiņu, kurš darbojies vairākus gadus; Dzimusi Talsos, 1966. gada 28. maijā, taču turpmākais mūžs saistīts ar Rojupi un Roju.

NIKOLAJS KALNIŅŠ, Latvijas brīvības cīnītājs, dundadznieks LKO (1468) kavalieris; 1896. gada 29. maijs – 1940. gada 6. septembris.

JŪNIJS

LOLITA ZIKMANE, dzimusi Rīgā, 1941. gada 4. jūnijā, māksliniece grafiķe, 1959. gadā beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās tēlniecības nodaļu, 1965. gadā – Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, diplomdarbs oforta tehnikā „Gadalaiki”. Strādājusi par zīmēšanas skolotāju Jelgavas mākslas skolā (1997–1999). dzīvo Jelgavā.

LEONS ĀRE, dzejnieks, īstajā vārā Leons Zeķītis. Dzimis Aizkraukles pagasta Vecbebros. Ar Talsu novadu saistīts kopš 1952. gada. Rajona laikraksta literārajā lappusē publikācijas no novada pēckara literātu apvienības dibināšanas gada (1953). Apglabāts Liepu kapsētā. 1931. gada 7. jūnijs – 2009. gada 25. maijs.

IRMA CELMA, habilitētā zinātniece, lauksaimniecības zinātņu doktore, vecākā zinātniskā līdzstrādniece, sarkanā āboliņa selekcionāre; 1921. gada 26. jūnijs – 2011. gada 29. janvāris.

ILMĀRS HERMANSONS, brīvības cīnītāja Friča Hermansona (LKO kavaliera) dēls, dzimis Nurmuižas Bētiņos, 1926. gada 27. jūnijā; mācījies Talsu Valsts ģimnāzijā, bijis angļu gūstā Beļģijā, medicīnas doktors.

ANTRA AUZIŅA, māksliniece; Talsu pilsētas māksliniece, Talsu pilsētas karoga autore, grāmatu ilustratore. Dzimusi Rīgā, 1961. gada 27. jūnijā; ar Talsiem dzīve saistīta turpat jau 15 gadu garumā. Izstādēs piedalās kopš 1986. gada. No 1992. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Kopš 2009. gada Antra Auziņa vada audēju kopu „Talse”. Veidojusi Talsu pilsētas karogu (karogs svinīgi iesvētīts 2008. gada 15. jūlijā Talsu luterāņu baznīcā).

JŪLIJS

FRICIS MAKSTNIEKS, dzimis Stendes pagastā, gleznotājs, grafiķis, karikatūrists un skolotājs; 1936. gada 3. jūlijs – 1994. gada 9. jūnijs.

JOHANS ĀDOLFS MEŽMALIETIS (dz. Pētersons) 1906. gada 3. jūlijā Šķēdes Mūrniekos. Laikraksta “Talsu Balss” redaktors un Talsu tautas nama teātra režisors.

Paulis Šreinerts, no 1940. gada PAULS SARMA, inženieris mežkopis, daudzu zinātnisko darbu par mežkopības jautājumiem, autors. Dzimis Ārlavas Ozolkalnos;mācījies Tiņģeres skolā, Valdemārs pirmmācības skolā un Talsu pilsētas solā, beidzis Talsu vidusskolu (1922); 1901. gada 9. jūlijs – 1975. gada 23. oktobris.

ILGONIS BĒRSONS, literatūrzinātnieks, lit. vēsturnieks, publicists, dzejnieks; dzimis Dursupes Mežgrēzās (Zentenes, tagad Balgales pagasts), 1931. gada 11. jūnijā. 1951. gadā beidzis Talsu vidusskolu.

NAURIS PUNTULIS, dzimis Īves pagastā, 1961. gada 17. jūlijā, operdziedātājs.

GUNTA GRĪNBERGA, dzejniece; dzīvojusi Balgales Mežbūdās, iznācis krājums „Vēja zieds”. Dzimusi 1946. gada 20. jūlijā.

ANDRIS MILLERS, Sabiles vidusskolas un Sabiles mūzikas un mākslas skolas skolotājs; par Tautas frontes kustības un Zemessardzes organizēšanu un iedzīvināšanu un pilsoniskās apziņas aktivizēšanu Sabilē Latvijas Atmodas gados, par ieguldījumu bērnu un jauniešu izglītošanā un audzināšanā un par aktīvu līdzdalību Sabiles sabiedriskajā un kultūras dzīvē, viņa vārds 2008. gada 17. novembrī ierakstīts Sabiles pilsētas Goda grāmatā; dzimis 1956. gada 23. jūlijā. 

