Dace Alsberga
Latvijas Televīzijas LTV-1 programmā 2023. gada 23. februārī varējām sekot raidījuma “Tas notika šeit” – Vandzenes pagasta epizodes – pirmizrādei. Raidījuma formāts ir Zviedrijā radīta un Latvijas situācijai piemērota versija. Tās būtība – vēsturnieki ierodas apdzīvotā vietā un trīs dienu laikā izpēta kādu vēstures notikumu. Vandzenē vēsturnieks Edgars Plētiens nolēma atrisināt 17.-19. gs. pilsētiņas Ninīves lietu, atrast dabā pierādījumus tās eksistencei. Viņam plānotais neizdevās, gala secinājums bija dzirdams raidījuma vadītāja Dāvida Ernštreita aizkadrā teiktajā – E. Plētiens sliecoties domāt, ka arhivārs J. H. Voldemārs kļūdījies par Ninīves atrašanās vietu, kas patiesībā esot meklējama Dienvidkurzemē. Raidījumā nav iekļauti ne pētnieka argumenti, ne aizkadros palikušie meklējumi, tāpēc nav iespējams tos komentēt. Noprotams, kad Edgaram kļuva skaidra Dārtes ciema ļaužu identitātes ciešā saistība ar šo vēsturisko faktu un sakāpinātā ieinteresētība – jo katrā ciema mājā ir aprakstu apkopojumi, pētījumi, atrastas vietas dabā, stāsti un viedokļi. Viņš saprata, ka pilsētas pastāvēšana jau sen būtu pierādīta, ja vien būtu kaut mazākais pavediens. Žēl, ka savu neveiksmi vēsturnieks novēla uz cita pleciem, nepasakot, ka pašam neizdevās un būtu vēlams turpināt nopietnus pētījumus.
Nepiekrītot E. Plētiena slēdzienam, apkopoju vairākus gadus krātos faktus un norādes dokumentos par Dārtes ciema apkārtni, Talsu novada Vandzenes pagasta ziemeļu daļā, pie Grīvas upes. Joprojām nav identificējama precīza Ninīves pilsētiņas atrašanās vieta, neesmu veikusi mērķtiecīgu dokumentālo izpēti, jo tas ir ļoti sarežģīts process, kam nepieciešamas specifiskas zināšanas, tādēļ ir iespējams vien dalīties ar atrastajiem faktiem un secinājumiem.
J. H. Voldemāra karjera
Ninīves stāsta pamatā ir arhivāra, vēstures avotu krājēja un apkopotāja, leksikonu veidotāja, pirmā latviešu izcelsmes vēstures pētnieka, kurš to darījis sistemātiski, Johana Heinriha Voldemāra (1819–1880) publikācija laikrakstā Inland.
Dzimis viņš saimnieka ģimenē 1819. gada augustā (datumi atšķiras dažādos avotos). Pūņu muižas (šodien Ārlavas pagastā) Vecjunkuru mājās kā Janne Indriķis.1 Dzīves gājums nav dzimtzemnieka kārtai piederīgam ierastu notikumu virknējums, tomēr nav norāžu, kas ļautu nosaukt personu, kura varēja veicināt viņa nokļūšanu augstākā sociālajā kārtā. Iespējams, tas bija Ārlavas luterāņu draudzes mācītājs Karls Frīdrihs Jakobs Hūgenbergers (Hugenberger; 1784–1860). Tāpat nav precīzu ziņu par Voldemāra noteikti ne tikai pagasta skolā iegūto izglītību, teicami apgūtu vācu valodu. Iesvētības notika 1835. gada martā Ārlavas luterāņu draudzē kopā ar vācu jauniešiem kā draudzes pērmindera dēlam, turpmākajai dzīvei izvēloties vāciskotu vārdu Johans Heinrihs.
