Pirmais Talsu novada dzejnieks Bērtulis Blumbahs

Bērtulis Blumbahs (1857. gada 19. oktobris – 1895. gada 6. februāris) – skolotājs un dzejnieks. Pirmais Talsu novada dzejnieks.
Bērtulis Blumbahs dzimis Lībagu “Beltēs” šo mājas saimnieku Anlīzes un Friča ģimenē.
Nākamais dzejnieks mācījies Stendes 1. pamatskolā un Talsu apriņķa skolā, vēlāk Irlavas skolotāju seminārā.
Pēc skolotāja tiesību saņemšanas B. Blumbahs trīs gadus nostrādājis par skolotāja palīgu Laidzes pamatskolā, kamēr dabūjis skolotāja vietu Strazdes pamatskolā.
Strazdē gan viņš nav sācis strādāt, jo iecerētā līgava, Nurmuižas pagasta Buļnieku saimnieka meita Magrieta (Marija) Buļniece atsūtījusi atpakaļ saderināšanās gredzenu. Iecerētā pēkšņi lauzusi doto solījumu, lai kļūtu nevis par nabaga skolmeistara, bet muižas arendatora (nomnieka) sievu. Marija Buļniece izvēlējusies Frici Rasmani, Pastendes Dravnieku saimnieka dēlu. Tas jauno skolotāju tik dziļi satriecis, ka viņš zaudējis garīgo līdzsvaru, ko vēl iedragājusi mīļā tēva nāve.
Pēc ārstēšanās Jelgavā veselība uzlabojusies un Bērtulis atgriezies mājās. Meklējot dvēseles līdzsvaru, jaunais skolotājs iesaistījies baptistu draudzē, pieņēmis skolotāja vietu Ventspils baptistu skolā.
Rakstījis dzeju. Pirmie dzejoļi publicēti laikrakstā “Latviešu Avīzes” 1880. gada 31. decembrī un 1981. gada 12. janvārī. Dzeja publicēta pirmajos žurnāla „Austrums” gadagājumos;

1884. gadā Ventspilī iznācis Bērtuļa Blumbaha pirmais dzejoļu krājums „Līgas vēsts”. Enciklopēdiskajā izdevumā “Latviešu rakstniecība biogrāfijās“ (R., Zinātne, 2003) lasāms, ka krājumā iekļautie teksti ir “izmisuma, sāpju un traģisma pilna mīlas dzeja”. Ar šo dzejoļu krājumu Bērtulis latviešu literatūras vēsturē kļuvis par pirmo Talsu novada dzejnieku, kuram iznākusi grāmata. (Jāatgādina, ka pirmā Talsu novadā dzimusī latviešu prozas rakstniece ir Marija Naumane-Medinska (1830–1887).)
Jau nākamajā (1885) gadā Blumbaham iznākusi otra, šoreiz reliģiska satura dzeju grāmata – „Dvēseles balss”, vēl gadu vēlāk (1885) žurnāla “Rota” 25. numurā publicēts Bērtuļa Blumbaha “mākslinieciski neizstrādāts” “Oriģinālstāsts” (tā rakstīts iepriekš minētajā enciklopēdiskajā izdevumā “Latviešu rakstnieki biogrāfijās”).
Kārlis Vadziņš-Vācietis laikrakstā “Talsu Balss” 1935. gada 4. janvāra numurā publicējis rakstu “Pirmā Talsu dzejnieka piemiņai”, kur izlasāms:

“Dzejnieks Bērtulis Blumbahs ir pilnīgi aizmirsts. Viņa vārds reti kur vairs atrodams. Plaši pazīstams tas nekad nav bijis. Viņa nopelni nav tik lieli, lai to nostādītu kādā sevišķi redzamā vietā, lai to minētu blakus citiem ievērojamiem darbiniekiem latvju rakstniecības laukā. Tomēr tik daudz viņš ir pelnījis, lai to pavisam neaizmirstu. Vismaz mums, talseniekiem, viņu vajadzētu atcerēties kā mūsu novada pirmo dzejnieku.”

Dzejnieks Bērtulis Blumbahs apbedīts Talsu novada Lībagu pagasta Slaparu kapsētā.

Asara

Ne ikreiz, ko tu jūti,
Tev lūpas izsaka.
Kaut lūpām tas ir grūti,
Tak spēj to asara.

Kad sirds tev agr’ un vēlu
Aiz sāpēm sēri pukst,
Vai tad ar balsi žēlu
Gan asara nečukst?!

Kad tevi pārņem prieki,
Un visu izteikt to
Tev vārdi rādās nieki,
Tad as’ra iztec šo.

Kā dārgus lieciniekus
Dievs devis asaras,
Kas izteic bēdas, priekus.
Kaut klus’ cieš lūpiņas.

Pie vaiga glaudi vaigu cieti.
Lai asaras mums kopā tek.
Pie sirds man savu sirdi spiedi,
Lai liesmas viens-iekš-viena deg.

Kad tā tais karstās liesmās koši
Mums as’ras straumē iekšā plūst
Un turu tevi mīļi, droši, —
— Aiz laimes — sirds tad ģībst un kūst.

Mīlestība

Mīlestība, debess rota,
Sirdij tu vissaldākā;
Pasaulei no Dieva dota
Manta — tā visaugstākā.

Cilvēks kurš gan izteikt spētu
Tavu varu, svētību?!
Dažam tu par laimi svētu,
Dažam ar’ par mocību.

Mīlestību tu ar’ prasi;
Sirds bez tās nav laimīga;
Ja tu viņu neatrasi,
Sirds tad mirst aiz žēluma.

Neuzticība kad gremdē
Kapā tavas cerības,
Kas gan sirdi tad vēl remdē —
Noskumušo — žēlabās?!

Bērtulis Blumbahs
“Latviešu Avīzes”, nr. 1, 31. dec. 1880.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

© Biedrība “Aleksandra Pelēča lasītava”. Visas tiesības rezervētas. Izmantošana bez atsauces uz autoriem vai biedrību “Aleksandra Pelēča lasītava” nav atļauta!