Talsi
Retais talsinieks nezina kādu aizraujošu stāstu…
… par pagājušo laiku notikumiem savā pilsētā, kas ir daļa no viņa paša mūža dienām. Vienam ko stāstījuši vecāki, citam vecvecāki, cits pats meklējis rakstos. Dažam vēl šodien vecmāmiņas kumodes atvilktnē vai skapja plauktā glabājas dzimtas dokumenti un jau apdzeltējušas vai pat gluži labi saglabājušās senču fotogrāfijas. Kad novadnieks, literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons pastāstīja par kādas senāku gadu talsinieces ģimenē saglabātajām Talsu skolotāja Teodora Zaudmana (Personvārds Tīcs Dzintarkalns pieņemts, sekojot 1920. gadu uzvārdu latviskošanas tendencēm un iesaistoties Latvijas dievturu — nacionālās reliģijas kopēju sadraudzē.) piezīmju kladēm, vēl nedomāju, ka man laimēsies ar šīm piezīmēm strādāt. Tagad (2005. gada sākumā) Tīca Dzintarkalna piezīmes nodotas sabiedriskās organizācijas “Aleksandra Pelēča lasītava” rīcībā un mēs ar aizrautīgo novadpētnieku un kolekcionāru Imantu Tamsonu uzņēmāmies tās sagatavot izdošanai.
Vēstījuma teksts par dažādiem objektiem vai personām, kuras tur dzīvo vai strādā, veidots brīva stāstījuma formā. Līdztekus konkrētai informācijai tekstā iekļautas ģeogrāfiskas un vēsturiskas atkāpes, anekdotiski nostāsti, psiholoģiski dažādu personu raksturojumi, politisko intrigu vērojumi un pa vienotrai tālaika tenkai. Dažā sabiedrības grupā tipāži zīmīgāki, izteiktāki, tātad ievērojamāki par „pelēko masu“, tāpēc to raksturojums krāsaināks, košāks.
Dzintarkalna piezīmes saglabājusi Talsu ģimnāzijas 1942. gada absolvente Mirdza Jansone.
Viņa strādājusi par skolas darbvedi, kad pavēlēts atbrīvot telpas vācu karaspēka vajadzībām. Vajadzējis izvākt arī skolas bibliotēku, kur Mirdza paņēmusi jau pieminētās piezīmju klades. Ilgonim Bērsonam piezīmes atdeva Mirdzas māsa Dzidra Vedļa, jo pēc māsas nāves 1989. gadā atrada tās viņas grāmatu plauktā. Mirdzas un Dzidras māte Lizete Jansone (dz. Zandberga) jaunībā vadījusi 1904. gadā dibināto Talsu elemtārskolu, no 1918. gada bijusi skolotāja Laidzes 6 klašu pamatskolā, bet no 1919. līdz 1924. gadam Sasmakas (Valdemārpils) 6 klašu pamatskolā. Viņa labi pazinusi Dzintarkalnu un stāstījusi par šo interesanto cilvēku savām meitām. No Dzidras Vedļas saņēmām arī dažus seno Talsu fotoattēlus.
Par autoru
Teodors Zaudmans, kurš vēlāk pieņēmis vārdu Tīcs (arī Teodors) Dzintarkalns, kā viņš pats savā autobiogrāfijā “Gabaliņi no manas dzīves jeb kāda puslatvieša un mazcilvēka dzīves stāsts” (“Skrīnis”, 1996. gada 7. līdz 12. numuri.) raksta, dzimis 1874. gada 9. februārī piecos no rīta (pēc mūsdienu kalendāra — 22. februārī) Ventspils apriņķa Dundagas pagasta Lonastu mājās, kas atradās Dundagas-Ances lielceļa malā pie Pāces upītes. Viņa tēvs Jānis (1841—1918) un māte Bille (1846, dzimusi Ceiģere no Medzeru mājām, mirusi 1929. gadā un apbedīta Jauviņu kapsētā) strādājuši Lonastu saimniekam par zemes kalpiem — ģimenei ierādītā zemes gabala lietošanas maksa bijusi piecu dienu darbs saimniekam, vienu izlietojot savu lauku kopšanai. Tēvatēvs Fricis esot bijis Lonastu saimnieka vienīgais dēls, bet “gaudens” uz kājām, tādēļ izmācījies kurpnieka amatu, bet mājas pārgājušas radiniekam. No Lonastu māju “pazaudēšanas” arī cēlies Zaudmanu uzvārds.
Skolas gaitas…
… Teodors uzsācis 1884. gada rudenī pie skolotāja Liepiņa Dundagas vecajā pagastskolā, bet pēc piecarpus gadiem beidzis Dundagas ķirspēles (novada luterāņu draudzes aprūpes apgabals) skolu, kas turpat kopā ar pagastskolu arī bijusi. T. Zaudmans 1890. gada janvārī turpinājis mācības Talsu pilsētas (krievu) skolā, kas tolaik atradās Lūkasa namā Dundagas ielā 2, nobeidzot skolas kursu ar teicamām sekmēm, bet 1893. gada augustā Talsos nokārtojis pagastskolotāja eksāmenu un strādājis par palīgskolotāju Mangaļos un Dzērbenes pagastskolā. No 1896. gada viņš turpinājis izglītību trīsgadīgajā Pēterburgas skolotāju institūtā. Pēc institūta absolvēšanas Teodors Zaudmans strādājis Jelgavā Aleksandra skolā, bet 1902./1903. gadā Tukuma pilsētas skolā, kur mācījis arī vēlāko Latvijas valstsvīru
Zigfrīdu Annu Meierovicu.
Skolotāja darbs
No 1903. gada līdz 1907. gadam Zaudmans strādājis par skolotāju Talsu pilsētas skolā, līdz Pirmajam pasaules karam bijis skolotājs F. Cirķeļa privātā tirdzniecības skolā, bet bēgļu gaitās darbojies Holmā, Vēzenbergā, Staraja Rusā, Gruhovkā. (Talsos 1918. gadā iebraukušo iedzīvotāju sarakstā viņš minēts kā Frīdrihs Zaudmans, kurš atgriezies Talsos no Holmas.) No 1920. gada, pieņemot uzvārdu Dzintarkalns, līdz pat 1933. gadam bijis skolotājs Talsu vidusskolā un Valsts Talsu ģimnāzijā. Vadījis
Talsu Latviešu sadraudzīgo biedrību, 1923. gadā bijis Talsu pilsētas galva, togad dibinājis arī Talsu vidusskolas kultūrvēsturisko muzeju. Dzintarkalna veidota Latvijas Dievturu sadraudzes Talsu draudze, kuras daudzinājumu telpa (baznīca) iekārtota Dzintaru mājās.
Grāmata par “1905. gada revolūciju
Ar Dzintarkalna vārdu viņš sarakstījis grāmatu “1905. gada revolucija Talsos un apkārtnē”, 1927.; “Vadonis pa Talsiem un apkārtni”, 1927.; Zaudmanam-Dzintarkalnam daudz rakstu avīzēs: “Balss”, “Baltijas Vēstnesis”, “Talsu Vēstnesis”, “Talsu Balss”, “Talsu Avīze”, publikācijas Talsu dziesmu dienu programmās.
Dzintarkalns miris 1937. gada 7. jūnijā un apbedīts paša izvēlētā vietā Nurmuižas (2005. gadā Lībagu) pagasta Sukturu kapsētā, kur uzstādīta ozolkokā griezta piemiņas zīme.
Ieskats grāmatā.