Nepilnu 18 gadu vecumā 1837. gada 1. jūlijā Johans sāka strādāt Pūņu muižā par pagasta rakstvedi. Tajā laikā viņš uzņēmās atbildību par jaunāko brāli Krišjāni (dzimis 1825. gadā), kurš pie viņa dzīvoja (vēlāk pazīstams kā Krišjānis Valdemārs). Vēl Voldemāru ģimenē pieauga māsa Marija, vēlāk pazīstama kā viena no latviešu sentimentālās prozas aizsācējām un publikāciju par dzīvi Krievijas iekšējos apgabalos autore – Marija Medinska (šķīrusies Naumane; dzimusi 1830. gadā).2
J. H. Voldemāra karjera bija strauja: 1839. gadā arhivārs Talsu pilskunga tiesā, 1840. gadā jau Kurzemes guberņas rentejas saimniecības nodaļas rakstvedis Jelgavā. 1841. gada 1. septembrī (22 gadu vecumā) viņš Jelgavā sāka strādāt par Kurzemes valsts īpašumu palātas arhivāru.3 Tad arī Voldemārs pirmo reizi sadarbojās ar laikrakstu Inland, kas vācu valodā publicēja rakstus par Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes guberņu vēsturi, ģeogrāfiju, statistiku un literatūru. 1843. gadā Johans pieņēma darba piedāvājumu Kurzemes Galma virstiesas aizbildniecības lietu nodaļā.4 Jau tad viņš bija sācis vākt, krāt un pārrakstīt Kurzemes hercogistes laika dokumentus. J. H. Voldemārs noteikti interesējās par sava novada (plašākā nozīmē) vēsturi, viņam bija zināmi vietējie cilvēki, bija iespējas iegūt dažāda veida informāciju.
1844. gada 18. janvārī laikrakstā Inland publicēts Voldemāra raksts Piezīmes par bijušo pilsētiņu un Ninives baznīcu Kurzemē. Neliels rakstiņš, kura autors mūsdienās daudziem nezināms un aizmirsts, bet vēstījums vēl šodien raisa iztēli. 180 gadus sens raksts par pirms 147 gadiem rakstītu dokumentu, kura saturu diemžēl papildus neviens vairs nav pētījis, tādēļ tas atkal un atkal tiek pārrakstīts. Visticamāk, ka rakstā minētie dati iegūti no dokumentiem (tie nav norādīti) kādā no dienesta iestādēm, bet daļa informācijas atstāstīta kā dzirdēta.
Vēsturnieka raksts laikrakstā Inland
Meklējot notikumu laika robežas, informāciju var sadalīt vairākās daļās. Voldemārs, būdams novadnieks, pilnīgi iespējams, bija dzirdējis mutvārdu stāstus un zināja, ka tobrīd (1843. gadā) Vandzenes muižas teritorijā esošajā Dorotejas ciemā, bijusi pilsētiņa, ko apkārtnē sauca par Ninīvi. Tā kādreiz atradusies Nogales muižas teritorijā. Pilsētiņā, kas vēlāk nopostīta, dzīvojuši brīvi ļaudis. Voldemārs 1844. gadā vēstīja par notikumiem pirms 90 gadiem. Tas būtu salīdzināms ar to, kā cilvēki mūsdienās uztver stāstu par Otrā pasaules kara laiku.
Nosaukums Ninīve, visticamāk, lietots vēloties sasaistīt nozīmību un izpostīšanu, vai arī ironiski norādot līdzību ar citas tālas, kristiešiem labi zināmas, Bībelē minētas pilsētas likteni. Ninīve atradās Divupē, (mūsdienās Mosula Irākā) svarīgu ziemeļu – dienvidu un austrumu – rietumu tirdzniecības ceļu krustojumā. Tā bija Asīrijas galvaspilsēta no 705. līdz 612. gadam p.m.ē. Aptuveni 50 gadus uzskatīta par lielāko pilsētu pasaulē. 612. gadā p.m.ē. Ninīvi sagrāva apvienotais Babilonijas un mēdiešu karaspēks. Ninīve vairākas reizes pieminēta gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā (no Wikipēdija, tezaurs.lv). Rakstā nav norādes, kad šāds nosaukums sākts lietot. Noprotams, ka J.H.V. izlasījis 1697. gada obligācijā (naudas aizdevuma dokuments) par Nogales toreizējās īpašnieces Emerentijas Gerdrūtas fon Brunovas (dz. fon Korfa) aizņēmumu Jaunpilsētiņā – Neustädchen – pie Nogales tirgotāja Frīdriha Henninga. Ja Voldemārs citējis precīzi, nav šaubu, ka J.H.V. minētā Jaunpilsētiņa noteikti ir piederīga pie Nogales. Ja viņš necitē, tad secinājumu par piederību Nogalei izdarījis pēc muižas īpašnieces īpašuma. Tomēr obligācijas tekstā nav lasāms, ka Jaunpilsētiņa ir Ninīve. Šādu secinājumu izteica Voldemārs, iespējams, pamatojoties uz kādiem citiem sev zināmiem faktiem. No biogrāfijas datiem zināms, ka arhivārs interesējies par Talsu apkārtnes vēsturi Kurzemes hercogistes un Piltenes apgabala teritorijām, viņš noteikti zināja, kur atrodas Nogale, zināja īpašniekus, tādēļ saistīja ar Ninīvi.
Izteikt varbūtību par J. H. Voldemāra izmantoto avotu iespējams no kādas citas viņa publikācijas četrus gadus vēlāk tajā pašā laikrakstā. Tas ir oriģināldokumenta atšifrējums, šoreiz norādot tā atrašanās vietu Nogales muižas t.s. Vēstuļu lādē – muižas arhīvā, svarīgu dokumentu glabāšanai. Nav norāžu par lādes tā brīža atrašanās vietu. 1848. gada 9. augusta numurā (648. sleja) ievietots rīkojums. Tas vēsta par Lielā Ziemeļu kara (1700–1721) notikumiem Kurzemē.5
1701. gada 19. jūlijā notika Daugavas kauja pie Rīgas – Spilves pļavās. Tur Zviedrijas karaļa Kārļa XII vadītais karaspēks sakāva Saksijas, Kurzemes un Krievijas karaspēku, ieņēma Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētu Jelgavu, arī visu hercogvalsti. Hercogs Frīdrihs Vilhelms aizbēga uz Prūsiju, kur uzturējās līdz 1710. gadam. Tiešas karadarbības šeit nebija. Pēc Kārļa XII sakāves pie Poltavas 1709. gada 8. jūlijā Krievijas karaspēka pārvaldībā nonāca arī Kurzeme. J. H. Voldemāra Nogales Vēstuļu lādē atrastais dokuments ir rīkojums, ko 1710. gada 24. janvārī izdevis Lubezeres muižā mītošais (krājumā Talsu Novads nosaukts par zviedru komandantu) d`Adelsdorfs. Viņš paziņo, ka Krievijas armijas ģenerālleitnants Samuels fon Rencels (Renzell) viņam uzdevis izsludināt aizliegumu muižniekiem u.c. zemes īpašniekiem atstāt savu dzīves vietu vai uzņemt pie sevis bēgļus. Tāpat viņa ekselence noteikusi turpmāk lietojamās svaru un mēru attiecības. Atbildes uz daudziem jautājumiem atrastos, ja izdotos noskaidrot lādes satura atrašanās vietu mūsdienās, cerot, ka arī obligācija būtu tieši tur.
Vandzenes Ninīvi un Dārtes ciemu meklējot – 2. daļa >>>
Izmantošana bez atsauces uz autori/autoru vai biedrības “A. Pelēča lasītava” mājas lapu, nav atļauta!
- LVVA speciāliste Valda Kvaskova veikusi plašu pētījumu par J. H. Voldemāra dzīvi – Johans Heinrihs Voldemārs – stāsts par arhivāru un arhīviem (Latvijas Arhīvi, 2007, Nr.4)
- Zitas Kārklas raksts žurnālā Domuzīme 2023. 1. – Sievietes ceļā.
- Kr. Valdemārs apmēram 6 gadus bija tikai pagasta rakstveža palīgs un rakstvedis.
- Vairāk lasīt arī grāmatā “Talsu namu stāsti” (2017; D. Alsbergas un Z. Kalmaņa teksts).
- Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā. Kara rezultātā samazinājās Zviedrijas loma, bet krasi pieauga Krievijas loma Baltijas jūras reģionā. Polijas-Lietuvas kopvalsts un Saksija tika novājinātas, bet Prūsija parādījās kā jauna militāra vara. Nerealizējās Livonijas politiķu plāns atjaunot autonomu valsti Polijas-Lietuvas vai Saksijas paspārnē.