GUNTA KALSERE, gleznotāja; dzimusi Krustpilī, 1951. gada 25. jūlijā. Glezno ainavas, portretus, aktus eļļas tehnikā, veido instalācijas un objektus. Izstādēs piedalās no1994. gada. Darbi eksponēti Dānijā, Holandē, Igaunijā un citās valstīs. Dzīvo Talsos, Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1997. gada.

ISMĒNE GRUNDULE, skolotāja, Talsu pilsētas vēstures pētniece un pilsētas patriote. Dzimusi Rīgā. Tēvs Dāvis strādājis akciju sabiedrības „A.G. Rūtenbergs” tabakas fabrikā un, darbu zaudējot, ģimene nonāk lielā trūkumā. Māte savu mazo meitu nosūta uz Talsiem pie vecmāmiņas. Vecmāmiņa ir Nurmuižas pagasta Sviķu mājas saimnieku Indriķa Dzirnkalna un Lavīzes meita Katrīna, saukta par Sviķu Katriņu, un vecāmāte ir tā, kura mazajai meitenei stāsta teikas, nostāstus un senas atmiņas. Vēlāk Ismēna šos stāstījumus pieraksta. Ismēne iestājas Talsu pilsētas pamatskolā, vēlāk – Talsu valsts vidusskolā un 1931. gadā to absolvē.Ismēne Grundule LatvijasUniversitātē studē filoloģiju. Pēc Otrā pasaules kara pārceļas uz dzīvi Talsos, kur dabū latīņu un latviešu valodas skolotājas vietu Talsu vidusskolā. No 1950. līdz 1967. gadam māca vēsturi, latviešu un vācu valodu Talsu 1. septiņgadīgajā skolā un vienlaikus latviešu valodu arī Liepājas republikāniskās neklātienes vakara vidusskolas Talsu konsultāciju punktā. Mūžībā aiziet, uzturoties Raudas pansionātā. Apbedīta Talsus Jaunajos kapos. 1911. gada 31. jūlijs – 1987. gada 11. aprīlis.

AUGUSTS

MIERVALDIS CELMIŅŠ,komponists, Talsu pilsētas himnas mūzikas autors (2008. gadā apstiprināta). Talsos pavadījis 22 mūža gadus, radošāko un piepildītāko mūža posmu, jaunības un spēka gadus. Veidojis muzikālo ietērpu vairākām Kr. Valdemāra Talsu tautas teātra izrādēm, bijis mūzikas pedagogs, deju orķestra un tautas mūzikas orķestra vadītājs, koncertmeistars un pirmās bērnu popgrupas „Talsu zvaniņš” izveidotājs valstī. Miervaldim Celmiņam bagātīgs Talsiem veltīto dziesmu krājums, un daudzu dziesmu tekstu autori ir tieši novada dzejnieki, visvairāk – Arnolds Auziņš. Mūža otru daļu komponists vadījis Babītes novada Piņķos, taču saikne ar Talsiem nezuda. Apglabāts Talsu Jaunajos kapos. .

BAIBA VEISMANE-REZONGA, mūzikas pedagoģe un soliste, dzimusi 1981. gada 13. augustā. Bērnību pavadījusi Pastendē. Mācījusies Pastendes pamatskolā un Talsu mūzikas skolā; vēlāk Ventspils mūzikas koledžā kordiriģēšanas nodaļā. Turpat mācījusies arī solo dziedāšanu. 7 gadus vadījusi Talsu Valsts ģimnāzijas jaukto kori, strādājusi arī ar vismazākajiem dziedātājiemTalsu mūzikas skolā. 2012. gadā B. Veismane-Rezonga izveidojusi savu vokālās mūzikas studiju „Dziesmu skola”.

DORA ŠVĪKULE, vairāku grāmatu autore, publiciste. Pieredzes bagāta bioloģe, farmakoloģe un augu pazinēja, dzimusi Nurmuižas pagasta Oktes Ķīļos (Bumbiere), dzīvojusi Šveicē. 1884. gada 22. augusts – 1974. gada 12. maijs.

