Aleksandrs Pelēcis
Talsi, Talsi! Grasās asfaltēt
Kalna ielas atlikušo bruģi…
Meža dūja sirmā osī sēd,
Vēlas knābī saulesrieta puķi.
Kāpēc vajadzīgs ceļš pārāk gluds?
Gribu pienenes starp bruģakmeņiem –
Kāpsi kalnā kādu reizi tu,
Divas sirdis krūtīs kals kā dzeņi…
Bruģa meistars Benjē pretī nāks:
– Laba diena! Pēdējais mans bruģis
Jums par prieku, talsenieki, sāk
Mīlētāju kurpes glaust ar puķi…
Talsos, 1978.