Mana pagasta aizmirstie vietu vārdi

7,00 

Elza Kristapsone

Talsu novada Stendes, Lībagu un Ģibuļu pagastu senie vietvārdi. Grāmatā ir 269. lappuses.

Grāmatas veids: e-grāmata (PDF)
Šī grāmata ir elektroniskā (PDF) formātā lasīšanai datorā vai planšetdatorā.

Latviešu tauta bagāta talantīgiem cilvēkiem. Viens no tādiem ir mūsu novadnieks, var teikt arī ģibuļnieks Kārlis Draviņš, kurš pētījis senos Latvijas rakstus, dialektus, dzimtās Stendes vietvārdus un personvārdus, vēlāk veclatviešu rakstu un rakstniecības vēsturi. Viņš aprakstījis agrīnās latviešu tēvreizes teksta publicējumu, 17. gs. latviešu ābeces. Grāmatā „Kurzemē aizgājušos laikos; atmiņas, nostāsti, vērojumi” plaši aprakstītas Stendes un Ziemeļkurzemes lauku dzīves ieražas, sociālās attiecības – uzturs, apģērbi, lauku darbi, ēkas un ticējumi – laika posmā līdz 20. gs. sākumam.
Karš, kolhozi, cilvēku izsūtīšanas, lauku masivizācija ar viensētu nojaukšanu, svētvietu, upju un ceļu izpostīšana. Šie notikumi atstājuši pēdas vietvārdu mantojuma saglabāšanā nākamo paaudžu ģimenēs.
Pienākot 1996. gadam, Elga Kristapsone 59 gadu vecumā atkārtoja Kārļa Draviņa izstaigāto maršrutu pa vecā Stendes pagasta robežām, lai pierakstītu saglabājušos vietvārdus. Šoreiz tas nebija tikai viens Stendes pagasts, bet Lībagu un Ģibuļu pagasti, jo laikmeti mainījuši senās robežas.
Elga Kristapsone kopā ar pazīstamo dabas pētnieku Gunti Eniņu braukusi vēl citur Latvijā, pētot senvietas, dabas objektus. Viņa apkopojusi Rozēnu un Vīķu pagasta vietvārdus arī Vidzemes pusē. Šī aizraušanās laikam viņai gēnos, jo tēva brālis Fricis Kristapsons līdzīgi palīdzējis Kārlim Draviņam. Elga teica: „Es centos savākt vairāk informācijas nekā Kārlis Draviņš.” Vietvārdu vietējā (apvidus tāmiskais variants) izloksne pierakstā saglabāta pamīšus ar literāro, jo teicēji tā arī runāja.
Es, savukārt, centos viņas savāktos materiālus apkopot ne tā kā prasa „literārais likums” – alfabēta kārtībā, bet tā kā un ko katrs mājas iedzīvotājs (vārds, uzvārds, meitas uzvārds, kad dzimis, kur dzimis un pašreizējā dzīves vieta) atceras no savas ģimenes, kaimiņa vai citu cilvēku stāstītā. Atbilstoši teicēja sacītajam daļa pieraksta arī vietējā izloksnē.
Nomainoties paaudzēm, ļaužu atmiņā saglabājas aizvien mazāk seno vietvārdu.

Juris Šironovs

Atsauksmes

Pašlaik atsauksmju nav.

Uzraksti atsauksmi pirmais par “Mana pagasta aizmirstie vietu vārdi”

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *