Solomona Heninga hronikā publicētās Livonijas zemnieka sūdzības ģenēze un interpretācijas jautājumi.
(Birkas: Livonija/e-grāmata)
Kurš gan jau kopš skolas gadiem nebūs dzirdējis nemainīgo viedokli par mūsu senču (sevišķi zemnieku) grūto likteni pagātnē: staigāšanu vīzēs un vergošanu „bargiem kungiem”, kas vēl joprojām bez domāšanas tiek kultivēts skolu programmās un masu informācijas līdzekļos. Tomēr, interesanti uzzināt – kādi rakstītie avoti par šo „sūro pagātni” liecina, jo, iepazīstoties ar daudzām vēstures liecībām, izrādās, ka tik nožēlojams mūsu senču liktenis nemaz nav bijis. Galu galā pat dzimtbūšana Latvijā (Kurzemē un Vidzemē) tika atcelta ātrāk nekā Saksijā, Hanoverē, atsevišķās Austrijas provincēs, Ungārijā, Kongresa Polijā, Īslandē, Krievijā, Balkānos, Spānijā un Itālijā …
Viena no ļoti interesantām vēstures liecībām, kas tiek uztverta kā latviešu zemnieku grūtās dzīves rādītājs „vācu jūgā”, ir dzejolis par Vidzemes zemnieka sūro likteni.
(…)
Par autoru
Kaspars Kļaviņš (Dr. hist.), dzimis Rīgā, 1968. gadā. Studējis LU, Hamburgas, Minhenes, Minsteres un Centrāleiropas (Budapeštā) universitātēs. Absolvējis vēstures metožu kursus Zalcburgas universitātē (Austrijā) un latīņu valodas kursus Heidelbergas universitātē (Vācijā). Stažējies Monpeljē universitātē Francijā. Veicis pētniecības darbu ievērojamos pasaules arhīvos un bibliotēkās. Bijis pasniedzējs LU. Ar Fulbraita programmas finansējumu strādājis kā viesprofesors Rūzvelta universitātē Čikāgā (ASV). Pēc tam strādājis Monaša universitātē Austrālijā un Daugavpils universitātē (asoc. profesora statusā). Bijis Redingas universitātes Arheoloģijas departamenta (Lielbritānijā) asociētais zinātnieks (Research Associate), Rīgas Juridiskās augstskolas un Minsteres universitātes (Vācijā) viesprofesors. Kaspars Kļaviņš ir Eiropas Savienības programmas (Seventh Framework Programme) projekta “What’s Europe” dalībnieks un Lielbritānijas Karaliskās mākslas, ražošanas un tirdzniecības veicināšanas biedrības(The Royal Society for the encouragement of Arts, Manufactures and Commerce (RSA)) biedrs.
Šobrīd K. Kļaviņš ir Rīgas Tehniskās universitātes profesors (BUNĪ ekonomikas un vadības katedrā), vēstures un starpkultūru menedžmenta profesors Emirātu Tehnoloģiju koledžā Abū Dabī (Apvienotajos Arābu Emirātos) un pētniecības zinātniskais līdzstrādnieks (Adjunct Research Associate) Monaša universitātē (Austrālijā).
Kaspars Kļaviņš ir septiņu zinātnisku monogrāfiju un vairāku rakstu (tai skaitā angļu, vācu un franču valodās) autors, kā arī vairāku grāmatu līdzautors. Ar referātiem piedalījies daudzās starptautiskās konferencēs un kongresos, kur bijis arī sekciju vadītājs. Pazīstams kā literāri kritisku rakstu autors. Rakstījis publicistiku un dzeju (publicēti trīs krājumi). Latvijā lielu popularitāti guvusi viņa monogrāfija “apSTĀVĒŠANA” (2009) un kritiskās esejas par vēstures stereotipiem mūsdienu sabiedrības problēmu kontekstā.
Pēdējā grāmata (kopā ar Aiju Taimiņu) „Ticība un neticība Livonijā: Mārtiņš Luters & Matiass Knutsens” publicēta 2013. gadā.
K. Kļaviņš pazīstams kā vēstures un literatūras avotu redaktors, komentētājs un izdevējs. Bijis līdzautors (kopā ar Ēvaldu Mugurēviču) “Atskaņu hronikai” (1998). Zinātnisko komentāru autors un līdzredaktors pirmajam A. Pumpura eposa „Lāčplēsis” izdevumam angļu valodā (2007). Redaktors un izdevējs pirmajam brāļu Kaudzīšu romāna „Mērnieku laiki” tulkojumam vācu valodā (2012).
K. Kļaviņš cieši saistīts ar muzeju kultūrvēstures mantojuma popularizāciju. 2012. gadā iznāca viņa sarakstīts Cēsu muzeja ceļvedis latviešu, vācu, krievu un angļu valodās.
Zinātniskās intereses: Latvijas vēsture, Eiropas viduslaiki, 18.-20. gs. intelektuālā vēsture, sabiedrības sociālo problēmu vēsture, vides zinātne, Eiropas un Tuvo Austrumu literatūra, folkloristika, muzikoloģija, starpkultūru attiecības, reliģiju vēsture, arābu kultūrvēsture.