Panience na dobranoc – garīga poļu dziesma

ATIS GUNIVALDIS BĒRTIŅŠ

Stāsts par senu dziesmu un tās melodiju

Nobeigums un rezumējums.

Kādu vakaru, kārtojot savu vinila skaņuplašu kolekciju, kas sakarā ar latviešu skaņuplašu vēstures rakstīšanu bija manāmi sajaukusies, nonācu pie dažām poļu platēm. Skaistās polietes Rena Rolska un Violetta Villas ar visiem autogrāfiem. Ak, jā! Es taču biju uz viņu vieskoncertiem Rīgā 1963. gadā. Uzlikšu, paklausīšos. Bet nē, labāk pameklēšu tīmeklī. Būs vēl, kas vairāk nekā manās pāris platēs. Tā arī bija. Atradās ne tikai viņas, bet arī daudz citu ierakstu. Paklausījos jaunus, vēl nedzirdētus. Un tad piedāvājumu klāstā parādījās:

ZAPADA ZMROK

ZAPADA ZMROK – OSTATNIE POŽEGNANIE JANA PAWLA IIZ OJCZYNA

Tas bija 8 minūšu garš videoieraksts ar Romas pāvesta Jāņa Pāvila II atvadīšanos no tautas pēc pēdējās ciemošanās Polijā 2002. gadā. Pāvests saka atvadu vārdus, un Polish Airline gaisa laineris lēnām dodas uz pacelšanos. Sāk skanēt jauka mūzika! Ak, mans Dievs! Tā taču ir melodija mūsu dziesmai Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme! Kāds negaidīts pārsteigums!

Izrādās, ka Zapada zmrok (Panience na dobranoc) ir Polijā ļoti populāra dziesma un bijusi arī pāvesta mīļākā dziesma.

Tā ir kā vakara lūgšana: kad pasauli jau apņem krēsla un diena aizlido kā putns, un jaunava ar savu dziesmiņu par labu nakti aizvada pēdējos dienas mirkļus, bet tad nakts tumsu kliedē Viņas aizgādība un svētība.

Panience na dobranoc
Panience na dobranoc
Zapada zmrok

Par dziesmas teksta un mūzikas autori vairākos poļu avotos nosaukta māsa Magdalena Nācariete (siostra Magdalena Nazaretanka). Poļu zinātnieku Dr. Antoņinas Žibovskas un Pāvela Vasoviča (Antonina Szybowska, Pawel Wasowicz) pētījumā par poļu reliģiskās dziesmas attīstību pieminēta māsas Magdalenas Nācarietes populārā dziesma Panience na dobranoc kā piemērs no dziesmu grupas, kur ietilpst vissenākie mūķeņu sacerējumi: 

1. B grupe – mamy tu na mysli tych kompozytorow muzyki przede wszystkim dawnej, ktorych historia zna jedynie z momogramow. Ciekawe, ze do grupu tej naleža kobiety–kompozytorki, bedace siostrami zakonnymi. W tym przypadki spiewniki podaja jedynie imie oraz nazwe zgromadzenia, do ktorego siostra nalezy, pr. s. Magdalena Nazaretanka, autorka bardzo popularnych dzis piesni Panience na dobranoc, Moj Mistreu, Co jest najwažniejsze, Panie przebacz nam…
Znamienna jest niemal nieobecnošč kobiet–kompozytorek wsrod autorow utworow powstalych przed Vaticanum Secundum. Filomena Brzezinska, autorka Nie opuszcaj nas, Matko z 1861 stanowi wyjatek.

(Zywe czy martwe? O ewolucji warstwy meloycznej polskich piesni religijnych. – Teksty z ulici. Nr. 11, Zeeszyt memetyczny, Katowice 2007. 63.-64. lpp)

Tātad Panience na dobranoc tiek minēta kā piemērs senām mūķeņu-māsu komponētām dziesmām, par kurām vēstot vienīgi nosaukums dziesmu grāmatā un norāde par māsas piederību tai vai citai draudzei. Māsa Magdalēna ir nācariete, bet (!) Nācaretes Svētās ģimenes Māsu Draudzi (Congregation of the Sisters of the Holy Family of Nazareth) 1875. gadā Romā nodibina poliete Franciszka Siedliska, un Polijā draudze pastāv tikai no 1881. gada Krakovā. Iznāk, ka māsas Magdalēnas Nācarietes sacerējums Panience na dobranoc varēja tapt tikai pēc 1881. gada, bet tas nemaz nav tik sen un ir Dr. Žibovskas pieminētais laiks pirms Vaticanum Secundum (1962), kad vienīgā garīgo dziesmu komponiste bijusi Filumena Brzezinska (1861). Tomēr neaizmirsīsim, ka melodija skanēja krievu romancē jau 1860. gados. Poļu muzikologs J. Jackovskis (Jacek Jackowski) kādā savā rakstā (Local religious and devotional folk creations, 2010) norāda, ka svētceļnieku dziesmu grupai raksturīga populāru melodiju kopīga lietošana abām – reliģiskajām un nereliģiskajām dziesmām, kā piemēru minot Zarzuce plaszcz (Nakinuv plašč) un Zapada zmrok (Panience na dobranoc).

