Vientuļo siržu savešana

Iespējams, ne viena vien Talsu novada dzimta kādreiz aizsākusies ar precību sludinājumu vietējā avīzē un laulībām Talsu luterāņu dievnamā Baznīckalnā.
Jāatzīst, ka mūsu priekšteči pirms gadiem izskatījušies ne tādi kā mūsdienās, ja var ticēt apskatam, ko 1925. gadā laikrakstā „Talsu Balss” sniedzis kāds Fr.Vittenbergs. Latviešu vīrieši vidēji bijuši 171,3 cm gari un sievietes – 156,3 cm. Blondi mati bijuši 59,3 procentiem vīriešu un divām trešdaļām sieviešu. Lielākai daļai tautiešu bijuši taisni mati, bet lokani katram četrpadsmitajam. Dominējošā acu krāsa – pelēkzila – 53,3 procentiem vīriešu un 37,5 sieviešu. Interesanti, ka 11,7 % vīriešu klasificēti kā raibotu acu īpašnieki.
Kaut arī šodien cita apģērbu mode, tomēr dzīvesstila līdzības mulsinoši līdzīgas: „Kas novērojis jaunos puišus pa svētdienām izrīkojumos, tas zin cik bramanīgi, lielīgi tie izturas, kā svaidās ar latiem, cik priekšzīmīgi glīti tie ģērbušies lakeņēs, getrās, zīda zeķēs, cilindrī utt. Var domāt, ka tie visi vareni turīgi kungi. Tas pats redzams arī pie dāmām – laķenes, zīda zeķītes, kleites pēc jaunākas modes – katru svētdienu citas (gatavās lēdijas).”
Vietējā laikrakstā pausts uztraukums par to, ka Latvijā esot sieviešu pārprodukcija – 125 000 zelteņu paliekot bez vīriem un īpaši grūti otru pusīti atrast esot rīdziniecēm, kur harmoniskām attiecībām trūkstot 30 000 vīriešu. Talsenieču satraukumam gan neesot pamata. Arī tā laika tikumi bija visai puritāniski, cenšoties norobežot abus dzimumus. 1929. gadā piedraudēts, ka pie atbildības saukšot sievietes un vīriešus, kuri neievēros pilsētas valdes noteiktos atšķirīgos peldēšanās laikus.
Tolaik nebija iespēju iepazīties internetā. Ja var ticēt reklāmām, tikai 1930. gados Rīgā kāda kundze nodibināja Latvijā pirmo iepazīšanās biroju. Par glābšanas riņķi, lai iestūrētu laulības ostā, izmantoja laikrakstus. Tikai reta dāma gan iedrošinājās sevi tā piedāvāt. Kāda tautiskā romantisma pārstāve 1925. gadā rakstīja: „Daiļa meita ar daiļu sirdi vēlās nopietnā precības nolūkā iepazīties ar krietnu tautieti. Galvenā prasība – daiļa sirds. Vēstules adresēt šīs avīzes kantorī. Daiļavai.” Vēl arī divas „brašas mātes meitas”, sevi nodēvējušas par Kamillu un Ivettu, vēlējušās nopietnā precības nolūkā iepazīties ar brašiem jūrniekiem neizslēdzot sauszemniekus.

Kungi meklēja dāmas neslēpjot ekonomisko interesi. „Cilvēks vēlas nopietnā precības nolūkā iepazīties ar daiļām mātes meitām no 20-28 g. vec., tikai neizšķērdīgas, kuras prot vest saimniecību.” Starp turīgajiem pamanāmi viltnieki, kuriem vajag strādnieci lauku mājā: „Arī man reiz ir pienācis tas īstais precību laiks. Esmu 25 ½ g. vecs un zemes rūķis, būtu arī man draudzene vēlama tāda pat rūķe.” „Tautietis 45 g. vecs ar kapitālu, vēlas precības nolūkā iepazīties ar lauku māju īpašniecēm.” Kāds kungs par nepieciešamu priekšnoteikumu attiecībām minējis nākamās līgavas kapitālu: „Inteliģents vecsaimnieks ar vairāk 100 pūrv. zemes platību, vēlas nopietnā precības nolūkā iepazīties ar pretējā dzimuma personām, neizslēdzot vecumu, bet ievērojot dvēseles īpašības, attiecībā uz lopkopību, dārzkopību biškopību, zivkopību. Lai visu minēto varētu nostādīt uz drošiem pamatiem, tad nepieciešami vajadzīgs kapitāls.”
