Retas e-grāmatas par Latvijas ļaudīm un kultūrvēsturi
Talsu iedzīvotāji rādījuši priekšzīmi citām pilsētām, 1913. gadā kļūstot par pirmo mazpilsētu ar ielu elektrisko apgaismojumu, 1934. gadā pirmajā Latvijas riņķveida rallijā te sacentās auto un motociklu braucēji. 1936. gadā Talsos notika Latvijā pirmās namu apzaļumošanas sacensības. Mūsdienās novadniekus godina nominācijā “skaistākais dārzs”, bet kaimiņos – Jūrmalā un Kuldīgā apbalvo arī pilsētu skaistāko puķu stādījumu …
1913. gada 16. decembrī Baltijas jūrā plosījās vētra. Ar lielām grūtībām divi piekrastes tvaikoņi „Karlsborg”, kas uzturēja pasažieru satiksmi maršrutā Rīga-Kolka jau otro sezonu, un „Kurzemnieks” (Kursemneeks), kas to pašu maršrutu kuģot uzsāka tikai vasaras sākumā, meklēdami glābiņu, sasniedza Rojas ostu. Patveroties aiz viļņlauža, tie nokļuva lamatās. Vētrai pieņemoties un pazeminoties gaisa temperatūrai, bangas pārvērtās …
Den lettiske avis „Latviešu Avīzes“ skrev i året 1855: „I Talsi pastorat vokser der velplejede unge æble- og pæretræer frem. De bedste sorter sælges for 50 sølvkopeck stykket. Træerne plantes om foråret, så snart jorden er egnet.“ Denne frugthave var beliggende på Zvaigžņu iela (iela betyder gade), en sidegade til hovedgaden, Lielā iela, og ejeren …
Namu būvēšanas tradīcijas, malkas izmantošana sadzīvē un neuzmanība bija agrāko laiku postošu degšanu cēloņi. 1868. gadā pilsētas vācieši un ebreji nodibināja Ugunsdzēsēju biedrību (Latvijas teritorijā pirmā 1845.g.). Likteņa ironijas dēļ senākais dokumentētais ugunsgrēks Talsos, neskaitot arheologu pierādīto kuršu pils nodedzināšanu 13. gs, notika 1879. gadā, Ugunsdzēsēju biedrības ilggadīga valdes locekļa namā Baznīcas laukumā 1. „Talsos …
(Pirmpublicējums!) 19. gs. rūpniecības apvērsuma un dzimtbūšanas atcelšanas dēļ Latvijas teritorija piedzīvoja urbanizācijas vilni. No provinces uz Rīgu un citām lielpilsētām devās tūkstošiem lauku zēnu un meiteņu. Daļa no viņiem kļuva par nozīmīgiem latviešu nacionālās pašapziņas un saimniecības attīstības veicinātājiem. „Berga Bazara” īpašnieks būvuzņēmējs Kristaps Bergs (1843–1907), arhitekts Kristaps Morbergs (1844–1928), kurš vairākus namīpašumus novēlēja …