Talsos

“Arī Arhangeļskai ardievas uz mūžu. Lidosta… beidzot lidmašīnā Arhangeļska-Rīga pa gaisu gaisiem. Rīga! Vai tas ir sapnis? NĒ. Laimīgā īstenība! Viesnīca “Metropole”. Brīvpilsonis kā pasakā baudīja Rīgu klaiņojumos… Sagaidīja salūtu, interpretēja savā labā 10:0… Talsos ieikarusējās (ar čehu markas “Ikarus” autobusu) 12.05., atrada slepeno objektu Laidzes ielā 35 (māņu adrese, īstā – Laidzes ciema “Zvirgzdi”, bet no tā “ne smakas”!) Militārobjekts bija primitīvi pieticīgs. Komandieris – stalts inteliģents pulkvedis – pieņēma ziņojumu… parunājām, atrisinājām praktiskas lietas. Iepazīšanās ar “klīniku” satrieca: piecas defektīvas (celtnieku nolaidībā) telpas, stacionārā 5 gultas, vismaz vannas telpa, tualetes. “Galvenais ārsts” – ļoti nopietns kareivis bez mediķa minimuma, viena feldšere – aptiekas pārvaldniece un viss pārējais… daži tabletēti medikamenti, marles saites, ihtiola ziede… Viss!
Dzīvošana jāsāk no sākuma… bez gala (Rainis). Karaspēks, iemitinājies kopš 1963.–1964. gada, turpināja pilnveidoties. Kareivji, virsnieki, dažas ģimenes (1. vairākdzīvokļu māja), viesnīca virsniekiem, pretīga kazarma kareivjiem, baiga ēdnīca, aizdomīga kurtuve un būves… arī virsslepeni objekti pa vidu starp Ķīvīškrogu un ceļu uz Valdemārpili… Draudzība ar Skrundas “monstru”… padotība Piemaskavas slepenobjektam Krasnojarskā. Baltijas kara apgabals esot “priekš kaķiem”, tomēr jādraudzējoties, jo galvenais apgādnieks. Oficiāli: ārsts – medicīnas punkta priekšnieks ar 2008 pienākumiem, bet bez tiesībām. Viņu vadīs visi, izņemot profesionālās nianses, bet arī tad vismaz pieci galvenie priekšnieki zinot labāk, tikai Komandieris visu spējot koriģēt.
Sākās un turpinājās jauns “eposs”…”

Rīgas Medicīnas institūta studenta atmiņas.
1955.–1961. gads.

Fragments no ārsta Jāņa Zviedrāna grāmatas “Atkal”.