“Poēma par ormani” – Aleksandrs Čaks

IESKAŅA

Kļavi ar lapām jau asfaltu sārto.
Peļķēm no rītiem pārvilkta sudraba āda.
Ziedus uz tiltiem vairs vecītēm pārdot
Nenāk ne prātā.

Rudens jau, rudens ielās un parkos.
Manī tāds gurdums,
Ka nespēju vairs es pat riekstu sev pārkost:
Liekas par daudz tas man ciets un glums.

Stundām es kvernu pie vienīgās kafijas tases
Laimīgs, ka pakausī nekož man mušas.
Noskatos jaunkundzē, sēž kas pie kases,
Mākoņos, ceļas kas melni kā tuša.

…

(“Poēma par ormani” fragments)