Ievadam
„Pirmie trīsdesmit” ietver gadus, kuri visai sarežģīti, notikumiem un pārvērtībām bagāti ne tikai jaunizveidotajai Talsu vidējās izglītības iestādei, bet arī mūsu valstij. Tas ir laiks no 1919. gada, kad tika nodibināta neatkarīga Latvijas valsts, līdz pat gadiem, kad, 2. pasaules karam beidzoties, vācu varu nomaina padomju okupācijas režīms. Gandrīz visu šo posmu bijušie audzēkņi atceroties īsi mēdz dēvēt par „Dreimaņa laiku”, kad ģimnāzijas direktors bija Ansis Dreimanis. Viņa personības ietekme bija jūtama skolotājos un audzēkņos arī pēc A. Dreimaņa aizbraukšanas bēgļu gaitās uz Vāciju, tādēļ grāmatā skolas vēstures notikumi risināti līdz pirmajiem pēckara gadiem, kad vēl vidusskolā turpināja mācīties daļa „Dreimaņlaika” skolēnu, kuriem izglītības gaitas bija traucējuši un aizkavējuši kara radītie apstākļi un padomju iestāžu represijas.
Pirmajos trīsdesmit gados Talsu vidusskolu absolvējuši vairāk nekā 800 audzēkņu, bet vēl ir daži simti to, kuri neparādās absolventu sarakstos. Tiem dažādu iemeslu dēļ nācās izglītības gaitas pārtraukt vai arī turpināt citās skolās. Daudzi no viņiem skolu Talsos sauc par savējo un, ja vēl ir dzīvo pulkā, piedalās jubileju sarīkojumos, klašu salidojumos.
Skolas vēsture veidota, izmantojot grāmatās, preses izdevumos, enciklopēdijās atrodamos materiālus, bijušo skolēnu un skolotāju atmiņu pierakstus. Lieti noderējuši arī plašāki apcerējumi, piemēram, Antona Kivlenieka koncentrētais un mērķtiecīgais skolas vēstures apkopojums, kas ar nosaukumu „Tu esi savējā četriem tūkstošiem” vairākos turpinājumos 1995. gadā publicēts laikrakstā „Talsu Vēstis”. Ļoti apjomīgs un interesants atskats uz ģimnāzijas gadiem ir 1935. gada absolventes Līnas Krūmkalnes (Zapackas) manuskripts „Mana skola”. Protams, neatsverams palīgs skolas vēstures izzināšanā bija A. Dreimaņa mūža nogalē sarakstītā grāmata „Mana dzīve”, kā arī pirmā izlaiduma absolventa Paula Šreinerta atmiņas.
Latvijas vēstures notikumiem, latviešu tautas likteņgaitām līdzi dzīvojusi arī skola. Grāmatā ietvertais ir mēģinājums uz sarežģītā laikmeta fona ieskatīties Talsu ģimnāzijas tapšanas un veidošanās gaitā, balstoties gan uz dokumentārām liecībām, gan, it sevišķi, uz bijušo skolēnu un skolotāju atmiņām, līdz ar to atskats un vērtējums iegūst subjektīvu raksturu, no kā izvairīties nav iespējams.
Diemžēl nav vairs ģimnāzijas sākumgadu absolventu un skolotāju, nenovēršami aiziet Aizsaulē arī turpmāko gadu notikumu liecinieki. Vairums būs to šajā grāmatā pieminēto, kuri vairs savus vārdus nelasīs. Pārāk ilgs laiks mūs šķir no ģimnāzijas sākotnes gadiem, un nav vairs liecinieku šim laikmetam. Tie, kuri šajā grāmatā ieskatīsies, droši vien neatradīs visu, ko gaidīs un meklēs, vai — atradīs nepilnības un arī kļūdas. Bez tam par notikumiem, kuriem līdzi dzīvots, var būt atšķirīgs skatījums un vērtējums, un nekad jau nebūs pateikts viss. Vienmēr būs iespēja kādam uzrakstīt citu — savu grāmatu. Ar jo sevišķu pateicību jāpiemin tie absolventi, kuri kaut daļēji, kaut vienas klases gaitu tēlojumā vai viena laika posma atspoguļojumā ir mēģinājuši saglabāt rakstveidā to tālo gadu atbalsis: Pauls Šreinerts (Sarma) no pirmā izlaiduma, 1939. gada absolvents Ernests Bērziņš un Līna Krūmkalne (Zapacka), 1936. gada absolvente.
Norādes un atsauces par izmantotajiem avotiem dotas tekstā. Uzvārdu maiņas gadījumos pirmais vienmēr minēts skolas gadu uzvārds, vēlākais dots iekavās. Dažādos tekstos — grāmatās, preses izdevumos, dokumentos — atšķirīgs ir skolas nosaukums: Talsu Valsts ģimnāzija, Valsts Talsu ģimnāzija. Grāmatā parasti lietots nosaukums Talsu ģimnāzija vai Talsu vidusskola. Ļoti bieži dažādos materiālos vārds „ģimnāzija” lietots arī tad, kad šis nosaukums skolai vēl nebija piešķirts (piemēram, divdesmito gadu sākumā). Citējumos šī neatbilstība saglabāta.
Grāmatas veidotāji: izdevuma iniciators un organizators, fotogrāfiju, dokumentu un citu vēstures liecību sarūpētājs — 1961. gada absolvents Imants Tamsons, teksta autors — 1947. gada absolvents Elmārs Šmelte.
Grāmatas saturs:
Pirmie soļi (1919.–1923.)
Neatkarīgās Latvijas laikā Oktes pilī
Ceļš arvien kalnup (1923.–1934.)
Pēdējie gadi Latvijas brīvvalstī (1934.–1940.)
Padomju okupācija (1940.–1941.)
Ģimnāzija kara gados (1941.–1945.)
Kurzemes cietokšņa laiks (1944.–1945.)
Pirmie pēckara gadi (1945.–1949.)
Absolventu saraksti
Ģimnāzijas audzēkņu atmiņas
Grāmatas turpinājums:
https://pelecalasitava.lv/gramatas/skola-atminas-un-stastos/
