Krišjānim Baronam – 180

Krisjanis-Barons-ar-parakstu-1922

Krišjānis Barons

        (1835. gada 31. oktobris – 1923. gada 8. marts) – folklorists, jaunlatviešu kustības dalībnieks, dzejnieks, publicists, tautas atmiņas saglabātājs, latviešu tautasdziesmu vācējs, saukts par Dainu tēvu.

Studējis astronomiju un matemātiku Tērbatas universitātē. Pārņēmis no Friča Brīvzemnieka latviešu tautasdziesmu vākšanas un kārtošanas darbu (1878. gadā), ko turpinājis līdz mūža beigām.

Dzimis Strutelē muižas vagara Jura un Enģeles Baronu ģimenē — astotais no bērniem (māte dzīvību dod 9 bērniem, no tiem viens mirst mazs).

Nākamā dzīves vieta – Īle, kur sākas mazā Krišjāņa gana gaitas.

Pirmā skola — Dobelē, taču pēc tēva nāves 1843. gadā māte ar Krišjāni un citiem mazākajiem bērniem pāriet dzīvot pie Dundagas pusmuižā Valpenē izprecētās meitas Kristīnes.

Tālāk mācījies Dundagas pagastskolā, taču par pirmo ļoti īsto skolu Baronam kļūst Kubeles skola. Tur par skolotājiem strādā Ernests Dinsberģis un Frīdrihs Mālberģis.

No 1847. gada – Ventspils elementārskolā un apriņķa skolā. Laikā no 1852. gada līdz 1855. gadam Barons mācās Jelgavas ģimnāzijā. Vēlāk – Tērbatas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, kur studē matemātiku un astronomiju.

Iesaistījies Krišjāņa Valdemāra dibinātajā Tērbatas latviešu studentu pulciņā. Rakstījis publikācijas par dabaszinātņu un astronomijas jautājumiem, aicinājis vākt latviešu folkloru, presē publicēti arī pirmie Krišjāņa Barona dzejoļi.

Sarakstījis pirmo Baltijas guberņu ģeogrāfijas grāmatu „Mūsu tēvzemes aprakstīšana”  (1859).

1960. gadā līdzekļu trūkuma dēļ studijas pārtrauc, atgriežas Dundagā. 1862. gadā pēc Jura Alunāna aicinājuma ierodas Pēteburgā, lai kopā ar Alunānu un Krišjāni Valdemāru organizētu laikraksta „Pēterburgas Avīzes” izdošanu, kur darbojies kā līdzstrādnieks un no 1862. gada beigām jau kā redaktors.

Laikrakstā „Pēterburgas Avīzes” iespiesti ap 100 Barona rakstu par dabas zinātņu, pedagoģijas, izglītības, racionālas saimniekošanas un citiem jautājumiem.

Viņam pieder pirmā apcere latviešu valodā par Čarlza Darvina mācību; laikrakstā publicēti Krišjāņa Barona stāsti un dzejoļi.

1862. gadā – laikraksta pastāvēšanas pirmajā gadā tur publicēts arī Barona apraksts „Dundaga”.

Pēc laikraksta slēgšanas (1865) Barons nokārto mājskolotāja eksāmenus, tajā pašā laikā strādājot par tulku Tautas izglītības ministrijā Pēterburgā, sastāda plašu bibliogrāfisku rādītāju par Baltijas novada iedzīvotājiem.

1867. gadā Barons pārceļas uz dzīvi Maskavā, pasniedz privātstundas, strādā par mājskolotāju muižnieka I. Stankeviča ģimenē, iesaistās Maskavas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Barona dzīvoklī kādu laiku notiek latviešu literārā pulciņa sanāksmes, kora mēģinājumi un tamlīdzīgi pasākumi.

1878. gadā Krišjānis Barons pieņēma Friča Brīvzemnieka iesākto darbu — latviešu tautasdziesmu vākšanu un kārtošanu, kas veikts vairāk kā 40 gadu garumā līdz pašam mūža galam.

Paralēli šī darba uzsākšanas laikā viņš strādā par vācu valodas skolotāju Maskavas Marijas sieviešu ģimnāzijā.