Dāmu meklētāji izmantojuši visai oriģinālu vēstuļu iegūšanas veidu, lūdzot adresēt kādā iestādē, veikalā, kur nodot naudas zīmes uzrādītājam: Upesgrīvas pagasta Mārtiņkalna veikalā car. 100 rub. Nr. 144106 uzrād.; vāc. 1,000 mark. Nr. 079366 uzrād. Cara rubļiem un vācu markām tolaik vairs nebija vērtības, tādēļ par iekārojamu bagātnieku varētu uzskatīt pulksteņa īpašnieku, kurš lūdza vēstules adresēt „Kurzemes Balss” redakcijā sudr. kab. plkst. J. Mozer Nr. 462197 uzrādītājam.
Kungi, gluži likumsakarīgi, mīl ar acīm un vēlējās saņemt no dāmām portretus. Neapšaubāmi, ka vīrietis, kurš lūdza: „Kurām ir ģīmetne, ko uzdāvināt ar pirmo vēstuli, kā apliecību par Jūsu skaistumu”, noteikti saņēma kaudzēm portretu, ko nevarētu vairs galvot par prasījumu – „būtu ļoti vēlams, ka varētu iesūtīt fotogrāfiju un pareizu adresi, kurai atbildēs.” Nedaudz šantāžas noderēja: „Katrai, kura iesūtīs ģīmetni, atbilde”; „Nopietni domātas atbildes došu uz vēstulēm ar biogrāfiju un portreju.” Džentelmenismam arī bija nozīme: „Atbildes un fotogrāfiju atpakaļ sūtīšana garantēta ar vislielāko klusuciešanu.” Tikai viens jauneklis solīja: „Kura iesūtīs ģīmetni, tai arī es aizsūtīšu savu.”
Mīlestības meklētāji bijuši pārsvarā mazāk turīgi kungi. „Kapitālists bez naudas un mantas vēlas nopietnā precības nolūkā iepazīties ar tautietēm, kuras vēlas un ir spējīgas mīlēt; vēlamas būtu maigas dabas, labu sirdi un kura prot mīlēt vīrieti; nesmēķētājs, nedzērājs, vēlas nopietnā precības nolūkā iepazīties ar jaunavām, kurām ir maiga sirds un laba daba.”
Tikai divas personas iedrošinājās atklāt adresi un vārdu: „Vēlos iepazīties nopietnā precību nolūkā ar jaunavām vaj bezbērnu atraitnēm. Kapitāls, tautība un ticība nav no svara. Adr. Talsos. Mīlenbaha [Rīgas] ielā Nr. 32. A. Skripčonoks.” Un kāds Ērglis lūdza vēstules adresēt Dzirnavu ielā 8, Valdemārpilī Andersona kungam.
Ja solīda vecuma kungi pārsvarā rūpējās par savu dzīvi paši, tad jaunie bieži apvienoja spēkus: „4 tautieši vēlas iepazīties ar jaukām un daiļām talsiniecēm, vecumā no 18-28 gadiem.” Viņi tomēr nav bijuši pārāk droši, jo izvēlējušies segvārdus: Mikado, Oldenburgs, Mežs un Kaltiņš. Jaunekļiem laikam licies, ka jaunība ir trūkums, jo ne viens vien kolektīvais pieteikums stiprināts ar solīda gadu skaita norādi. „3 karstas dabas jaunekļi, kopvecums 60 gadi bez dažiem mēnešiem; 2 braši tautu dēli, amatnieki, kopvecums 42 g.; 2 jautras dabas tautieši, kopv. 40 g.”
