LATVIJAI
Kur vēl citur pasaulē
Dienvidstundā gaišā
Bites, dūcot dābolā,
Aizsapņoties laižas!
Kur vēl citur sirdij tiek
Tik daudz silta prieka,
Ka ik diena gājusī
Krāšņa daina liekas.
Ir tik viena zeme te:
Varavīksnes zaigā
Atmirdz pāri tālumiem
Margošanā maigā.
Ir tik viena zeme te:
Dzīvībā un nāvē
Kas ar gaišu šalkšanu
Katram līdzi stāvēs.
—-
“Kad 1943. gada vasarā Berlīnē maniem vārdiem
Valdemārs Upenieks iedeva melodiju, mēs, vācu unteroficiera dresētie kara ziņotāji, tos izdziedājām. Nedaudzus gadus vēlāk Komsomoļskā pie Amūras, Argas stepē vai Taišetas trasē es tos ritmus dungoju pusbalsī, lai turētos pretī iznīcībai.”