1893. gadā Barons pārceļas atpakaļ uz Rīgu, dzīvo mecenāta Augusta Dombrovska Burtnieku mājā Vecmīlgrāvī, un šajā laikā pilnībā nododas tikai tautasdziesmu tekstu vākšanas un sistematizēšanas darbam.

Darbā liels un neaizvietojams palīgs ir viņa sieva Dārta Barona, darot pavisam vienkāršus, bet ļoti vajadzīgus darbus, saistītus ar dziesmiņu sistematizēšanu un kārtošanu.

Dārta Barons, Krišjānis Barons
Dārtas Baronas gatavotā prievīte, ko viņa aplikusi apkārt katram apkopoto dainu kartīšu simtam, lai vēlāk ievietotu Dainu skapī.

No 1894. gada līdz 1915. gadam iznāk Barona sakopotās „Latvju dainas” seši sējumi, kur ievietotas 217 tūkstoši 996 tautasdziesmas — viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē. Tās sistematizējot, Barons izmantojis pašu loģiskāko un skaistāko principu: cilvēka mūža ritumu.

Mūža novakarē Barons sastāda „Latvju dainu izlasi”, tās pēdējais sējums iznāk 1923. gada 7. martā, un sirmais Dainu Melderis pēdējo sējumu vēl pagūst saņemt un pasvārstīt rokās, lai nākamajā dienā aizvērtu acis uz mūžu.

Apglabāts Rīgā, Lielajos kapos.

Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 3, kur dēla Kārļa ģimenē Barons pavadījis mūža pēdējos gadus, 1985. gadā iekārtots memoriālais dzīvoklis muzejs.

Valpenes akmeņu krāvums – 1990. gadā radīta atceres zīme Krišjānim Baronam, kurš Valpenes pusmuižā pie māsas Kristīnes kopā ar māti Eņģeli pavadījis savu bērnību. Akmeņos iekalti Valpenes puses vairs neesošo māju vārdi. Idejas autori: Imants Ziedonis; tēlnieks – Vilnis Titāns.

Dundagas apkārtnes mazās lauku kapsētas uz laiku laikiem glabā atmiņas par Baronu dzimtu. Valpenes kapsētā: māte Eņģele Baron, blakus kapu kopiņa ar akmens krustu Kr. Barona māsai Kristīnei un viņas vīram Kārlim Kronbergam. Turpat rindā apbedīts Kristīnes dēls ar sievu. Mazliet tālāk atdusas Kārlis Treijs, Krišjāņa Barona māsas Annas dēls, skolotājs. Kapsētā atdusas arī Krišjāņa Barona māsa Anna, (domājams, dēla kapa vietas tuvumā) un māsa Made Freivalde ar ģimeni. Kužnieku kapsētā apbedīta māsa Marija ar abiem dēliem, skolotājs Fricis Dravnieks ar dzīvesbiedri (skolotāju Veru Dravnieci, dzimušu Sokolovsku). Tur atrodas tēlnieka Egona Zvirbuļa pelēkā granītā darinātais piemineklis Emmai Blumbergai, dzimušai Dravniecei – Sofijas Dravnieces māsai. Abas ir Krišjāņa Barona jaunākās māsas Marijas mazmeitas. Tur atdusas arī Sofija Dravniece. Kapsētā arī K. Barona skolotāja Ernests Dinsberģa un viņa sievas dusas vietas. Kad nomirusi Dinsberģa sieva, viņš pats uzlicis kapsētā zvanu, kas, šķiet, atrodas tur vēl tagad. Turpat kilometru no Dingu mājām meža vidū ieslēpušies Dingu kapi. Ceļš uz tiem aizaudzis, taču, ejot pa meža taku, kapsētiņa sasniedzama. To apjož nosūnojis akmeņu krāvuma žogs. Arī šajā kapsētā atdusas K. Barona tuvinieki. Talsu muzeja galvenā fondu glabātāja Kitija Valberga Talsu rajona laikraksta trīs numuros stāsta par Krišjāņa Barona piemiņas vietām: „Padomju Karogs”, 1985, 19. janvāris, „Padomju Karogs”, 1985. 9. februāris, „Padomju Karogs”, 1988, 5. jūlijs.