IVARS STONINS, bijušais Nacionālā teātra aktieris, Kaupēna („Kaupēn, mans mīļais!”), Indriķa („Livonijas Indriķa hronika”), Jakubovska („No rozes un asinīm”) Hamleta un citu ne mazāk nozīmīgu tēlu atveidotājs; dzimis Talsos, 1971. gada 25. augustā, vēlāk dzīvojis Rojā.

ARTURS PRIEDĪTIS, literatūrzinātnieks. Strādājis Talsu novada muzejā, dzimis Laucienes Kalniekos, 1946. gada 26. augustā.

GUNDARS BERTHOLDS, ilggadējs Līvu savienības Kolkas grupas un Līvu centra „Kūolka” vadītājs; lībietis. 1941. gada 27. augusts – 2014. gada 14. maijs.

SEPTEMBRIS

TEODORS ZVIRGZDIŅŠ, dundadznieks, Lāčplēša Kara ordeņa (186) kavalieris, 3. Jelgavas kājnieku pulka seržants. 1896 . gada 4. septembris – 1942. gada 3. februāris.

ARVĪDS ŠNĒFELDS, mežkopis Stendes pagastā, TZO 1. pakāpes Goda zīme. 1926. gada 5. septembris – 2007. gada 8. augusts.

AUGUSTS BITERS, virsleitnants; latviešus leģiona virsnieks, Armijas Goda saraksta sprādzes saņēmējs; apbalvots ar 1. šķiras Dzelzs krustu; dzimis Nurmuižas Birzēs, miris Talsos; 1916. gada 9. septembris – 1977. gada 29. janvāris.

LIJA DUNSKA, dzimusi Rojā, 1961. gada 9. septembrī, folkloras kopas „Talsi” vadītāja no 2003. gada.Vada Talsu tautas nama muzikantu kopu „Tals trimiš”. 2012. gada 22. februārī Lija Dunska saņēmusi nomināciju „Gada Kultūras cilvēks”.

JĀNIS BUSENBERGS, tūrisma veicinātājs tuvā un tālā apkārtnē. Dzimis Matkules Busēs, bijis Sabiles luterāņu draudzes priekšnieks, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, apbedīts Lībagu pagasta Sukturu kapsētā; 1881. gada 13. septembris – 1950. gada ?

MĀRIS ŽIGATS, sabilnieks, dzimis 1971. gada 14. septembrī, žurnālists, radio SWH dīdžejs un grupas „Pienvedēja piedzīvojumi” mūziķis.

ANDRIS VĪTOLS, gleznotājs. Dzimis Krasnojarskas apgabalā, Krievijā, 1951. gada 16. septembrī. Talsu mākslinieka Jēkaba Spriņģa skolnieks, viens no „Krūmu grupas” māksliniekiem. No 1989. gada līdz 1992. gadam Talsu pilsētas galvenais mākslinieks. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Augstākos dizaineru kursus (1979). Glezno eļļas un akrila tehnikās, veido objektus un instalācijas. Izstādēs piedalās no 1990. gada. Darbi eksponēti Francijā, Dānijā, Zviedrijā, Holandē, Igaunijā. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1999. gada.

JĀNIS STĪBELIS, dziedātājs. Dzimis Ventspilī, 1976. gada 22. septembrī, uzaudzis Talsos.

DAINIS PEIMANIS, SIA „Janpagasts Plus” valdes priekšsēdētājs. Dzimis Jaunpagastā. Mācījies Lībagu astoņgadīgajā skolā, vēlāk neklātienē Kandavas lauksaimniecības tehnikumā; no 1984. gada ražošanas apvienības „Latvijas balzams” rūpnīcas „Talsi” direktors. Kad 1986. gadā rūpnīcu pievieno padomju saimniecībai „Virbi’ – tās direktors. 1951. gada 19. septembris – 2000. gada 15. decembris. Apglabāts Jaunpagasta kapos.

ĢIRTS VĪRIŅŠ, LKO (917) kavalieris, dzimis Laidzes Speņģos; 1891. gada 20. septembris – 1968. 18. jūnijs.

ROBERTS NIKOLAJS KALVE, ilggadējs Dzedru skolas pārvaldnieks un skolotājs, Laucienes skolas direktors un kordiriģents, Pastendes pamatskolas skolotājs; dzimis Nogales pagasta Jaunciemā ar uzvārdu Otto; 1906. g. 22. septembris – 1997. g. ?

