Mežabrāļu tikšanās

2016. gada 30. jūlijā Amatas novada Melturos pie mežabrāļu bunkura Latvijas straujākās upes Amatas tuvumā notika Vislatvijas mežabrāļu (nacionālo partizānu) sanākšana. Pasākuma sagatavošanas laikā tika noskaidrots, ka pašlaik Latvijā ir dzīvi vien 24 nacionālie partizāni un partizānes, kuri savā laikā bija iesaistījušies bruņotajā nacionālās pretošabnās kustībā. Daļa no viņiem cienījamā vecuma un sliktās veselības dēļ nevarēja ierasties. Vecākajam nacionālajam partizānam – Arvīdam Blūzmanim no Kabiles grupas, kurš tagad dzīvo Carnikavā, oktobrī paliks 95 gadi. Tikšanās piedalījās 9 bijušie mežabrāļi un “meža meitas” no visiem Latvijas novadiem. Vairāk nekā 100 pasākuma apmeklētājiem bija unikāla iespēja tikties ar šiem stiprajiem vīriem un sievām, kuri bija ņēmuši ieroci rokās, lai cīnītos pret padomju okupācijas varu Latvijā. Tas bija pašaizliedzīgas uzupurēšanās, varonības un, jā, arī traģisma un nodevības pilns laiks. Nacionālo partizānu karš, kurš biedrības “Domas spēks” izdotajā apjomīgajā grāmatā nosaukts par Nezināmo karu, Latvijā ilga vairāk nekā 12 gadus – no 1944. gada rudens līdz pat 1957. gada pavasarim un tajā piedalījās ap 20 000 nacionālo partizānu. Šis Latvijas vēstures posms, kas ietekmēja tik daudzu cilvēku likteņus, vēstures grāmatās vēl joprojām ir par maz aprakstīts, par to zina vien vēstures speciālisti un pašu cīnītāju tuvinieki, bet plašākai sabiedrībai kopumā priekštats par šo periodu ir visai miglains…

Tikšanos atklāja Amatas mežabrāļu bunkura/muzeja izveidotājs Agris Šults, kurš ir arī tā norises vietas saimnieks, klātesošos uzrunāja Māris Markuss, viens no pirmajiem nacionālo partizānu apzinātājiem Latvijā, kā arī šo rindu autors.

bunkurs, Mežabrāļu tikšanās 2016
Mežabrāļu sanākšana 2016 – pasākuma galerija

Ir pagājuši 25 gadi kopš neatkarības atjaunošanas, taču Latvijas valsts nav izteikusi nekādu atzinību saviem varoņiem – brīvības cīnītājiem. Lai pateiktos par viņu drosmi, gara spēku un nešaubīgu ticību Latvijas brīvībai, vēsturnieku un entuziastu grupa Latvijas mežabrāļus un meža meitas izvirzīs apbalvošanai ar Viestura ordeni militārpersonām par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā. Jāizsaka cerība, ka valsts (Ordeņu kapituls) spēs novērtēt savus varoņus un ar ordeņu piešķiršanu neradīsies problēmas.

Apbalvošanai ar Viestura ordeni tiks izvirzīti:
Ilmārs Adītājs (Ventspils), Leontīne Augustāne (Jaunjelgava), Ēvalds Baumanis (Amatas novads), Vilma Birža (Mazsalaca), Arvīds Blūzmanis (Carnikava), Antoņina Brasla (Rēzekne), Dzidra Bukāte (Kuldīgas novads), Brunhilda Fogele (Tukuma novads), Pēteris Kamarūts (Sinoles pagasts), Ārends Lapiņš (Mērsrags), Jāzeps Logins (Balvi), Pēteris Logins, Valija Logina (abi Babītes pagasts), Hilda Miezīte (Sēlijas novads), Velta Nikolovska (Ventspils), Domicella Pundure (Balvu novads), Ernests Rudzroga (Codes pagasts), Gunārs Stefans (Rīga), Mikalīna Supe (Bauska), Anna Šmite (Aizkraukle), Regīna Tīliba (Padures pagasts), Kazimirs Upenieks (Preiļu novads), Modris Zihmanis (Liepāja), Bruno Zvejnieks (Alūksne), kā arī trīs “meža bērni”, kuri atradās bunkuros kopā ar vecākiem: Lienīte Sestule (Lielvārde), Ilze Haas (dzīvo Vācijā), Valdis Reitāls (Rīga).

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atsūtīja savu sveicienu un pateicību nacionālajiem partizāniem:

“Godātie nacionālie partizāni, viņu atbalstītāji un piederīgie!
Godātie klātesošie!

Šodien cildinām mūsu nacionālos partizānus un tos, kuri viņiem palīdzēja pretošanās kustībā, atbalstīja viņus. Cildinām visus tos, kuri vairāk nekā desmit gadus pēc Otrā pasaules kara visai pasaulei apliecināja – Latvijas pilsoņi nav samierinājušies ar padomju okupāciju.

Latvijas nacionālie partizāni bija tie, kas baisākajos staļiniskā režīma gados iestājās par brīvas, neatkarīgas un nacionālas valsts atjaunošanu, par Satversmes darbības atjaunošanu.
Šī iestāšanās bija bruņota cīņa pret okupantiem un kolaborantiem, un to spēja slāpēt tikai neskaitāmas represijas pret mierīgajiem iedzīvotājiem, čekas un militārā mašinērija.

Šodien mēs īpaši godinām Jūs, visu Latvijas novadu nacionālie partizāni, kas ir mums līdzās, visu atceras un savus cīņas stāstus un patriotismu var nodot pēcnācējiem. Arī šajā partizānu saietā Amatas novada Melturos. Jūsu drosme, Tēvzemes mīlestība, pašcieņa ir visaugstākās apbrīnas un cieņas vērta.

Pateicoties jūsu cīņai un nākamajām paaudzēm mantojumā atstātajiem sapņiem un ideāliem, 1991. gadā pilnībā tika atjaunots Latvijas Republikas valstiskums.

“Uz ežiņas galvu liku,
Sargāt savu tēvu zemi.
Labāk manu galvu ņēma,
Nekā manu tēvu zemi!”

Tādi – garā stipri, nesalauzti – Jūs esat stiprinājuši un stiprināt brīvo Latviju!
Vislielākais paldies Jums par to!

Cieņā,
Ināra Mūrniece, Saeimas priekšsēdētāja.”

Sirsnīgus sveicienus un pateicību mežabrāļiem izteica arī Nacionālās apvienības Saeimas deputāti Jānis Dombrava un Aleksandrs Kiršteins. Visiem nacionālajiem partizāniem un partizānēm tika pasniegti Nacionālās apvienības Atzinības raksti un dāvinātas grāmatas “Nezināmais karš”, kas stāsta par nacionālo partizānu cīņām Latvijā. Klātesošos uzrunāja Okupācijas muzeja vēsturniece Inese Dreimane, vēsturnieks Odisejs Kostanda, Amatas novada Domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, Latvijas nacionālās pretošanās kustības Rendas muzeja vadītājs Andrejs Ķeizars, fotovēsturnieks Pēteris Korsaks u. c.

Pasākumu atbalstīja Nacionālā apvienība, Nacionālie Bruņotie Spēki, NBS Cēsu Zemessardzes bataljons, Amatas novada Dome un privātpersonas.

Jānis Vasiļevskis,
nacionālo partizānu vēstures pētnieks

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *