Aleksandra Pelēča dzeja par dzīvi no 1955. – 1981. gadam.
Ceļavārdi
Galvenais nav pazudis:
Nebeidzams ir ilgojums!
Atskatoties uz dzejā noieto ceļu, uz savas dzīves un daiļrades pacēlumiem un kritumiem, Aleksandrs Pelēcis 1986. gadā veidoja dzejoļu krājumu ILGOJUMS. Viņš gribēja pateikt iepriekš neiespēto (cenzūras izkropļots krājums LAPEGLE iznāca 1977. gadā, TALSU LEĢENDAS – 1980., izdošanai jau bija pieņemts krājums SPĪTĪGAIS OSIS – 1987.).
Sagatavoto krājuma ILGOJUMS manuskriptu autors aiznesa uz LPSR izdevniecību Liesma, bet saņēma noraidījumu ar piebildi, lai protot kaunu. Viņam, Aleksandram Pelēcim, tik bieži publicēties nepieklājoties.
Toreiz, 1946. gada sākumā, kara izpluinītajā Rīgā un aresta draudos Aleksandrs (viņam tad bija tikai 26. dzīvošanas gads) slēpās medicīnas studentes Terēzes Lankaronskas dzīvoklī, kur bija norunāta tikšanās ar „princesi Mirjamu”. Tur viņš uzrakstīja dzejoļu ciklu SPĒKA ZĀLES. Uz manuskripta lapām vēl nebija nožuvusi tinte, kad durvīs atskanēja čekistu klauvējiens… Uzrakstīto konfiscēja, bet palika uzmetumi, kur vārsmās skanēja mīlestības reibums, liktenīgā nolemtība un mūža uzdevums. Nav brīnums, ka dzejnieks pēc četrdesmit gadiem atkal vēlējās atgriezties to brīžu izjūtās.
Par autoru
Dzejnieks Aleksandrs Pelēcis dzimis 1920. gada 10. aprīlī Alūksnes apriņķa Mālupes pagasta Ķikšu mājās. Bērnību Aleksandrs aizvadījis Mālupes Ķikšos un Rogās. Četrus mēnešus pirms savas piedzimšanas Latvijas atbrīvošanas karā viņš zaudējis tēvu Arvīdu, kurš apbedīts Alūksnes kapsētā. Māte Minna (dz. Teterovska) uzaudzinājusi dēlu viena. No 1928. gada rudens līdz 1934. gada pavasarim Aleksandrs pabeidzis Mālupes pamatskolu, bet līdz 1939. gadam arī Valsts Alūksnes ģimnāziju. Alūksnē 1932. un 1938. gadā iespiestas pirmās Aleksandra publikācijas („Alūksnes Draudzes Vēstnesis”). Lasīt vairāk >>
