Retas e-grāmatas par Latvijas ļaudīm un kultūrvēsturi
Aktieri no Talsiem Kad ar Talsu vidusskolas 1947. gada 25. izlaiduma absolventu Elmāru Šmelti 2004. gadā izdevām grāmatu „Talsu ģimnāzija” – pirmie trīsdesmit – no 1919. līdz 1949. gadam, atzīmējot mūsu skolas 85. dzimšanas dienu, daudzi bijušie absolventi ierosināja strādāt pie grāmatas turpinājuma. Atzīstos, ka personīgi mani šī doma aizrāva. Sāku aktīvi vākt foto un …
Turpināt lasīt “Talsu vidusskolas absolventi skatuves mākslinieki.”
Dārznieka mazdēli Šogad (2015.g.) vasaras saulgriežu laikā Talsos no Vācijas ieradās kādreizējā cienījamā Talsu dārznieka, uzņēmēja un sabiedriskā darbinieka Vilhelma Rodes (Rohde) mazdēli Klauss un Jerns. Solīda vecuma kungus mūsu pilsētā atveda interese par savulaik mātes Elizabetes, dārzniecības vadītājas 1930. gados, un tēva Roberta Burmeistera stāstīto. Spilgtos atmiņu fragmentus viesi varēja izdzīvot, apmeklējot bijušās dārzniecības …
Laidze, Valdgale, Ārlavas pagasts Visvalža Tukmaņa desmit gadus vāktais un sistematizētais darbs “Caur laikiem” ir patlaban vienīgais tik plaša apjoma pētījums par Talsu novada Laidzes, Valdgales un daļēji Ārlavas pagastu vēsturi. Grāmatā apkopota informācija par notikumiem pagastos starp Talsiem un Valdemārpili (agrāk – Sasmaka) dažādos laikmetos, sākot no senlaiku muižām, līdz Latvijas laukos ieviestajai padomju …
Turpināt lasīt ““Caur laikiem” – pasūtiet grāmatas pirmo un otro daļu!”
Namu būvēšanas tradīcijas, malkas izmantošana sadzīvē un neuzmanība bija agrāko laiku postošu degšanu cēloņi. 1868. gadā pilsētas vācieši un ebreji nodibināja Ugunsdzēsēju biedrību (Latvijas teritorijā pirmā 1845.g.). Likteņa ironijas dēļ senākais dokumentētais ugunsgrēks Talsos, neskaitot arheologu pierādīto kuršu pils nodedzināšanu 13. gs, notika 1879. gadā, Ugunsdzēsēju biedrības ilggadīga valdes locekļa namā Baznīcas laukumā 1. „Talsos …
(Pirmpublicējums!) 19. gs. rūpniecības apvērsuma un dzimtbūšanas atcelšanas dēļ Latvijas teritorija piedzīvoja urbanizācijas vilni. No provinces uz Rīgu un citām lielpilsētām devās tūkstošiem lauku zēnu un meiteņu. Daļa no viņiem kļuva par nozīmīgiem latviešu nacionālās pašapziņas un saimniecības attīstības veicinātājiem. „Berga Bazara” īpašnieks būvuzņēmējs Kristaps Bergs (1843–1907), arhitekts Kristaps Morbergs (1844–1928), kurš vairākus namīpašumus novēlēja …