ILGA MADRE, rokdarbniece, tautas daiļamata meistare; dzimusi (Ulmane) Lībagu Slaparās, dzīvojusi Jelgavā, apbedīta Lībagu Slaparu kapsētā; 1921. gada 24. septembris – 2002. gada 27. jūnijs.

MIĶELIS LISMENTS, ilggadējs Rojas zvejnieku kolhoza „Banga” priekšsēdētājs, 1926. gada 29. septembris – 1998. gada 4. oktobris.

OKTOBRIS

MARKUS RIVA, sabilnieks, latviešu mūziķis un dīdžejs, dzimis 1986. gada 2. oktobrī. Darbojies kā modelis un aktieris. Regulāri vada dažādus pasākumus un festivālus. Īstajā vārdā Miķelis Ļaksa.

KĀRLIS FERDINANDS AMENDA, Talsu luterāņu mācītājs, mūziķis; 1771. gada 16. oktobris (viņa tēva ieraksts Lipaiķu draudzes reģistrā, kas Kurzemē atbilst tolaik lietotajam jaunajam stilam, bet dažādos avotos minēts 4. oktobris) – 1836. gada 8. marts.

HELMUTS FELDMANIS, dzejnieks, mūziķis. Dzimis 1971. gada 6. oktobrī, laikā no 1980. gada līdz 2004. gadam dzīvojis Mērsragā, mācījis mūziku Mērsraga vidusskolā un strādājis par muzikālo audzinātāju Mērsraga pirmsskolas iestādē.Dzīvo Anglijā, tur H. Feldmanis aktīvi iesaistījies latviskās vides kultūras norisēs, dzied Daugavas Vanagu korī un gatavo iznākšanai jaunu dziesmu disku.

MĀRTIŅŠ LEPSTE, lībiešu skolotājs, sabiedrisks darbinieks; dzimis Lielirbes Beltēs lībiešu Didža un Mari ģimenē; Mācījies Pizes pamatskolā, arī Mazirbes jūrskolā;1881. gada 10. oktobris – 1958. gada ?

FRICIS HERMANSONS, pulkvedis-leitnants, LKO (122) kavalieris, bijis viens no komandieriem Talsu aizsargu pulkā, saimniekojis Nurmuižas Bētiņos; dzimis Dundagas Plintiņos. 1891. gada 16. oktobris – 1941. gada 22. jūnijs. Citos materiālos dzimšanas diena arī 15. datumā!

ALISE ZVIRBULE, gleznotāja; dzimusi Dundagas Zaķos. Viņas tēvs aktīvs 1905. gada revolūcijas atbalstītājs spiests emigrēt uz Ameriku, kur nodzīvojis vairākus gadus. 1906. gada 16. oktobris – 1996. gada 1. decembris.

KĀRLIS BERNŠTEINS, kopā ar skolotāju Pēteri Dambergu fakultatīvi mācījis lībiešu ciemu bērniem lībiešu valodu, rīkojis lībiešu dzejas deklamācijas vakarus, iestudējis lugas; 1881. gada 18. oktobris – 1951. gada 21. aprīlis.

EDUARDS BELĀRS-VAIŅAGS, rakstnieks, žurnālists;dzimis Dundagas pagasta Stiebros. 1911. gada. 25. oktobris – 1941. gada 12. decembris. Dundagas vēstures lapā internetā lietots variants Vainags! Citos materiālos: dzimis Dundagas pagasta Vilkarpu mājās.

AUGUSTS ROZEFELDS, zvejnieks, zvejas brigādes brigadieris. PSRS Augstākās padomes deputāts, dzimis Melnsilā; apglabāts Melnsila kapsētā; 1926. gada 29. oktobris – 1983. gada 17. jūnijs.

NOVEMBRIS

SERGEJS STAPRĀNS, dzimis Dundagas pagasta Mazirbē, LKO (618) kavalieris; 1896. gada 5. novembris – 1951. gada 25. septembris. Miris Argentīnā.

INĀRA ŠTEINBERGA, dzejniece un lugu autore; dzimusi Sabilē 1956. gada 8. novembrī, kur arī skolojusies, dzīvo Brocēnos.

FRIDRIHS GUSTAVS MAČEVSKIS, vācu tautības latviešu kristīgās dzejas autors; teologs, tulkotājs, sabiedrisks darbinieks. Ārlavas mācītājs; dzīvojis un miris Ārlavas mācītājmuižā. Apglabāts Ārlavas kapsētā. 1761. gada 10. novembris – 1813. gada 14. septembris.

