1945. gada 24. decembrī Kabiles nacionālo partizānu grupa veica pārdrošu uzbrukumu Kabiles pagasta centram, kur pagasta Izpildkomitejā atradās Iznīcinātāju bataljona apakšvienība. Partizāniem izdevās ēku ieņemt un atbrīvot vairākus aizturētos pagasta iedzīvotājus. Uzbrukuma rezultātā tika nošauti: Valsts Drošības Tautas komisariāta (VDTK) Kuldīgas apriņķa daļas operatīvais pilnvarotais Dambis, VDTK Kuldīgas apriņķa daļas šoferis Puriņš, Kuldīgas apriņķa Iznīcinātāju bataljona Kabiles vada kaujinieki Liepiņš un Znotiņš, ievainoti: VDTK Kuldīgas apriņķa daļas priekšnieka vietnieks, vecākais leitnants Kirsanovs, operatīvais pilnvarotais Baļuļins, iznīcinātājs Galeckis un milicijas pilnvarotais Zieds, kaujā krita divi partizāni. Šim pārdrošajam uzbrukumam bija liela nozīme – tas radīja vietējos iedzīvotājos pārliecību, ka Kurzemes mežos tiešām mīt kaujasspējīgas grupas, bet padomju varas piekritēju un aktīvo atbalstītāju vidū pastiprināja nedrošības sajūtu. Drīzumā no Iznīcinātāju bataljona Kabiles vada izstājās vairāki kaujinieki. Ziņas par veiksmīgo partizānu uzbrukumu strauji izplatījās apkārtējos Kurzemes apriņķos.
Pēc tam 1946. gada 1. janvārī pie “Āpuznieku” mājām starp Rendu un Kabili norisinājās viena no lielākajām latviešu partizānu kaujām ar čekas vienību. Čekisti vieglprātīgi pilnā augumā tuvojās partizānu nometnei. Posteņos izliktie vīri ziņoja Ēvaldam Pakulim, kurš par komandieri tai dienā bija atstāts Kabilieša Friča Kārkliņa vietā, ka tuvojas ienaidnieks. Lai nepieļautu nometnes aplenkšanu, Pakulis tiem pretī izsūtīja partizānu grupu – 25 labi bruņotus vīrus. Uzdevums bija noturēties, līdz iestāsies tumsa. Viņu bruņojumā bija 3 ložmetēji, 15 mašīnpistoles un 4 triecienšautenes. No viņu rīcībā esošā 4000 patronu krājuma kaujā izlietoja pusi. Kauja beidzās, nodarot pretiniekam krietni lielākus zaudējumus. Līdz ar tumsu Kabiles grupa atkāpās, no pretinieku lodēm krita 3 partizāni – Emīls Šmits, Ernests Kristolds un Ādolfs Kūrējs. Ienaidnieka pusē krita aptuveni 50 uzbrucēju.