Līdz pašvaldību vēlēšanām Latvijā, tostarp arī Talsu novadā, atlicis vien pussolītis, tādēļ vienaldzīga nogaidīšana būs nevietā. Sekojot priekšvēlēšanu notikumiem un atminoties iepriekšējo sasaukumu deputātu, arī izpildvaras, darbības akcentus, savs viedoklis, šķiet, veidojies vai katram novada iedzīvotājam. Lai arī kāds šis viedoklis būtu, visbūtiskākā ir aktīva iesaistīšanās vēlēšanās un noteikta jauno deputātu izvēle. Tas nepavisam nav viegls uzdevums, jo savu novada attīstības redzējumu šoreiz piedāvā (vai vismaz domā, ka piedāvā) astoņas pretendentu kopas.
Jaušams, ka pagastos par novada vietvaras un nākamo pretendentu piedāvājumu sevišķas intereses nav, jo tikties ar deputātu kandidātiem ierodas vien daži iespējamie vēlētāji. Var jau būt, ka novada ļaudis savai izvēlei ieguvuši pietiekamu informāciju laikrakstos „Talsu Vēstis”, „Talsu Balss”, novada pašvaldības ruporā „Talsu Novada Ziņas”, priekšvēlēšanu reklāmas izdevumos vai personiskajā saskarsmē ar pretendentiem.
Lai kā arī nebūtu, vēlos īsi izteikt viedokli par daudz kritizēto pašvaldības izdevumu „Talsu Novada Ziņas”, jo sekoju līdzīgu izdevumu darbībai no 1980. gadu beigām, kad iesaistījos informatīvā izdevuma „Dižstende” un vēlākā kultūrvēsturiskā žurnāla „Skrīnis” veidošanā.
Jāatzīst, ka „Talsu Novada Ziņas” ir ļoti būtisks veids kā pašvaldība var informēt praktiski katru iedzīvotāju par aktuāliem notikumiem un lēmumiem. Tas, ka izdevums attīstījies un pozitīvi audzis tīri žurnālistikas kvalitātes ziņā, ir acīmredzami. Manuprāt, vajadzīga vien pārdomātāka attieksme pret atsevišķu publikāciju nepieciešamību, kas patiesībā arī turpmāk būs vien izdevuma veidotāju vai vadītāja sociālpolitiskās un kultūrpolitikas izpratnes jautājums. Gluži tāds pat izpratnes jautājums attiecināms arī uz novadā pazīstamo un vienmēr gaidīto laikrakstu „Talsu Vēstis”, kas gan ir abonējams izdevums, tādēļ iegūstams tikai par samaksu. Domāju, ka abiem (vismaz) izdevumiem iespējama normāla līdzāspastāvēšana, mācoties vienam no otra kļūdām, bet domstarpību galvenais iemesls ir iespējamās auditorijas skaitliskais un materiālās nodrošinātības līmenis, kas liek sarukt ierastajam Talsu laikraksta abonentu skaitam, neskatoties uz to, ka „Talsu Vēstis” ar interesi abonē arī Dundagas, Rojas, Mērsraga novadu iedzīvotāji un citur Latvijā.
Šai sakarā ir pārdomu vērti dažviet parakstītie un bezautora (tas pauž nievājošu attieksmi pret lasītāju gandrīz visos pirmsvēlēšanu reklāmizdevumos) teksti Latvijas Zemnieku savienības (nejaukt ar Latviešu zemnieku savienību, kas pastāvēja līdz 1934. gadam) reklāmizdevumā, ko saņēmu 25. maijā. Šī izdevuma priekšlapu rotā vēsturiskais aicinājums: „Par Latviju – nacionālu, daiļu un spēcīgu!”. Uzsverot mūsdienu LZS spēku pieredzē un profesionalitātē, šķiet dīvaini, ka šī „pieredze un profesionalitāte”, ko apgalvo ne tikai minētā partija, 27 gados pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas spējusi tā iztukšot Latvijas lauku novadus no cilvēkiem, ka jāšaubās par aicinājuma lietojuma un amatpersonu vēstījuma nopietnību. Tautsaimniecisku šo procesu analīzi joprojām nav gadījies uziet. Acīmredzot „pieredze un profesionalitāte” neatlaidīgi sekojusi „baņķieru rungaiņu” proponētām idejām. To loģisko secinājumu virkni, kas saklausāma pieredzējušā agronoma Andreja Lucāna neatlaidīgajos aicinājumos, joprojām ignorē Rīgas un citu „lielvaldību” kabinetos.
Vēsturi zinošiem ļaudīm labi pazīstama Tibērija laiku Romas republikas nelaime, kad laucinieki aizgāja no zemes. Tur zemkopjus aizstāja vergi, radikāli mainot sociālo struktūru un kļūstot par būtisku iemeslu republikas sabrukumam. Latvijas laukus un tautsaimniecību uzmundrina ar viesstrādnieku piedāvājumu, ko atceras arī no Ulmaņlaikiem, kad pastāvēja absolūti atšķirīga saimnieciskā sistēma. Nu atkal atgriezusies „dižmuižu” saimniekošana, bet ieskatīties vēsturē un salīdzināt nevēlamies.
Ar visu cieņu izturoties pret Latvijas Zemnieku savienības kandidātiem Talsu novada vēlēšanu sarakstā, neesmu dzirdējis (varbūt saklausījis?) vairāk par – „darīsim un varēsim”, atstājot neatbildētu jautājumu – kā?
