Ķemeru kūrorta direktors Ernests Dzinters

Talsu novada Stendes (tagad Lībagu) pagasta “Vīcežos” šodien pirms 160 gadiem dzimis Ķemeru kūrorta direktors, ārsts, Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes māsasvīrs Ernests Dzinters.

Ernests Dzinters dzimis 1861. gada 2. februārī (jaunais stils) Stendes Vīcežos, ko viņa tēvs Ansis nomājis no īpašnieka Stendes barona fon der Brigena. Dzimis gan kā Bernšteins, Vīcežu vagara Ansa un Marijas dēls. Zaļenieku kapsētā 2014. gada maijā saglabājies krusts ar uzrakstu: Marija Dzintere, dz. Brance 17.02.1826.-13.06.1896

Pēc Līzes Draviņas 1939. gadā pierakstītā nostāsta Ernests bijis Stendes, Kārgadu, Pūņu un Iģenes dzimtskunga Ernsta VI Kārļa Ditriha Johana fon der Brigena ārlaulības dēls, jo Brigens par savas istabmeitas Marijas precēšanu apsolījis kučierim Ansim Vīcežu arendatora godu. Kā nu tur bijis, kā nebijis, bet Ernests pabeidzis Stendes pagastskolu, Talsu apriņķa skolu, tad Jelgavas ģimnāziju 1882. gada jūnijā, un 1889. gadā arī Tērbatas universitāti.

Pēc universitātes viņš bijis ārsts Jelgavā, līdzdarbojies vairākās Jelgavas latviešu biedrībās un dibinājis pirmo latviešu finansu iestādi Jelgavā – «Jelgavas palīdzības biedrības krājaizdevu kasi», kur līdz 1904. gadam strādājis par direktoru. Jelgavā satuvinājies ar Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes ģimeni un apprecējis prezidenta māsu (Olgu?).
Kā vēsta avīžu ziņas, pēc iesaukšanas armijā Dr. E. Dzinters 1904. gada 4. septembrī devies uz Habarovsku, bet aizkavējies Maskavā, kur kopā ar Dr. Krauli vadījis «Dzimtenes» Maskavas nodaļas ambulanci. Vēlāk aizsūtīts uz fronti, kur piedalījies krievu-japāņu karā kā kara ārsts, bet pēc ģenerāļa Auzāna aicinājuma pārcelts uz 2. latviešu strēlnieku brigādes pārsiešanas nodaļu.

Lielinieku laikā 1918. gadā kopā ar pirmās laulības meitu Zigrīdu – vēlāko režisora Feldmaņa kundzi – slēpies Matīšos, bet 1919. gadā iecelts par dzelzceļnieku ārstu, pēc tam par veselības departamenta vicedirektoru.

No 1919. gada 20. maija (Rīgas Ziņas Apvienotas ar Latvju Vēstnesi Nr. 25. 1926. gada 2. februārī gan vēsta, ka no 1920. gada maija.) Dr. Ernests Dzinters bija Ķemeru sēravotu sanatorijas direktors. Kad kreisā valdība viņu 1928. gadā atstādināja no amata, Dzinters 28. februārī pārcēlās uz savu lauku īpašumu „Grāveri” pie Krimūnu stacijas Dobeles novadā, kur dzīvoja kopā ar otro sievu, dēlu invalīdu Andreju un ārstēja kaimiņus.

Cienījamais ārsts miris 1934. gada 7. jūnijā, apbedīts Zaļenieku kapsētā. Viņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa trešo šķiru. Rakstījis dzejoļus ar pseidonīmu Tuvinaitis. (Jaunākās Ziņas, sestdien 1934. gada 9. jūnijā, fotoattēls)

Fricis Dzinters – Ernesta brālis ASV bija viens no Pasaules brīvo latviešu apvienības dibinātājiem. Otra brāļa – filologa un vācu valodas skolotāja Kārļa meita Aldona Dzinters bija populāra žēlsirdīgā māsa Talsos, bet dēls Oļģerts – jurists.

Diemžēl Jūrmalas pilsētas muzeja (JPM) krājums skopi atspoguļo E. Dzintera ieguldījumu Ķemeru kūrorta attīstībā. Dažos, pagaidām apzinātos, iespieddarbos, kur parādās ziņas par E. Dzinteru – kļūdaini gan anotācijās uz fotogrāfijām, gan iespieddarbos minēts Dr. Dzintars: brošūrā „Ķemeri” (aut. V. Zolotovs, Latvijas valsts izdevniecība Rīgā 1959. g. – 6. lpp.), grāmatā „Jūrmalas vakar, šodien, rīt” (autors V. Greiža-Lisovskis, izd. „Avots” 1981. g. – 64. lpp.).

Eksistē viņa darbs „Ķemeri. Valsts dziedinātava”, izd. 1927.g. „Latvijas medicīniskā personāla sarakstā”, uz 1931.g. 1. jūniju (izd. Tautas labklājības ministrijas veselības departaments, 14.lpp.) – Dzinters Ernests; dz. 1861.g.; diploms izd. 1889.g. Tērbatā; adrese Jaunlatgales apr., Liepnā.

Zaļenieku kapos 52. vietā, blakus kapličai, kur tagad apglabāta Lasmaņu ģimene, atrodas pelēks krusts ar uzrakstu: Marija Dzintere, dz. Brance 17.02.1826.-13.06.1896
Apglabāto sarakstā minēts Ansis Dzinters, dzimis Stendēnos, miris 01.01.1914. – 75 gadu vecumā, dzīvojis Grīnhofas „Grāveros”, tagad šīs mājas atrodas Krimūnu teritorijā.