Pirms daudziem gadiem…

Juris Jansons

Jūlija Marija Karolīne Frīzendorfa – viena no Kurzemes cienījamāko 13 luterāņu mācītāju dzimtas atvasēm stāsta par savām bērnības dienām Talsos un tuvākā apkārtnē. Jūlijas Marijas Tilingas vecvectēvs Johans Heinrihs Tilings bija Brēmenes mācītājs, viņa sieva Vilhelmīne Marija, dzimusi Lampe. Jūlijas Marijas vecvectēvs Johans Nikolajs (1739–1798) mācījās Brēmenes ģimnāzijā, studēja teoloģiju Getingenas universitātē, pēc studijām bija palīgmācītājs Hamburgā. 1769. gadā viņš sāka kalpot Jelgavas reformatoru baznīcā. 1774. gadā Kurzemes hercogs Pēteris iecēla Johanu Nikolaju Tilingu par runas mākslas profesoru jaundibinātajā Jelgavas Pētera akadēmijā. 1775. gada 6. jūnijā viņš teica galveno akadēmijas atklāšanas runu. Pateicoties spožām, neparasti dzīvām runām daudzās baznīcās, Johans Nikolajs kļuva par iemīļotu mācītāju un viņa sprediķu laikā katru svētdienu baznīcas bija pārpilnas ar dažādu kārtu ļaudīm. Johanam Nikolajam Tilingam no pirmās laulības piedzima astoņi, bet no otrās – desmit bērni.

Jūlijas Marijas vectēvs Johans Jēkabs Tilings (I765. gads Jelgava – 1830. gads Nurmuiža) bija no 18 bērniem pirmdzimtais. Pie Nurmuižas baznīcas redzams viņa piemiņas krusts dzimtas kapos. Johans Jēkabs mācījās Jelgavas ģimnāzijā, no 1782. gada Jelgavas Pētera akadēmijā, no 1787. gada Hallē, no 1780. gada Jēnā. Pēc studijām, no 1801. gada 5. februāra līdz mūža beigām – 1830. gada 12. novembrim, kalpoja Nurmuižas luterāņu draudzē, kā arī Strazdes un Kaltenes draudzēs.

Nurmuiža atrodas 11 km no Talsiem Rīgas virzienā. Nurmuiža (Nurme, Normis, Normesen, vācu valodā – Nurmhusen) nosaukums cēlies no lībiešu vārdiem “nurm” — “lauks, tīrums” un “moiz” – “kunga sēta”. Nurmuiža dokumentos minēta jau 1387. gadā. 1566. gadā to nopirka hercoga padomnieks Kuldīgas pilskungs, Oktes un Šķēdes īpašnieks un viens no bagātākajiem Kurzemes muižniekiem Georgs Firkss (Fircks vai Virx), kura dzimtai muiža piederēja līdz 1920. gadam.

Nurmuiža celta pret uzbrukumiem aizsargātā un nocietinātā vietā, kurā bija dzīvojamās mājās, kapela, lauksaimniecības, lopkopības un saimniecības ēkas. Pils parkā 22 sugu svešzemju koki un krūmi, tai skaitā īve 1,1 m apkārtmērā.
Vēstures gaitā Firksu dzimta devusi Kurzemes hercoga valstij izcilus valstsvīrus. Jau Georgs Firkss cīnījās Livonijas karā, viņš bija viens no hercoga testamenta eksketūriem, tātad tuvs hercoga padomnieks. 1582. gadā Georga Firksa vārds minēts hercoga Magnusa vasaļu sarakstā. Nurmuižas baznīcā Georgam Firksam un viņa sievai Annai veltīta kapa plāksne.

Georga dēls Kristofors (miris 1649. gadā) bijis Kurzemes kanclers, savukārt viņa dēls, arī Georgs (miris 1652 .gadā) bija hercoga Jēkaba sūtnis Rietumeiropā un tur 1643. gadā noslēdza tirdzniecības līgumu ar Francijas karali Luiju XIV. Nākošās paaudzes Kristofors (miris 1695.gadā) bija Tukuma virspilskungs un Kurzemes landmaršals. Kristofora laikā izgatavots skaists Nurmuižas baznīcas altāris. Kristofora dēls Kārlis Firkss (miris 1744. gadā) bija Kuldīgas virspilskungs un Kurzemes burggrāfs.

Par Georga Firksa līdzekļiem 1594. gadā pabeidza mūra baznīcas būvniecību. Jau no tālienes baznīca izceļas ar slaido, 47 m augsto torni. Ēkai augsts jumts, divreiz augstāks nekā sienas. Nurmuižā atrodas Talsu novada greznākā sakrālās mākslas pieminekļiem bagātākā baznīca. Īpaši grezns, kokgriezumiem rotāts altāris un kancele. Baznīca tagadējo iekšējo skatu ieguva I673. — I687. gadu remonta laikā. Baznīcas sakārtošanā mūsdienās svarīgu palīdzību snieguši Firksu dzimtas pēcteči.

Ar senatnīgo un dižciltīgo Nurmuižu saistīta atmiņu autores Jūlijas Marijas Frīzendorfas priekšteču dzīve.

Atmiņas datētas ar 1913. gada 9. aprīli. Tās pirmo reizi uz Latviju atsūtītas 2001. gada 21. aprīlī, atļaujot tulkot latviešu valodā un publicēt. Atmiņas uzticējis Heinriha Tilinga brālēna Eduarda Tilinga mazdēls Dr. Pēteris fon Tilings, dzimis 1934. gadā Rīgā. 2001. gada septembrī Dr. fon Tilings piedalījās Stendes baznīcas 250. gadu jubilejā. Dr. Pētera fon Tilinga vecvectēvs — Kārlis Ferdinands Tilings (1788 – 1848) bija Stendes draudzes mācītājs (1815 – 1848), arī Kandavas iecirkņa prāvests (1836 – 1848) pēc Kārļa Amendas.

Saturs

J. Jansons. Pirms daudziem gadiem…

Atmiņu ievads

Mani vecāki

Mans tēva nams

Mūsu dārzi

Mūsmāju dzīvais inventārs

Tēva dienesta pienākumi

Mūsu pusbrāļi un pusmāsas

Bērnu prieki mājās, dārzā un pie ezera

Pirmie skolas gadi

Mūsu draugi un radi

Attēli

Paskaidrojumi

Par atmiņu autori