LOTE (ŠARLOTE) LINDENBERGA-URGA, lībiešu dzejniece; 1866. gada 13. novembris – 1945. gada 1. decembris.

INDULIS ĶĒNIŅŠ, dzimis Rīgā, 1931. gada 13. novembrī, dzīvojis Aizputē, dzejnieks, vēstures pētnieks, daudzu Latvijas vēstures grāmatu autors. Valdemārpils pilsētas himnas autors; Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors vēstures zinātnē; Luda Bērziņa piemiņas fonda 2003. gada laureāts, dzīvo Valdemārpilī.

LEO TOMANS, talsinieks, Latvijas valsts patriots, viens no pirmajiem Latvijas brīvības cīnītājiem veltītā pieminekļa „Koklētājs” tapšanas rosinātājiem, Krišjāņa Valdemāra Talsu Tautas teātra aktieris, kaislīgs makšķernieks. Leģionārs. 1926. gada 28. jūnijs – 1997. gada 16. novembris.

ARNOLDS AUZIŅŠ, dzejnieks, prozaiķis, publicists, dzimis Dundagas Malējos; 1931. g. 29. novembris. Dzīvo Rīgā.

DECEMBRIS

OĻĢERTS MIZA, mākslinieks, savdabis, liels grāmatnieks, sibīrietis. Dzelzs Krusta ordeņa kavalieris, leģionārs. Dzimis Ventspils apriņķa Ancē. Īsi pēc dēla dzimšanas mežu darbinieks Mārtiņš Miza ar sievu Mariju (dzimusi Spāres pagasta „Kaplūzās”; pirmslaulību uzvārds Gintere) pārcēlušies uz „Godeļu” mājām pie Usmas ezera, kur nomājuši istabu. Vēlāk Mizas dzīvojuši Spārē„Smilgu” mājās, kur arī tēvs miris. Oļģerta Mizas māte mirusi Dundagas pansionātā. O. Miza skolojies Spāres pamatskolā, vidusskolu beidzis Ventspilī. Apguvis galdnieka amatu. Jau Ventspils laikā O. Miza aizrāvies ar gleznošanu. 1921. gada 6. decembris – 1992. gada 29. janvāris.

JĀNIS KRONBERGS, “Talsu Vārda” pirmais faktiskais redaktors, dzimis Garlenē, miris Tukumā. 1901. gads 9. decembris – 1935. gada 19. decembris.

IEVA NEILANDE, Emmas Erenštreites meita, lībiešu sabiedriskā darbiniece, atjaunotās Līvu savienības pirmā priekšsēdētāja. 1941. gada 10. decembris – 2006. gada 17. augusts.

EUGENIJS RUŠKO (no 1993. gada – Karūdznīks Jōns) literāts, arī komponists, vijolnieks, grafiķis. Pazīstams arī pēc literārā pseidonīma Eugeņs Karūdznīks (Karūdznīks Jōņs). Citi pseidonīmi: Pseidonīmi: lirikā – Abavietis, liroepiskā – Kristužāns, Zamzarāns, prozā – Azarzems, publicistikā – Ruškāns, vokālās mūzikas darbiem – Ritumāns, turklāt lietojot dažādus priekšvārdus: Jōņs, Jurs, Eugeņs, Fraņcs vai to pirmos burtus.

 Dzimis Latgalē, Zvirgzdenes pagasta Aizpures ciemā. Vecāki – skolotāji. Agrā bērnībā, ieklausoties tēva muzicēšanā, arī pats darbojas vietējā orķestrī. Mācījies Rēzeknes apriņķa Dricānu pagasta četrklasīgajā pamatskolā, Rēzeknes valsts skolotāju institūta pamatskolā (1934 –1936), Rēzeknes valsts ģimnāzijā (1936–1941). Līdztekus mācījies vijoļspēli Rēzeknes Tautas konservatorijā. Studējis Latvijas Universitātē Tautsaimniecības un tiesībzinātņu fakultātē no 1942. gada līdz 1943. gadam. Studijas pārtrauca sakarā ar mobilizācijas draudiem Latviešu leģionā, slēpās vecāku lauku mājās Bērzgales pagastā. Tur viņam izdevās izvairīties arī no mobilizācijas Sarkanajā armijā.