Dīvaini, bet arī visu astoņu novada pašvaldības pretendentu kopu vadošie pārstāvji laikraksta „Talsu Vēstis” 24. maijā publicētajā žurnālistu rosinātajā diskusijā „Talsu novada deputātu kandidāti atbild uz „Talsu Vēstu” jautājumiem” apgalvo vienīgi – „varēsim”. „Darīs” visi – par to, manuprāt, vēlētāji nešaubās. Problēma vienmēr bijusi – kā. Ja darīs, tad jāsaprot, kurš īsti no darītājiem nākamo četru gadu laikā paveiks novadam būtiskāko, kurš zina tieši – kā.
Labi domātā partijas „Mēs – Talsiem un novadam” vadītāja, profesionālā jurista Edgara Zeldera godīguma iniciatīva atbaida ar piedāvāto risinājumu radikālajām metodēm (dažbrīd tās noder), kas var ievilkties gadu desmitiem. Tas pierādījies citu novadu pašvaldību piedzīvotos gadījumos un augstāko varas ešelonu pārkārtojumos. Līdz ar to pašvaldības darbam atvēlētais četru gadu periods atkārtoti bagātinātos vētrainiem notikumiem, ievērojami aktivizējot žurnālistikas nozari. Vienlaikus grūti spriest par partijas piedāvātajām nekonkrētajām novada attīstības iespējām. Sen zināms, ka dažādu līmeņu vadītāji atjaunotās Latvijas valsts vēsturē „pārrakstījušies” pārāk bieži – gan ekonomiskajā virzībā, gan pašvaldību reformā, zemes reformā un iedzīvotāju reģistra veidošanā. Tagad, kā iestarpinājis valdības vadītājs Māris Kučinskis, arī nodokļu reformā… Diemžēl neatradu partijas darbības programmā paziņojumu, ka, iegūstot pašvaldībā vairākuma mandātu, partija nekavējoties samazinās deputātu un ierēdņu atalgojumu vismaz līdz 2013. gada līmenim, kas izskan kā viens no galvenajiem pārmetumiem vairāku grupu reklāmlapās.
Turpat vai visu astoņu Talsu novada deputātu kandidātu grupu pārstāvji nepārprotami akcentē aktīvas uzņēmējdarbības būtisku nozīmi novada attīstībā. Jāatceras gan, ka pļāpāt par uzņēmējdarbību var vienmēr, bet teritorijās, kur katastrofāli sarūk iedzīvotāju skaits, uzņēmējdarbības aktivitāte nu nekādi nevar pieaugt. Ja padomā, katrs no mums ir sava veida „uzņēmējs”, jo ik ģimene organizē savu ikdienu (vismaz tā jābūt) pēc uzņēmējdarbības principiem, salāgojot ieņēmumus ar izdevumiem.
Labi atceros, ka, dibinot partiju „Talsu novada attīstībai”, tās kodolu veidoja uzņēmēju kopa, sadarbojoties ar novada pašvaldības aktīvu. Neizbēgamās kļūdas un sabiedrības psiholoģijas nepietiekamais novērtējums pelnīti sagādājis vairumu jaunā pirmsvēlēšanu laika pārmetumu. Absolūti skaidrs, ka līdzīgus vai nedaudz atšķirīgus pārmetumus saņems arī nākamais, šobrīd vēl neievēlētais deputātu kopums un atsevišķi novada ierēdņi.
Politikas konstruēšanas sistēma un mērķi tieši atspoguļo attiecību izkopšanas situāciju sabiedrībā un tās būtisko nozīmi. Ekonomista-plānotāja darbs sasniedz maksimālo efektivitāti tikai tad, ja tam ir kultūrpolitikā balstīta jēga. Kultūras iestāde jau kultūrvidi neveido. Pati kultūrvide argumentē ikvienas iestādes nepieciešamību, iekļaujot arī pašvaldības politisko un ierēdniecības struktūru kā kultūrpolitikas daļu. Tieši kultūrvidi veido azartiski pašdarbnieki, aktīvi pensionāri un mākslas jomu pārstāvji, kas arī ir visneatkarīgākie balsotāji ikkatrā vēlēšanu procesā, jo nepakļaujas emocionālai vadības resoru vai firmu ietekmei.
Ne velti Jēkabpils pašvaldības vadītājs Leonīds Salcēvičs laikrakstā „Latvijas Avīze” vēstīja: „Latvijā valda ārkārtīgi stulba politika – ja neesi ar mums, tad esi pret mums.” Tāda politika var novest neapskaužamā situācijā gan pašvaldību, gan valsti. Kā zināms, politika ir prasme vienoties. Ja ievēlēsim deputātu korpusu, kas nespēj vienoties, pozitīvu iznākumu gaidīt nevar. Vienlaikus politiķim jājūtas nedrošam par savu amatu.
Atšķirībā no situācijas Rīgā šķiet, ka Talsu novadā stabilizējas finanšu menedžments, jo atjaunota perspektīvā plānošanas sistēma ilgtermiņā. Tas gan nenozīmē, ka nav nepieciešami uzlabojumi un izmaiņas finanšu izlietojumā, bet tādēļ arī jaunievēlētajiem deputātiem būs jāstrādā pietiekami prasmīgi. Ja pēc vēlēšanām pie viena galda sēdīsies pa pārim no katra kandidātu saraksta, diez vai sagaidāms nopietns darbs. Ne velti bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts raksta: „Skatoties vakardienas bedrēs, neredzam rītdienas mērķus…”
Zigurds Kalmanis
Talsos, 2017. gada 25. maijā.