Vērmenes dārzā – Leas Davidovas-Medenes veidots piemineklis.

Krišjāņa Barona vārds iekļauts 2010. gadā iznākušajā LU Akadēmiskā apgādā iznākušajā A. Bankava un I. Jansones grāmatā „Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas”.

Plašs materiāls par Krišjāni Baronu atrodams Silvijas Skromules sagatavotajā izdevumā „Aizgāja kurzemnieks pasaulē tālu: Talsu novada ļaudis pasaules ceļos” (Talsu galvenā bibliotēka, 2011).

Krišjāņa un Dārtas Baronu dēls Kārlis Barons dzimis 1865. gada 12. oktobrī,  miris 1944. gada 20. oktobrī (Rīga, Meža kapi).2014.gadā izdotajā Latvijas Kara muzeja grāmatā „Ar parakstu par Latviju” atrodams šķirklis arī par Kārli Baronu, Triju Zvaigžņu ordeņa, Atzinības krusta un daudzu citu godinājumu saņēmēju, sava aroda un Latvijas patriotu, kura vārdā 1988. gadā nosaukta arī Rīgas Stradiņa Universitātes auditorija. Turpinot sarunu par dzimtu: Kālim Baronam un viņa sievai Līnai 6 bērni: 4 meitas (Biruta (1897), Lidija, Fanija, Ženija (1904) un 2 dēli (Kārlis (1900; kritis Brīvības cīņās 1919. gadā), Pauls (1901).

Krišjānis Barons, Eņģele Barons
Uzraksts uz Eņģeles Barons uzliktā baltā marmora krusta Valpenes kapsētā

Stāstīt par Krišjāni Baronu iespējams tikai caur Māti. 

Eņģele Barona (1793. gada ? – 1884. gada 11. janvāris) – Krišjāņa Barona māte. Valpenes kapos balts marmora krusts ar iegravētiem vārdiem: „Še Dieva mierā dus Eņģele Baron”.

Krišjāņa barona māte Eņģele dzimusi tālos dzimtbūšanas laikos. Barona Tēvs Juris, kaut arī saimnieku dēls, spēka gados dzīvoja kā kalps svešās mājās un tikai mūža nogalē kļuva par muižas vagaru. Jura un Eņģeles baronu ģimenē dzimst 8 bērni: 2 dēli un 6 meitas.

Pirmais bērns, meita Anna, dzimst 1818. gadā, jaunākais bērns Krišjānis – 1935. gadā.

Kalpu kārtā Krišjāņa Barona vecāki dzīvo vairāk kā 20 mūža gadus, līdz Struteles muižkungs, ievērojis Jura darba mīlestību un izveicību, pārceļ viņu par vagaru uz Īles muižu. Taču Krišjānim tikai nepilni 8 gadi, kad tēvs (tolaik vien 48 gadus vecs) mirst: ceļoties pāri upei, cieš nelaimes gadījumā, sasaldējas, un vairs neatlabst.

Atraitne pieņem moderes (piena pārraudze) vietu sākumā turpat Īlē, vēlāk Valpenes muižiņā pie Dundagas.

Tēvs mirdams cieši piekodinājis, ka jaunāko bērnu nedrīkst atstāt neskolotu. Jaunākam jākļūst par gudru un skolotu vīru – tāds bijis tēva novēlējums, ko Eņģele godprātīgi un no sirds centusies pildīt. Vispirms ar to, ka mācījusi un radinājusi savus bērnus pie patstāvības un atbildības.

Laikā, kad retais latvietis mācēja lasīt, māte jau jaunībā apguvusi lasītprasmi. Burtus viņai iemācījusi kāda vācu madama muižā, tādēļ varēja mācīt savus vecākos bērnus, kuru uzdevums, savukārt, mācīt jaunākos.

Māte nodzīvoja garu mūžu – 91 gadu, mirstot turpat Valpenē.