Otrā pasaules kara gados Eugenijs meklēja patvērumu Kurzemes katlā, Kuldīgā. Tur viņš iestājās Kuldīgas amatniecības vidusskolā, lai mācītos keramiku, strādājot par pasniedzēju pilsētas mūzikas skolā. Pēc E. Ruško apprecēšanās ģimenē piedzima 2 dēli. Abi mācījušies E. Dārziņa mūzikas vidusskolā un konservatorijā. Lai dēli sasniegtu iecerēto, ģimene pārcēlās uz dzīvi Rīgā, E. Ruško strādāja keramikas fabrikā par apgleznotāju. Brīvos brīžos E. Ruško spēlēja vijoli, rakstīja dzeju. 1985. gadā atgriezās Kurzemē – Abavas pagasta Sabiles Zemgaļos. Viņa dzīvesbiedre māksliniece Margita Ruško. 1978. gadā apbalvots ar A. Jurdža fonda prēmiju. 1921. gada 11. decembris – 2003. gada 17. jūlijs.

KĀRLIS DZIĻLEJA, literatūrvēsturnieks, dzejnieks, dramaturgs un tulkotājs, dzimis Talsciema Brūžkalnos, miris Zviedrijā; 1891. gada 13. decembris – 1963. gada 16. decembris; urna pārapbedīta Jauviņu kapsētā 1991. gada 21. septembrī.

PĒTERIS BUĻBIKS, lauksaimniecības zinātņu doktors, dzimis Ludzas novadā. Strādājis Malnavas tehnikumā un Valsts Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacijā (vēlāk Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts); 1931. gada 22. decembris – 2007. gada 7. maijs.

ARNIS ZUPIŅŠ, gleznotājs. Dzimis Talsos. 1940. gadā absolvējis Talsu pamatskolu, 1946. gadā beidzis Talsu vidusskoluun iestājies LVMA Stājglezniecības fakultātē, taču ceturtajā kursā pārgājis uz Teātra glezniecības darbnīcu. 1953. gadā augstskolu beidzis, aizstāvot diplomdarbu ar metiem B. Smetanas operai „Pārdotā līgava”. Strādājis par dekoratoru Akadēmiskajā Drāmas teātrī, Operas un baleta teātrī, veidojis dekorācijas teātra uzvedumiem dažādās Latvijas pilsētās. 1958. gadā atgriezies uz pastāvīgu dzīvi Talsos. Nodarbojās ar gleznošanu un strādāja kultūras namā par teātra dekoratoru. Atzinību guva ar dekorācijām G. Priedes lugām „Vikas pirmā balle”, „Normunda meitene” un Z. Lāgerlefas izrādes „Meitene no lielā purva” skatuves noformējumu. Mākslas izstādēs regulāri piedalījās no 1953. gada. Mākslinieku Savienības biedrs kopš 1983. gada. Apbedīts Talsos, Vācu kapos. 1926. gada 23. decembris – 2002. gada 27. janvāris.

FRICIS BĒRTULSONS, LKO (297) kavalieris; dzimis Nurmuižas Rijniekos; viņa mazdēls Elmārs Orniņš – Kuldīgas galvenais arhitekts. 1891. gada 26. decembris – 1942. gada 14. maijs.

JĀNIS LAGZDIŅŠ, gleznotājs. Dzimis Daugavpilī, 1936. gada 27. decembrī. 1956. gadā beidzis Valmieras pedagoģisko skolu. Tālākā dzīve saistās ar Kurzemi un Talsiem. 1959. gadā beidzis Laidzes lauksaimniecības tehnikumu, mācījies Liepājas pedagoģiskajā institūtā. Tēlotājas mākslas pamatus apguvis pie grafiķa K. Saukas Liepājā un pie gleznotājiem R. Pētersona Valmierā un Žaņa Sūniņa Talsos. Piedalās personālizstādēs, tās bijušas daudzās Latvijas pilsētās, visbiežāk – Talsos. Piedalījies arī Vissavienības pašdarbības mākslinieku darbu izstādēs, personālizstādēs ārvalstīs. Talsos Jānis Lagzdiņš ir mīlēts un cienīts mākslinieks, viņa darbi regulāri grezno Talsu tautas nama un Talsu novada muzeja izstāžu galeriju.

KĀRLIS DRAVIŅŠ (Lundas Draviņš), rakstnieks, literatūrvēsturnieks un valodnieks, dzejnieks; 1901. gada 30. decembris – 1991. gada 18. janvāris.