Sibīrijas dzejoļi
“Bērzu grāmata” ir 11 gadu ilgumā Dzejnieka būvēts tilts, kas pārmests Gulaga nometņu aizai.
“Bērzu grāmata” ir gara lidojums uz lielāku varēšanu – un ar gadiem Aleksandrs to pierādīja gan lirikā, gan prozā. 1967. gadā viņš, vēl Tālajos Austrumos būdams, savāca kādu daļu no uzrakstītā – 148 dzejoļus vienkopus, ar pussalūzušu rakstāmmašīnu pavairoja 8 eksemplāros, izgatavoja “Bērzu grāmatu” un izdalīja dažiem draugiem zināšnai un saglabāšanai.
Padomju valstī nedrukājama dzeja – bīstama, jo pārpilna ar goddevību Latvijai, mūsu tautai un valodai. Laikmeta liecinājums – lai gaida, kamēr “zem zaļa egles zara Latvija mums pretī nāks”.
Gaišredzīga izrādījās Aleksandra Pelēča ticība. Bet nu viņa dvēseles dziesma ilgojas Mūžības, tāpēc “Bērzu grāmata” iznāk vairāk kā astoņos eksemplāros. Dzejoļu izkārtojums palicis tāds, kādu autors veidoja pirms 33 gadiem.
Krājumā skan dzīvības dziesma, ko ļoti vajag šodienā. Ņemiet un sev aiznesiet!
Lūcija Ķuzāne
Autora teiktais
Senos laikos esot bijusi Sudraba Birzs un bērzi, tajā augdami, nešalkojuši naida vārdus viens pret otru. Visiem pieticis saules un visus vienādi dāsni dzirdījis lietus un barojusi Tēvuzeme. Un, kad vētra nākusi, Birze vienota pret to stāvējusi, un, ja kāds draugs kritis, pārējie sērojuši un neapņirgājuši kritušo…
Tagad ir citi laiki, un, droši vien, tā ir fantastika – vienā dzejnieka Bērzu grāmatā likt augt blakus Ieviņam, Ķempei un Strēlertei, Mauriņai un Belševicai?!…
Nepiederēdams nevienai šķirai, kalpodams zvaigznēm, kurām miljardi un ne tik vien kā pieci stari, būdams Zilsilgundas pavalstnieks, dzejnieks iedrošinās grāmatā atjaunot Sudraba Birzi.
Mīļie draugi un koki! Nenaidosimies savā starpā! Zeme joprojām dāsna, saule joprojām silta un debesu avotiem veldzes gana. Kāpēc lai mēs celtu pār galvām asinīs mirkušus naida karogus, ja var sauleslēktu par šo karogu pacelt?!
Sveicinu jūsu slāpes! Suminu jūsu augšanas alkas! Un – kalposim visi gaismai!
Aleksandrs Pelēcis
Manuskripts autora pārrakstīts mašīnrakstā, astoņos eksemplāros.
Taigā pie Sivakas upes 29.05.66.—24.06.66.
20.11.67.
Zilsilgundā