Zarzuce plaszcz
Zapada zmrok

J. Jackovskis, salīdzinot abas dziesmas, sniedz arī nelielu teksta salīdzinājumu angļu valodā (pirmie panti):

Zarzuce plaszcz:
I will put on my coat and take aguitar hands
I will play queit sounds and chords
I will sing you a song of my love torment
Oh, my beloved. Be willing to hear my voice…

Zapada zmrok:
It’s getting dark, the world is sleeping
Another day has flown like a bird
I wont to sing a song for good night
To my Lady at the very last moment of the day…

Vairākas Polijas bibliotēkas (National Library, Cyfrowa Biblioteka Polskiej Piosenki) informē par kādu māsu Magdalēnu Nācarieti (īstā vārdā Barbara Ponichtere), kura bijusi pazīstama kā dziedātāja un garīgu dziesmu autore 1970. gados un tiek saukta par autori arī dziesmai Panience na dobranoc. Bet tie jau gluži nav Dr. Žibovskas pieminētie senie laiki!

Šī Magdalēna bijusi īpaši populāra ar savu dziesmu Polskie Kwiaty (1976), 19 savas dziesmas ģitāras pavadījumā iedziedājusi daudzās kasetēs. Panience na dobranoc viņas repertuārā gan nav atrodama – izteikta varbūtība, ka tā ierakstīta kādā neapzinātā kasetē.

Kā gan viņa, jauna sieviete, varētu būt autore dziesmai, kas Polijā skanējusi vēl pirms Otrā pasaules kara un melodija zināma jau 19. gs.? Vai būs bijušas divas māsas Magdalēnas Nācarietes, kuras paši poļi nevar atšķirt? Jautājums, kura no abām dziesmām bija pirmā, paliek atklāts. Mūsu dziesmu kamols samudžinājies ne pa jokam.

Svētceļnieku ierašanās Čenstochovā
Svētceļnieku ierašanās Čenstochovā. Gleznas attēls (A. Glebocki, Klosy 1872)

Dziesmu Panience na dobranoc visvairāk dziedājuši un šobaltdien dzied svētceļnieki, dodoties uz svētvietām, piemēram, uz Polijas lielāko svētvietu Jasno Goras klosteri Čenstochovā (Czestochowa). Šodien dziesmu ieskaņo albumos gan mākslinieki, gan garīdznieki. Piemēram:

1) Matko, Ja wielbie cie. Panience na dobranoc. Artist: Laudamus Novum, vocal. MP3 Album, 2001
2) Panience na dobranoc. Album Christus Przyjaciellem. Fantazja Joanna Jedryka. 2004
3) Panience na dobranoc. Zbigniew Kczmarczyk. Album MP3, 2008. 
4) Zapada zmrok. CD Jasnogorskiej Pani. Ks. Pawel Szer
5) Panience na dobranoc. Caly Twoj. 2005.
6) Czarna Madonna. Panience na dobranoc. Jan Bankowski. CD, 2011.
7) Piosenki Dla Dzieci. Panience na dobranoc. Dzieciecy Zespol Zbyskalovski, 2010. Kazmarczyka, CD 2015.
8) Piešni Maryjne na trubki. Artist Maksymilian Rozum. MP3 Album 2015.
9) Panience na dobranoc. Piešni Maryjne.
10) Ex Box – Powiedz Ludziom. Panience Na Dobranoc. CDr Album
11) Zapada zmrok nad Watykanem. Panience nadobranoc. Plyta CD audio MP3 Music Album, 2015.
12) Pielgrzymkowe.Panience nadobranoc. Massuana, 2012.
13) Panience na dobranoc. Zapraszamy na Koncert Galowy w katowickim Spodku. Radio Maryja, 2014.

Lietuviešu etnologu pētījumi

Interesantas lietas atklājas 2013. gadā izdotajā Viļņas Izglītības universitātes (LEU) pētnieku grāmatā par poļu svētceļnieku un bēru dziesmām Viļņas apgabalā.

