Stendes mācītājs Johans Ditrihs Grupenijs (Johann Dietrich Grupenius, Stendē no 1747. – 1782.) vairāku autoru rakstītajā Stendes un Spāres baznīcu hronikā par pirmo Stendes īpašnieku min Gerdu fon der Brigenu – Vācu ordeņa bruņinieku, Dobeles (Doblen) un Kuldīgas komturu. Viņš gan arī raksta, ka Gerds Stendes muižas atdevis brālim (…gehabt and seinem Bruder Philippo) Filipam. Kalmeijera tekstā teikts, ka Filips Brigens (Philipp von der Brüggen) 1528. gadā Stendi (muižas ēkas un, iespējams, arī ražošanas līdzekļus) pircis. Pēc Brigenu dzimtas radu rakstiem redzams, ka Filips I bijis Gerda brāļadēls, tātad Grupenija ziņu vai pētījumiem pieejamā hronikas noraksta ticamība apšaubāma. Heincs Pirangs atzīmējis, ka Filips Brigens 1528. gadā pircis 5 arklus zemes Stendē no jau cita Georga Kursela (tēvu vārdus bieži deva viņu dēliem, īpaši vecākajiem – mantiniekiem).
Stendenieki būs pārrunājuši Vācu ordeņa trakošanu Prūsijā, Livonijas zobenbrāļu vaimanas pēc Mindauga cirtieniem pie Saules 1236. gadā, dzirdējuši Durbes kaujas atbalsis 1260. gadā, priecājušies par ordeņbrāļu sakāvi 1279. gada 5. martā pie Aizkraukles (lietuvji Treidena vadībā), ja vien kāds no viņiem nav tajās arī piedalījies, un jau vismaz 1198. gadā zinājuši, ka Daugavas upes grīvā atrodas Rīga.
Saturs
IEVADS
1. daļa MUIŽA
NOSAUKUMI UN MINĒJUMI
MUIŽAS PARKS
NOKĻŪT IZTĒLĒ
TUVĀKA UN TĀLĀKA APKĀRTNE
VIETVĀRDI, ZEMNIEKU SĒTAS
MUIŽAS ĻAUDIS UN UZVĀRDI
STENDE PIRMĀS LATVIJAS BRĪVVALSTS AGRĀRREFORMĀ
2. daļa SAIMNIEKU PAAUDZES
FON DER BRIGENI BALTIJĀ
STENDES MUIŽTURU CILTSTĒVS
MANTINIEKI
RENDAS PAPĪRA DZIRNAVAS
PĒDĒJAIS STENDES DZIMTSKUNGS
NOTIKUMI UN PIEZĪMES
DZINTARA KREĻĻU VIRKNE
IZSKAŅA
STENDES MUIŽTURU DZIMTSKOKS
STENDES BRIGENU DZIMTAS ĪPAŠUMU SARAKSTS
VĒRES UN ATSAUCES
Par autoru
Kopā ar domubiedriem Zigurds Kalmanis 1967. gadā organizējis Talsu tautas nama kinoamatieru studiju „Auseklis”, veidojot 16mm filmas par novada kultūras darbiniekiem, māksliniekiem un literātiem. Kopš 1972. gada viņš darbojas Talsu novada literātu apvienībā, ir viens no autoriem apvienības izdotajos kopkrājumos, vairāku Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta un novada vēstures grāmatu autors un redaktors.
Latviešu Preses biedrība 2003. gadā apbalvojusi Z. Kalmani ar Centrālās valdes Atzinības diplomu. Viņš vairākkārt saņēmis Latvijas Rakstnieku savienības un Talsu novada domes iedibināto Aleksandra Pelēča prēmiju. No 2007. gada Z. Kalmanis ir biedrības „Aleksandra Pelēča lasītava” pārzinis, bet 2011. gada 18. novembrī viņam piešķirts Talsu novada domes iedibinātais Goda tituls „Gada sabiedriskais darbinieks”.
