Namu būvēšanas tradīcijas, malkas izmantošana sadzīvē un neuzmanība bija agrāko laiku postošu degšanu cēloņi. 1868. gadā pilsētas vācieši un ebreji nodibināja Ugunsdzēsēju biedrību (Latvijas teritorijā pirmā 1845.g.). Likteņa ironijas dēļ senākais dokumentētais ugunsgrēks Talsos, neskaitot arheologu pierādīto kuršu pils nodedzināšanu 13. gs, notika 1879. gadā, Ugunsdzēsēju biedrības ilggadīga valdes locekļa namā Baznīcas laukumā 1. „Talsos …
Latviešu uzņēmējs ar muižnieka vērienu
(Pirmpublicējums!) 19. gs. rūpniecības apvērsuma un dzimtbūšanas atcelšanas dēļ Latvijas teritorija piedzīvoja urbanizācijas vilni. No provinces uz Rīgu un citām lielpilsētām devās tūkstošiem lauku zēnu un meiteņu. Daļa no viņiem kļuva par nozīmīgiem latviešu nacionālās pašapziņas un saimniecības attīstības veicinātājiem. „Berga Bazara” īpašnieks būvuzņēmējs Kristaps Bergs (1843–1907), arhitekts Kristaps Morbergs (1844–1928), kurš vairākus namīpašumus novēlēja …
Pirmā dārzniecība Talsos
Latviešu Avīzes, 1855 gadā: „Talses mācītāja muižā top labi audzināti jauni ābolu un bumbieru koki, no visiem labākiem zortiem pārdoti par 50 kap. sudr. naud. gabalā. Stādīšanas laiks ir pavasarā, tūlīt, kā tik zemme vallam.” Dārzkopības tradīciju rašanos Talsos un attīstību 60 gadu garumā nodrošināja vācbaltu ģimene Rodes (Rohde). Kārlis Augusts Rode piedzima 1832. gadā …
Talsos pirms simts gadiem
Ārlavas pagasta Pūņu „Kalēju” māju saimnieka dēla Roberta Jansona atmiņas. „Notika tā, ka pie mums atbrauca mūsu mājas pircēji. Teicās esam no Dundagas pagasta „Bozām”. Viņi ļoti ilgi runājās ar tēvu. Mamma man sacīja, ka viņi solot 12 tūkstošus, un, ka tas esot tik daudz naudas, ka pilns ūdens spainis. Beidzot viņi arī salīga un …