Kas mēs bijām un ko mēs paveicām?

Retas e-grāmatas un izdevumi nelielos metienos.

„Aleksandra Pelēča lasītava” bija sabiedriska organizācija un izdeva retas e-grāmatas, veicināja nacionālas nozīmes kultūras mantojuma un dzejnieka Aleksandra Pelēča literārā mantojuma apzināšanu un saglabāšanu, sniedza sabiedrībai informācijas pakalpojumus, palīdzēja realizēt interesantas idejas (izdevumi nelielos metienos), piedalījās mutvārdu vēstures apkopošanas un novadpētniecības darbā. Iesaistījās bibliotēku, grāmatnīcu, muzeju, tūrisma un informācijas centru, kultūras un izglītības iestāžu sadarbības programmās.

„Aleksandra Pelēča lasītava” bija dibināta 2000. gadā – „Triju zvaigžņu” ordeņa kavaliera, Talsu novada dzejnieka Aleksandra Pelēča (1920 – 1995) 80. jubilejas gadā. „A. Pelēča lasītava” bija 1999. gadā atbalstītā projekta „Skrīnis” radošās grupas darbības turpinājums. Organizācijas dibināšanas iniciatori mēnešraksta „Skrīnis” veidotāji Māris Arbidāns un Zigurds Kalmanis.

Kopš dibināšanas Lasītava sadarbojās ar Lībagu pagasta Dižstendes bibliotēku, Valsts Stendes selekcijas stacijas Zinātnisko bibliotēku. „Aleksandra Pelēča lasītavai” bija sava grāmatu kolekcija. Daļēji tās nāca no dzejnieka Aleksandra Pelēča un Lasītavas biedru personiskajām bibliotēkām, bet prāvāko skaitu bija devuši ziedotāji (trimdas latvieši Vilis Miķelsons, Viktors Zemesarājs, Ilze Zīverte, Aina Zemdega, literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons, dzejniece Monika Zariņa u. c.).

Talsu pilsētas dome 2002. gadā Lasītavu apbalvoja ar dzejnieka Aleksandra Pelēča vārdā nosaukto prēmiju, ko piešķir par augstvērtīgiem darbiem prozā, dzejā, publicistikā, literatūrzinātnē, kas veltīti Talsu pilsētai un novadam (Kārlis Draviņš – „Gadījuma dzejoļi”, Talsu novada literātu dzejas kopkrājums „Mani kaķi ir zaļi”), kā arī par ieguldījumu A. Pelēča daiļrades pētniecībā un popularizēšanā (nepublicētie dzejoļi krājumā „Bērzu grāmata” (pdf e-grāmata), runu, rakstu un publikāciju krājums „Laime ir zemas barakas izskatā”).
Lasītava 2003. gadā saņēma Latviešu preses biedrības (ASV) atzinības diplomu par mākslinieciski augstvērtīgiem izdevumiem.

„A. Pelēča lasītava” izdeva retas e-grāmatas, veicināja nacionālas nozīmes kultūras mantojuma un dzejnieka Aleksandra Pelēča literārā mantojuma apzināšanu un saglabāšanu, sniedza sabiedrībai informācijas pakalpojumus, palīdzēja realizēt interesantas idejas (izdevumus nelielos metienos), piedalījās mutvārdu vēstures apkopošanas un novadpētniecības darbā.

E-grāmatas un grāmatas pdf formātā

Sabiedriskā organizācija veica saimniecisko darbību un realizēja sadarbības projektus ar Talsu rajona padomes projektu fondu (J. Jansona „Tu nāc man tūkstoškārt prātā…: Komponista Ludviga van Bēthovena drauga Kārļa Amendas – Talsu mācītāja piemiņai” e-grāmatas formātā, J. M. K. Frīzendorfa „Atmiņstāsti: mācītāju Tilingu dzimtas atvases bērnības dienas Talsos un tuvākajā apkārtnē”) Talsu 2. vidusskolu (jauno autoru dzejas un īsprozas krājumi), Talsu pamatskolu, Rojas vidusskolu, Talsu rajona Izglītības pārvaldi („Talsu rajona Skolu kalendārs 2004”), Lībagu sākumskolu („Mans dzejolis”), Valsts Stendes selekcijas staciju, Valdgales pagasta padomi (pētnieciskais darbs par Krišjāni Valdemāru „Vairāk gaismas” un pagasta autoru dzejas izlase „Mantojums”), Talsu muzeju, Talsu novada laikrakstu „Talsu Vēstis”, Ģibuļu pagasta padomi (pdf e-grāmata „Jaunības zemē – Pastendē”), ar Latvijas Teātru darbinieku savienību (režisores Māras Priedes grāmatas „Teātrim uzticīgie” un „Teātrim un dejai uzticīgie”, Latvijas Nacionālās operas ilggadējās koristes Emīlijas Určas pētījums „Operdziedātājas Alīdas Vānes vokālās skolas „bel canto” principi”).
„A. Pelēča lasītavā” sagatavoti un nelielā tirāžā izdoti vairāki rakstnieces Elgas Eglājas (Helgas Hofmanes) darbi, literatūrzinātnieka Ilgoņa Bērsona dienasgrāmatas „Savā nodabā, savā novadā”, rakstnieka, publicista Valdemāra Ancīša eseju grāmata „Mēs gribam turpināties”, skolotāja, novadpētnieka Elmāra Šmeltes atmiņas par tēva mājām „Sniedzes”, dokumentālu stāstu un atmiņu grāmata „Toreiz Rideļos”, „No drupām uz dzīvību” – Jaunauces evaņģēliski luteriskai draudzei – 390, novadnieka Viļa Veldres ceļojumu aprakstus „Pa Kurzemes lielceļiem” un mīlas dzejas krājumu „Saule rasā”.

Novadpētnieka Zigurda Kalmaņa vairāku gadu darbs apkopots grāmatā „Dzimtas nams: Stendes muižas veidošanās un attīstība 1288. – 1920.”  – atvēršanas svētki notika Stendes muižā 2004. gada 24. septembrī. 2009. gadā izdota Lībagu pagasta vēstures stāstu un apceru grāmata „Vējš pāri Lībagiem” . Abas grāmatas izdotas arī kā e-grāmatas pdf formātā.

2004. gada 6. Kurzemes dzejas svētkos Liepājā, „Aleksandra Pelēča lasītava” izstādīja deviņpadsmit Talsu novadā sarakstītas dzejas grāmatas, bet kopējais Lasītavā veidoto izdevumu skaits sniedzas pāri astoņiem desmitiem.

2004. gada septembrī „A. Pelēča lasītava” sāka īrēt telpas Talsos, kur, pateicoties Talsu pilsētas domes un sponsoru finansiālajam atbalstam, 2005. gadā – rakstnieka 85. jubilejas gadā, atvēra biroju Lielajā ielā 37.

Līdz 2014. gada sākumam Lasītavā sagatavoti un tiražēti vēl vairāk kā 40 dažādi izdevumi. Starp tiem dažādi dzimtu vēstures pētījumi, represētā liepājnieka Jura Jankoviča grāmata „Spīta krustceles. Stāsts par padomju režīma dzīves augstskolu”, vēstures maģistres Antras Grūbes grāmata „Talsu ebreji” (2013), novadpētnieka Imanta Tamsona darbi „Skola atmiņās un stāstos” (2011, pdf e-grāmatas formātā), „Sargā savu tēvu zemi” (2013) un citi.