Uzzinām, ka lūgšanu Panience na dobranoc (Zapada zmrok) Čenstohovas svētceļnieki esot dziedājuši Polijā jau pirms 50 gadiem, bet Lietuvā tā iemantojusi lielu popularitāti kā bēru dziesma. Lietuvas folkloras krātuvē glabājas nošu pieraksti ar tekstiem poļu un lietuviešu valodās no bēru dziedātājām Širvintu un Šalčirinku rajonos (LTR 7828, 7829).

Sevišķi interesanta šķiet ziņa, ka Zapada zmrok melodija vēl pirms kara (tātad, pirms 1940.) izplatījusies ar mīlestības romanču tekstiem. (Melodia jeszcze przed wojnarozpowszechvila sie z tekstami romansow milosnych, np. F mg.312/11 w Vaitkabaltai, gm. Gražisktai, Vilkaviškio raj. (283– 285. lpp.).

Polijā ar šo melodiju bijusi pazīstama romance Zarzuce plaszcz, gitare wezme w reke (Nakinuv plašč). Bet Ukrainā ar šo melodiju skan ukraiņu tautas dziesma:

Стоiть дiвча над бистрою водою

I так тихенько пiсню гомонить:
„Бистра вода, вiзьми мене з собою,
Бо я не можу бiльш на свiтi жить”.

Ти приходив до мене опiвночi,
Саме тодi, коли я мiцно сплю,
I цiлував заплаканii очi,
I говорив: „ Не плач, мила, вiзьму”.

„Скажи, нащо тебе я полюбила,
Скажи, нащо повiрила тобi.
Якби не ти, сумна я б не ходила,
I день i нiч не плакала б в журбi.

Без тебе я, як цвiт без сонца, в’ яну,
Без тебе, ох, як тяжко в свiтi жить.
Скажи, о, де я чарiв цих дiстану,
Щоби тебе забуть i розлюбить”.

Стоiт дiвча над бистрою водою
I так жалiбно пiсню гомонить:
„Бистра вода, вiзьми мене з собою,
Бо я не можу бiльш на свiтi жить”.

[Latviešu dzejnieks Aleksandrs Pelēcis vēstulēs un stāstos no ieslodzījuma Sibīrijā 1948. gadā min ukraiņu puišus, kuri ne vienu vien latviešiem pazīstamu melodiju dziedājuši ukraiņu valodā ar līdzīgiem vārdiem.]

1980. gadā ASV diskā Songs of Ukraine to iedziedājusi leģendārā Amerikas ukrainiete Kvitka Cisika (Cisyk).  Dziesmai daudz ierakstu arī dzimtenē: Oksana Muha (2010), Oksana Pekuna no dziesmu teātra Džerela (2012), Irina Zinkovska – ļoti mūsdienīgos ritmos (2012), Ukrainas dziesmu un deju ansamblis Чорнобривець (2012) u. c.

Ruslana Locmane
Ukrainas patriote, tautasdziesmu konkursu laureāte Ruslana Locmane

Zapada zmrok
(poļu variants)

Zapada zmrok

Jau sutema pasauli užliūliavo
(lietuviešu variants)

Jau sutema pasauli užliūliavo

Jau sutema pasaulį užliūliavo,
Jau vėl diena nuskrido ukšteliu.
Tau, Dievo Motina, šią giesmę savo
Kaip nuoširdžiausią labanakt skiriu.

Nors jau užgeso spinduliai aulute
Lai tamsoje Tava globa mums viess
Lai mūsu miestai ir lauku pirkutes
Užmigs gleby palaimintos nakties,

Nuimki skraistę rūpesčių kasdienių,
Kurie mums širdis prislegia kalnais,
O nebegalinčiam užmigt vargdieniui
Palaimink miegą Motinos vilgsniais.

Kai aš miegosiu, giesme liūliuotas,
Kai paukšteliu nuskris darbų diena,
Palaimink mūsų kesčiusparnuotus,
Mums juos paverski laime amžina.

Lietuviešu teksta autors ir ksendzs Kazimirs Vaičionis (1921–2002), kurš ilgāku laiku kalpojis katoļu draudzēs Viļņā un Viļņas apgabalā.

(Skat.: Irena Masoit, KristinaSyrnicka, Aušra Žickiene. Vilniaus krašto lenkų laidotuvių giesmės antologija. Polskie piešni pogrzebowie naWilenszczyžnie). Grāmata pieejama tīmeklī: docplayer pl/55493955 Vilniaus krašto lenku laidotuviu giesmes).

