Latvijas kooperatīvās kustības vēsture, analizējot Talsu piemēru.
No Satura:
Kooperatīva pārvaldīšana;
Talsu apriņķa kooperatīvs;
Ieskats Talsu notikumos;
Talsu patērētāju kooperatīvs;
Pirmie Talsu kooperatīva biedri;
Izmaiņas Latvijas kooperācijas sistēmā;
Vadītāju izteikumi „Talsu Balsī”;
Okupācijas varas ieviestā politiskā un saimnieciskā sistēma;
Talsu patērētāju biedrības darbinieku likteņi;
u. c.
Kad Talsu rajona patērētāju biedrības saimnieciskās darbības pārmantotāja SIA „Nārone” valde ieinteresējās par pirmsākumiem, noskaidrojās, ka Talsu pilsētas iedzīvotāji patērētāju kooperatīvu lietās piedzīvojuši dramatiskus kaislību virpuļus. Secīgu attīstību saskatījām notikumos no 1919. gada. Tā veidojās novadpētniecisks, dokumentāli argumentēts Talsu patērētāju kooperācijas kustības dalībnieku darbības atspoguļojums, minot cilvēku vārdus un viņu likteņus. Tā laika ļaužu savstarpējās sapratnes, sadarbības un kompromisu meklēšanas gaitai naudas un preču saimniecībā ir pieredzes vērtība.
Ikdienā kooperācija – sadarbība ir viens no pamatelementiem sabiedrības locekļu saskarsmē. Kā sadarbību iespējams uztvert pat parastu sarunu, tomēr pievērsīsimies sadarbībai, kam pamatā pašu dalībnieku darbs, prasmes, arī ieguldītā manta vai naudas pajas. Apvienojoties dažādu interešu vadītiem cilvēkiem, organizējās atšķirīgi kooperatīvu veidi. Visbiežāk sastopamie – krājaizdevu sabiedrības jeb kredītkooperatīvi, patērētāju kooperatīvi jeb biedrības, lauksaimniecības kooperatīvi, zvejnieku kooperatīvi, piensaimnieku sabiedrības, savstarpējās apdrošināšanas biedrības, ražošanas kooperatīvi, lauksaimniecības mašīnu koplietošanas biedrības.
Sagatavojot šo grāmatu, saskārāmies ar niecīgo mūsdienu pētījumu un publikāciju skaitu par pirmā Latvijas valsts perioda saimniecības, tai skaitā kooperācijas sistēmas, analīzi. Lai meklētu turpmākās attīstības ceļus, būtiski atskatīties uz paveikto, analizēt kļūdas. Būtu lietderīgi Latvijas Universitātē organizēt patstāvīgu Ekonomikas vēstures katedru, kā to praktizē Skandināvijā, citur Eiropā un pasaulē, jo arī Latvijā nepieciešams studēt ekonomikas vēstures priekšmetu un iegūt analītisku priekšstatu par ekonomikas zinātni. Tas veicinātu Latvijas novadu un pagastu saimnieciskās dzīves pētniecību, lai vietā un nevietā nav jālieto abstraktais teiciens par labajiem Ulmaņlaikiem, bet tos pēc noteiktiem kritērijiem vērtētu objektīvi. Par būtisku trūkumu jāuzskata fakts, ka valstī nav kooperācijai veltīta periodiska preses izdevuma.
Kooperācijas kustības definētais sociāli ekonomiskais attīstības virziens mūsdienās balstās uz noteiktām pamatvērtībām – savstarpējā palīdzība un pašpalīdzība, savstarpēja atbildība, demokrātija, vienlīdzība, taisnīgums un solidaritāte. Pilnīgas politiskās neitralitātes vietā nu rekomendē tās ietekmes minimizēšanu. Domājot par nosauktajām vērtībām šodien, kad daudzās pasaules valstīs daudzveidīgi kooperatīvi ieņem nopietnu vietu ekonomikā un apvienojušies Starptautiskā kooperatīvu apvienībā (ICA – International Cooperative Alliance, lasīt http://ica.coop/), tāpat kā jaundibinātās Latvijas Republikas laikā pirms nepilniem simts gadiem, arī tagad mums būtu lietderīgi kooperāciju uztvert ne vien kā uzņēmējdarbības formu, kas totālā tirgus sabiedrībā, kur visu regulē preču un naudas aprite, līdzsvaro citu veidu uzņēmumu darbību, bet arī kā saimnieciskās darbības organizēšanas struktūru ar savu vietu mūsdienu tirgus attiecību realizēšanā. Autori uzskata, ka jāmeklē iespējas veicināt kooperatīvo uzņēmumu (ne tikai lauksaimniecībā) darbību, kur valsts iedzīvotāji līdztekus saimniekošanas prasmēm apgūtu arī savstarpējās uzticēšanās iemaņas – šodien visnotaļ apjūsmoto, bet joprojām pilnībā neizprasto komandas darbu.
Par autoriem
Dace Alsberga dzimusi 1963. gada 31. oktobrī skolotāju Ilgas (dz. Viese) un Konrāda Meņģu ģimenē. Līdz 1982. gadam mācījusies Talsu 1. astoņgadīgajā skolā un Talsu 1. vidusskolas specializētajā matemātikas novirziena klasē. Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē apguvusi tautsaimniecības plānošanas specialitāti, strādājot nozarē Rojas zvejnieku kolhozā „Banga” un citās iestādēs līdz 2007. gadam, kad ar ģimeni pārcēlusies uz dzīvi Lībagu pagastā.
Pievērsusies radu dzimtu izpētes darbam Latvijas Valsts vēstures arhīvā, kas rosinājis interesi par laikmetu maiņu cēloņsakarībām, saimniecisko attīstību un novada vēstures materiālu precizējumiem.
Grāmata „Talsu patērētāju kooperatīvi” ir Daces Alsbergas pirmā grāmata, ko lasītāju vērtējumam nodod biedrība „Aleksandra Pelēča lasītava” Talsos.
Zigurds Kalmanis dzimis 1948. gada 23. februārī Pastendes pagasta Pastendes ciemā ceļu meistara un mājsaimnieces ģimenē. Mācījies Strazdes, Pastendes un Talsu pamatskolās, beidzis Talsu vidusskolu.
Strādājis Ventspils sakaru līniju Talsu cehā, Valsts Stendes selekcijas stacijā, Lībagu pagasta pašvaldības vadītāja amatā, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtā, līdztekus aktīvi darbojoties Talsu literātu apvienībā un vairāk kā 40 gadus pētot novada vēsturi.
Zigurds Kalmanis ir vairāku novada muižu vēstures, lauksaimniecības organizāciju, Lībagu pagasta un Talsu vēstures grāmatu autors vai sastādītājs, viens no biedrības „Aleksandra Pelēča lasītava” dibinātājiem.
