Silvija Radzobe

        (1950. gada 29. aprīlis – 2020. gada 21. aprīlis) – literatūrzinātniece, teātra kritiķe, filoloģijas doktore (1992), habilitētā mākslas zinātņu doktore (1997), Latvijas Universitātes profesore; talsiniece.

Dzimusi Talsos ceļu meistara un grāmatvedes ģimenē.

Beigusi Talsu vidusskolu (1968) un LVU Filoloģijas fakultāti (1973).

Strādājusi Limbažu vidusskolā par skolotāju (1973 – 1974), izdevniecībā „Liesma” par redaktori (1974 – 1980), ZA Valodas un literatūras institūtā (1980 – 1992), LU Filoloģijas fakultātē par pasniedzēju un kopš 1999. gada – Latviešu lit. Katedras vadītāja.

Filoloģijas fakultātē iedibinājusi teātra kritiķu un teātra zinātnieku izglītošanu.

Pirmā Silvijas Radzobes publikācija – intervija ar aktrisi Astrīdu Kairišu 1973. gadā. Tai seko raksti par latviešu dramaturgiem Gunāru Priedi, Paulu Putniņu, Pēteri Pētersonu, Māru Zālīti, recenzijas par atsevišķām teātru izrādēm un plašāki pētījumi.  S. Radzobe ir almanaha „Teātris un dzīve” veidotāja.

Latvijas Rakstnieku savienības biedre.

Publicējusi tuvu pie 1000 recenziju un interviju, ir viena no redzamākajām un vadošākajām teātra kritiķēm Latvijā; publicējusi daudzus  teorētiskus rakstus par literārām un teātra problēmām. S. Radzobes vadībā tapis kolektīvais pētījums „20. gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā” (2002).

Silvija Radzobe Ir daudzu monogrāfiju autore (par Aleksandru Čaku, Gunāru Priedi, Rūdolfu Blaumani, Pēteri Pētersonu, Elīnu Zālīti u. c.). Silvijas Radzobes raksti vienmēr bijuši analītiski, publicistiski kaismīgi, viņa literatūras un teātra darbiem izvirza augstus kritērijus, domas izpausme emocionāla un tēlaina.

Literatūrzinātniece, teātra kritiķe, filoloģijas doktore Silvija Radzobe vienmēr jutusi sevi kā talsinieci – arī laikā, kad dzīve ritēja Rīgā. Talsi viņai vienmēr bijuši īpaša, neaizmirstama pilsēta.

1983. gada 9. aprīļa izdevumā laikrakstā „Padomju Karogs” lasāms Gundegas Blumbergas raksts „Izzināt dzīvi, noskaidrot patiesību”, kur žurnāliste ar S. Radzobi sarunājas par ceļu uz profesijas izvēli, par attieksmi pret kritiku, par jaunajām, latviešu dramaturģijā ienākošajām personībām.

S. Radzobe, uzturot saikni ar dzimto pilsētu, kā lektore piedalījusies projektā „Rakstniecības skola Talsos” – par šo notikumu žurnāliste Ilze Kārkluvalka stāsta rakstā „Maza spraudziņa teātra kritikas lauciņā” („Talsu Vēstis”, 2006, 29. aprīlis).

Apgādā „Zinātne” 2011. gadā nākusi klajā Silvijas Radzobes grāmata „Uz skatuves un aiz kulisēm”, kurā plaši stāstīts par dzīvi Talsos, par atsevišķiem no bērnības un jaunības laika atmiņā uz mūžu palikušiem cilvēkiem, par pilsētas izskatu laikā, kad te dzīvots.

2015. gada 22. oktobrī  arī Talsu Galvenā bibliotēka piedāvāja tikšanos ar Teātra zinātnieci, augstskolas mācību spēku, teātra kritiķi S. Radzobi; par tikšanās vakaru stāsta žurnāliste Ilze Kārkluvalka (“Talsu Vēstis”, 2015. gada 26. oktobris): “Viņai šeit bija grūtāk būt sarīkojuma centrā nekā jebkurā citā Latvijas vietā, jo ir talseniece un uz galvaspilsētu aizgāja pēc Talsu vidusskolas beigšanas. Publikā, protams, neizpalika kādi no viņas bijušajiem skolotājiem.”

Interesanti iepazīt literatūrzinātnieces Gundegas Grīnumas rakstu ””Nepieradināmā” talseniece Latvijas teātra pasaulē”; raksts publicēts novada laikraksta “Talsu Vēstis” 1998. gada17. janvāra numurā. G. Grīnuma, rakstot par teātra kritiķes mūžā padarīto, kad gadsimta ceturkšņa laikā uzrakstītas vairāk kā 400 recenzijas un raksti par teātri, kad tad tapušas grāmatas un pētījumi par teātra mākslu Latvijā, jautā : “Vai tā nav galvenokārt kurzemnieciski izkāpinātā pašcieņa, kas vismaz ārēji ļauj darīt savu darāmo tik mierīgi un nesatricināmi, it kā viņu, atšķirībā no radošās inteliģences vairākuma, nemaz neskartu garīgam darbam nelabvēlīgo apstākļu pārmērs Latvijā?…”

Savukārt žurnāla „Ievas Stāsti” 2018. gada 20. jūlija numurā lasāms Inetas Meimanes raksts „Prāts un jūtīgums”, kas iepazīstina gan ar Silvijas Radzobes darītajiem un darāmajiem darbiem, bet arī ļauj ielūkoties viņas joprojām ciešajās attiecībās ar Talsiem.

2019. gada sākumā ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu klajā nācis teātra kritiķes, literatūrzinātnieces un Latvijas Universitātes profesores Silvijas Radzobes sastādīts un kūrēts divu grāmatu komplekts „100 izcili Latvijas aktieri” (LU Akadēmiskajā apgāds; S. Radzobe ir šīs grāmatas projekta vadītāja un zinātniskā redaktore).

S. Radzobes pseidonīmi: Dāvis Drudzis, Hanss Pastarps.

Zinātniece un rakstniece aizgājusi mūžībā 2020. gada 21. aprīlī, īsi pirms savas 70. dzimšanas dienas.

/Maijas Laukmanes informatīvs sakārtojums./

Attēli no Litas Vitones albuma:

1. Silvija pirms Talsu vidusskolas izlaiduma eksāmena 1968. gada 4. jūnijā.
2. Attēla reverss ar Silvijas skolas gadu rokrakstu.
3.  Klases meitenes 1965. gada pavasarī dodas pārgājienā.
4. Silvija Radzobe ar klasesbiedriem Talsu vidusskolas 1968. gada izlaidumā (Silvija otrajā rindā, otrā no labās).