Rezumējums

Mūsu ceļojums brīnumainajā skaņu pasaulē beidzies, atstājot dziesmu kamolu līdz galam neatšķetinātu. Neatminēts paliek populārās melodijas pirmavots. Iesākumā šķita, ka krievu romance aizņēmusies poļu dziesmas melodiju, taču pārliecinoši pierādījumi šai versijai neradās. Acīmredzot krievu studenti Derptskas universitātē Sologuba Serenādei atraduši citu, mums joprojām nezināmu skaņu avotu.

Mūsu dziesmu kamolā ietinusies nezināma autora melodija, kas skan dažādās apdarēs ar atšķirīgiem tekstiem:

1) Krievu romancē Nakinuv plašč ar V. Sologuba tekstu, dziedāta no 1860. gadiem, iedziedāta skaņuplatēs Krievijā 1901., 1908., 1911., Polijā 1913., dziedāta Latvijā 20. gs. 1. pusē (krievu val.), Igaunijā (igauņu val.);

2) Krievu–turku kara (1877–1878) ziņģē Bāls mēness spīd pār Donav’s kalniem (latv. val.);

3) Krievu–japāņu kara (1904) ziņģē Bāls mēness spīd pār Portarturas mūriem (latv. val.);

4) Ziņģes cietumnieku variantā Bāls mēness spīd pār veciem Rīgas torņiem 20. gs. sākumā (latv. val.);

5) Igauņu dziesmā Eesti soduri surm Bulgaarias ar P. Jakobsona tekstu (1884);                

6) Ļoti senā (?) Sv. Jaunavas Marijas kulta un poļu svētceļnieku dziesmā Panience na dobranoc (Zapada zmrok), par kuras autori – māsu Magdalenu Nācarieti tikt pie skaidrības, manuprāt, nav izdevies arī pašiem poļu mūzikas pētniekiem;

7) Tirzmalietes dziesmā Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme (Latvijā 20. gs. 1. pusē);

8) A. Vītola dziesmā – himnā Dievam My God And I (1935) un tās tulkojumos spāņu, portugāļu, vācu valodās;

9) Kardināla J. Pujāta kristiešu himnā Es dziedāšu par Dievu Trīsvienīgo (2015);

10) ukraiņu tautas dziesmā  Стоiть дiвча над бистроюводою;

11) lietuviešu bēru dziesmās pirms 1940. gada;

2) deju mūzikā Kanādas ukraiņu un latviešu kapellu izpildījumā (20. gs.).

Izvērtējot noskaidroto, esmu nonācis pie atziņas, ka Tirzmalietes dzejoļa Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme tautā populārā melodija aizgūta no krievu romances Nakinuv plašč, kas jau no 19. gs. beigām Latvijā bija plaši pazīstama.

Austrim Vītolam pienākas liela pateicība par romances melodijas izmantošanu savā himnā My God And I. Ar Vītola himnas un krievu romances starpniecību populārā melodija aplidojusi pasauli, kļūstot par starptautisku hītu. Esmu atradis to skanam 15 pasaules valstīs 10 valodās.

Priecājos, ka tā nav aizlidojusi garām Latvijai un atradusi Tirzmalietes dzejoli – Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme, lai pārvērstu to par skaistu dziesmu ar dziļi izjustu, sirsnīgu mīlestības apliecinājumu savai tēvzemei.

XX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncerts

Tieši tā dziesma izskanēja XX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertā Mežaparka Lielajā estrādē 1990. gada 8. jūlijā, kur to ap 20 tūkst. svecīšu gaismā izdziedāja kopkoris ar 20 399 dziedātājiem.

Pēdējā vārda vietā gribu vienīgi piebilst, ka vienā meldiņā dziedātas vairākas dziesmas vai ziņģes, protams, nav nekas īpašs. Par to varam pārliecināties senākās baznīcas dziesmu un ziņģu grāmatās. Tāpat kā atsevišķas dziesmas, kas tulkotas daudzās pasaules tautu valodās (piemēram, Klusa nakts, svēta nakts – vairāk kā 300 valodās). Taču mūsu pētītā melodija ar savu tekstu daudzveidību un izplatības diapazonu laikam gan jāatzīst par vienu no unikālākajām parādībām populārās mūzikas laukā.

1. turpinājums: Kardināla Jāņa Pujāta kristiešu himna.

2. turpinājums: Austris Augusts Vītols un viņa himna My God and I

3. turpinājums: Krievu romance Накинув плащ с гитарой под полою


Izmantošana bez atsauces uz autoru vai biedrības “A. Pelēča lasītava” mājas lapu, nav atļauta!

© Biedrība “Aleksandra Pelēča lasītava”. Visas tiesības rezervētas. Izmantošana bez atsauces uz autoriem vai biedrību “Aleksandra Pelēča lasītava” nav atļauta!