Pārsvarā bija sludinājumi uzdodot „segvārdus”, ko mūsdienās sauktu par nikiem: Spēkvaris, Dailonis, Varabalss, Sapnis, Ilgas, Smaidīgais, Jūtīgais, Džeks, Bills. Pārsvarā puiši atzina nolūku jautri pavadīt laiku un, ja būs patikšana, arī apprecēties, citi paziņoja, ka vēlas satikties nopietnā precību nolūkā. Trīs jaunekļi dullojās un paziņoja, ka uz kopīgas norunas pamata vienojušies 18 mēnešu laikā iegūt dzīves biedrenes, tie, kuri minēto lēmumu neizpildīs, zaudēšot kolēģu klātbūtnē dotos solījumus.
Varbūt iepazīšanās sludinājums bija iemesls, kādam no laikrakstos krietnā skaitā rakstītiem apsveikumiem saderinātiem. Kaimiņi vēlējuši kuplas nevīstošas laimes Fricim Heniņam un Zelmai Bušs: „Pa dzīves ceļu, vienam iet ir grūti ja palīgs nav, kas saprast prot.” Ne visi vēlējumi liekas nopietni. Daudz laimes saderinātiem Almai Evaldson un Miķelim Kukitim vēlošie teikuši: „Lai nodreb visa Skreites skola līdz paša Laņģa namdurvīm”. „Lai mīlas karogs plivinājās par mīlas ostā braucošiem” – Irmai Ošmežai un Gustavam Klusbergam uz kāzām gaidošie Alise, Edvards un Kārlis.
Mīla un ciešanas ir diezgan pietuvināti jēdzieni un neizpalika arī traģikomiski gadījumi. „1927. gada 20. martā ap plkst. 8 vakarā, Lielā ielā Nr.47, pie Lūcijas Gaiķnieces bija ieradušies vairāki kavalieri. Katris no apmeklētājiem nu gribēja būt Lūcijas pirmais viesis un draugs, bet priekšroka te piekrita dūšīgākajam, un apmeklētāji G.P. J.R. A.Fr. O., Fr. un T.L. sāka „iesturmēt” G. dzīvokli. Koridoru un priekšistabu ieņēma ar kulakiem, bet tālāk tika laisti darbā smagāki ieroči: pletīzeri, trauki un bļoda ar vienu osu. Rezultāts: zilumi sejā, sadauzīti pakauši un atpūta aresta telpās otrā rītā policijas pavadībā.”
Arī laulību dzīvē notikušās nesaskaņas nepalika ārpus laikrakstu lapām. Kāds Ērmans Bērziņš rakstīja: „Tā kā es ar savu sievu Lizeti Bērziņ dzim. Austrup, esmu šķīries un kopā nedzīvojam, es par viņas parādiem neatbildu un tos nemaksāšu.” Ja var ticēt 1929. gada ziņai, 17. maijā Riebiķu māju jaunsaimnieks Fr. Špļihts palicis vājprātīgs aiz kauna un žēlabām, ka sieva nokristījusies par „babtistu”. Drāma latīņamerikāņu stilā notikusi tepat Vandzenē. Kādās kāzās Dārtes muižā mēģinājusi nonāvēties iedzerot ziepjakmeņa atšķaidījumu, kāda M.K. Iemesls – greizsirdība uz vīru, kas dejojis ar citām jaunkundzēm, par laimi, M.K. dzīvība esot glābta.
Dzīvesveids un apkārtējā pasaule daudzos gadu desmitos ir ļoti mainījušies, bet attiecības un tikumi, kā redzams, saprotami arī mūsdienu cilvēkam.

Turpinājums >>> 4. stāsts: Dzert vajag mazāk