Rimusies kauja, tikai klusajā laukā Naktīs kritušo dvēseles saukā: Turat modrīgu sardzi, jūs, kas vēl dzīvi, Un pieminiet, kad reiz staigāsiet brīvi, Mūs, kurus aprija asiņu dūkstis, Izlietas Ziemsvētku kaujā pie Džūkstes! (Paulis Kalva, 19. divizijas kara ziņotājs) Ziemassvētku laiks latviešu karavīriem vairākkārt ir bijis asiņains… Arī latviešu leģiona 19. divīzijai 2. pasaules kara laikā …
Godina Latvijas nacionālos partizānus
21. novembrī Kara muzejā notika Aizsardzības ministrijas rīkotā svinīgā pieņemšana par godu Latvijas Republikas 98. gadadienai. Uz pieņemšanu tika aicināti Latvijas nacionālie partizāni un partizānes – tie ir vīri un sievas, kuri pēc 2. pasaules kara beigām vēl garus gadus Latvijas mežos cīnījās pret padomju okupāciju. Latvijas nacionālo partizānu karš ilga vairāk nekā 12 gadus. Tas …
Latvieša Oļģerta Mizas liktenis
Ļoti tālas bērnības dienu atmiņas glabā tēlu: vīrietis īsbiksēs (padomju laikos tādas piedienējās tikai jaunākā skolas vecuma bērniem). Spilgtāku veidolu padara Zigurds Kalmanis (skat. http://pelecalasitava.lv/olgerts-miza/): „Daudzkārt redzēju Oļģertu soļojam vai darbojamies apkārtnes baltajos lielceļos. Bieži pie zīmīgās Soda priedes, stāvajā Saules ielas nobrauciena posmā gar tolaiku motokrosa trasi, Talsu-Ērgļukroga ceļā pie Jauviņu kapsētas, Villu uzkalnā, …
Mežabrāļu tikšanās
2016. gada 30. jūlijā Amatas novada Melturos pie mežabrāļu bunkura Latvijas straujākās upes Amatas tuvumā notika Vislatvijas mežabrāļu (nacionālo partizānu) sanākšana. Pasākuma sagatavošanas laikā tika noskaidrots, ka pašlaik Latvijā ir dzīvi vien 24 nacionālie partizāni un partizānes, kuri savā laikā bija iesaistījušies bruņotajā nacionālās pretošabnās kustībā. Daļa no viņiem cienījamā vecuma un sliktās veselības dēļ nevarēja ierasties. Vecākajam nacionālajam partizānam – Arvīdam Blūzmanim no Kabiles …
Talsu apriņķa ģerbonis
„Ģerboņus lieto ar cieņas un lepnuma sajūtu – kā savas dzimtās vietas, sava novada, sava stūrīša īpatnu atšķirības zīmi – simbolu. Tāpat kā nacionālajā karogā, nav un nevajag apstiprinājumu, kam tas pieder: to pazīst jau no krāsām un simbola.”[1] Ģerboņu izcelsmi parasti saista ar viduslaikiem, tomēr jau Senās Grieķijas pilsētvalstīs dzimtu piederīgos karu laikā varēja …