No Eņģeles Baronas „celma” augušas daudzas jaunas un talantīgas atvases: Dundagas dzīvē sevišķi nozīmīgu vietu ieņēmis Eņģeles znots, Dingu saimnieks Fricis Adamovičs. Starp Eņģeles meitu un dēlu bērniem sastopami gan ārsti (Krišjāņa Barona dēls Kārlis Barons), gan mācītāji (arhibīskaps, teoloģijas doktors T. Grīnbergs), gan skolotāji (Fricis Dravnieks, Sofija Dravniece).

Krišjānis Barons, Eņģele Barona
Eņģeles Barons kapa krusts Valpenes kapsētā, 2012. g. 9. septembrī.

Talsu – Dundagas ceļa kreisajā pusē atrodas Valpenes kapi, kur jau pieminētais baltais marmora krusts – piemiņas zīme Eņģelei Baronai.

Krustu uzlikusi Krišjāņa Barona ģimene, tas atsūtīts no Pēterburgas, kur Kr. Barons tolaik dzīvoja.

Krišjāņa Barona sieva Dārta Barona pirmo reizi pie vīramātes ciemojusies 1880. gadā, kad mātei ritējis 88. dzīves gads, un apsolījusi kādreiz, kad pienāks Dieva dotais laiks, uzlikt pie mātes kapa krusta zīmi.

Talsu muzejā glabājas mātes austa prievīte – šo ģimenes relikviju dāvinājusi Eņģeles meitas Marijas mazmeita Sofija Dravniece.

1992. gadā apgādā „Zinātne” nākusi klajā Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta sagatavota grāmata”Latviešu folklora: tradicionālais un mainīgais: , kur ievietots plašs un interesants E. Riekstiņa pētījums „Par Krišjāņa Barona radurakstiem”. Šis materiāls sniedz ziņas arī par to, ka 1795. gada „laikā, kad kokiem plaukst lapas” (tātad: aprīlī) Āleslaukos dzimusi Eņgele, kuras mūžs vēlāk noslēdzas Valpenē –  jau konrēti fiksētā datumā: 1884. gada 11. (23.) janvārī.

Par personvārdu Eņģele E. Riekstiņš raksta: „(..)Visā Struteles muižā 1811. gadā atrodamas 15 Eņģeles – laikam vārds nāk no vācu Angelikas. Tas rāda, ka šī vārda izplatība Struteles muižā ir visai sena (Eņģele Strutelē kā meitenes vārds sastopams vēl ap 1850. gadu, bet pašlaik gan vairs tādu nav). Kad Juris 1816. gada 17. septembrī precas ar Eņģeli, laulības ierakstā viņš minēts kā Pladaru puisis, bet Eņģele kā Maikužu kalpone. (..)Jura un Eņģeles bērni: Anna (dzimusi 1818.), Katrīne (1819), Made (1821), Kristīne (1823) dzimuši Pladarās. Bet pēc 1834. gada, kad Juris kļūst par Struteles muižas vagaru, viņi dzīvo muižā. Tur arī 1835. gada 19. (31.) oktobrī piedzimst Krišjānis. Par to baznīcas grāmatā šāds ieraksts: „dzimis pulkst. 4 vakarā, kristīts 10. novembrī. Kristījis Struteles mācītājs Kupfers.” Raksts piedāvā iespēju uzzināt Eņģeles māsu vārdus, Jura un Eņģeles agri mirušo bērnu vārdus un citus senus notikumus, arī mājvārdus, kas sasitīti ar viņu abu kopīgo mūžu.

Maijas Laukmanes informatīvais vākums.

 

 

Viena atbilde “Krišjānim Baronam – 180”

  1. Enģele Barons dzimusi Brikšķis.
    Jura Barona māsa Kristīne ir ciltsmāte no vīra puses.
    Par dzimtas koka atzariem ziņas ievāktas no Katrīnas Pavēnis, kura nodzīvoja gandrīz100 gadus.(1895-1994).
    Jura Barona radinieku pēcnācēji dzīvo Strutelē, sastopami vai katrā mājā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *