Retas e-grāmatas par Latvijas ļaudīm un kultūrvēsturi
Jau kopš 1941. gada Latvijas iedzīvotāji 1. maijā varējuši izmantot svētku brīvdienu. Pirmo reizi padomju varas pirmajā gadā, tradīciju turpinot vācu okupācijas laikā. Pamats svinībām bija 19. gs. beigās iedibinātā darbaļaužu solidaritātes ideja. Pēc 2. pasaules kara turpināja 1941. gadā ieviesto kārtību – valsts brīvdienu piešķirt arī 2. maijā. Tā turpinājās līdz 1990. gadam, kad …
Pagājušā gadsimta 20-tajos un 30-tajos gados, laikā, kad matu kopšanas līdzekļu un skūšanās piederumu klāsts veikalos neaizņēma plauktu plauktus un nežilbināja acis, kā arī ūdens visās Talsu mājās bija tikai no akām, viena no pieprasītākajām profesijām pilsētā bija friziera amats. To gan apgrūtināja dažādi noteikumi un konkurence. Kaut franču izcelsmes vārds “frizēt” cēlies no “cirtot, sprogot”, šīs profesijas pārstāvji arī apgrieza matus, tomēr agrāk lielu daļu darba apjoma veidoja bārdu skūšana.
Baptistu sludinātājs Vilhelms Fetlers. Pirms 140 gadiem 1883. gada 28. jūlijā Talsos piedzima puisēns, kuram bija lemts kļūt par dažādās valstīs atzītu personību. Viņš izdeva dzeju grāmatas, cēla lūgšanu namus ar tūkstošiem klausītāju vietām, tikās ar ietekmīgām personām, to skaitā krievu rakstnieku Ļevu Tolstoju. Studēja Lielbritānijā, dzīvoja Krievijā un Zviedrijā, bet mūža nogali pavadīja ASV. …
Dace Alsberga Latvijas Tautas padome 1918. gada 18. novembrī Rīgā organizēja svinīgu brīvas un neatkarīgas Latvijas valsts pasludināšanas sēdi laikā, kad tās mūsdienu teritorijā atradās vācu okupācijas karaspēks. Lai tieši šo politisko spēku izlolotais valsts redzējums mums būt svinams kā valsts dibināšanas diena, izšķiroša nozīme bija 1919. –1920. gada Neatkarības karam. Notikumu gaita cīņās par …
Turpināt lasīt “Armanda Paula Fabriciusa dzimta – piemirstas personības Talsu novada vēsturē”
Latvijas mednieku savienības Talsu nodaļā pusotrs simts mednieku apvienoti kolektīvos „Kārone”, „Kurši”, „Dzelzāmurs”, „Dedziņi” un „Zaļumi”. Savulaik Ķūļu pagasta mednieku apvienība „Pelēkais zaķītis” piesaistīja uzmanību ar amizanto nosaukumu. Talsu novadā medību interese saista vēl vairāk ļaužu. Līdz Latvijas valsts izveidošanai ar bisi mežā drīkstēja staigāt tikai vācu muižnieki ar kompanjoniem – krievu ierēdņiem. Latviešiem bija …
Turpināt lasīt “Talsenieku medību īpatnības pagājušā gadsimta sākumā”