ATIS GUNIVALDIS BĒRTIŅŠ
Stāsts par senu dziesmu un tās melodiju
1. turpinājums.
Es dziedāšu par Dievu Trīsvienīgo
Kardināls Jānis Pujāts himnu sarakstījis sakarā ar savas dzīves 85. gadskārtu (2015). Tā publicēta tīmekļa katoļu portālā un kā jauks pārsteigums parādījās Varakļānu novada laikrakstā Varakļōnīts 2015. g. decembrī (Nr. 11, 13. lpp). Jaunā himna atrodama tīmeklī jaunās mūziķes, JVLMA studentes Lauras Balabanes izpildījumā (You Tube, Slavēšana & Pielūgsme, 24. O4. 2016., no 12:49 minūtes.)
Kardināls Jānis Pujāts himnu sarakstījis pēc tautā pazīstamās Tirzmalietes dziesmas nezināmā mūzikas autora melodijas, kļūdaini norādot uz Jēkabu Graubiņu kā mūzikas autoru. Himna tiek dziedāta gan baznīcā, gan ārpus tās, kā, piemēram, Varkavas kapsētas jaunās kapličas atklāšanā 2017. gada 29. oktobrī, kur kuplais apmeklētāju skaits vienojies kopīgā dziesmā – kristiešu himnā Es dziedāšu par DievuTrīsvienīgo, dzirdama Latgales radio (Latgolys Radeja) viļņos, tīmeklī ievietojusi Valdemārpils Vasarsvētku draudze u. c.
No Ilgoņa Bērsona pētījumiem
Kā jau varēja manīt, ieskatoties publicētajos Tirzmalietes dzejoļa – dziesmas tekstos, kā arī literatūrzinātnieka Ilgoņa Bērsona pētījumos, ļaužu līdzdalība dzejoļa pārveidošanā ir bijusi dažāda. Ir samainīti atsevišķi vārdi, kā, piemēram, „bālā birztalīte kļuvusi par balto birztaliņu, rudens lapas dzeltainītes par zeltainītēm”, un tml. Tas vēl nebūtu nekas – raksta I. Bērsons, jo ir lielāki brīnumi. Rakstniece Māra Svīre 1984. gada oktobrī Bērsonam atdevusi kapu svētku programmu „Mirušo atceres diena Apekalna kapos 1983. gada 31. jūlijā”, šķendēdamās, ka tajā nosvītrots Tirzmalietes vārds. Bērsons atklājis, ka programmā ievietotais, dziedāšanai paredzētais dzejoļa Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme teksts vulgāri sakropļots, kalpojot sociālistiskā reālisma elkam, atsakoties no Dieva un radot jaunu personāžu – pārmocīto vectēvu:
Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme,
Par tavām druvām vecā līdumā,
Līdz paguris no dzīves mūža garā,
Es atdusēšos tavā smiltainē.
Es dziedāšu par zaļo birztaliņu,
Kur rudens lapas zeltainītes birst
Un birstot zvana svētvakaru klusu
Tiem ziediem vēlīniem, kas saulē mirst.
Es dziedāšu par zaļo eglainīti,
Kur tīklus pelēkus auž zirneklīts,
Kur agrā rītā kuplas smilgas bradā
Ar basām kājām ganiņš, arājiņš.
Es dziedāšu par taku nomīdīto
Zem senču liepu lūku apaviem,
Kur vaidot māte gaitās staigājusi
Un vectēvs sūrus sviedrus lējis.
Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme,
Par tavām druvām pilnā briedumā,
Līdz, paguris no dzīves mūža garā,
Es atdusēšos tavā smiltainē.
„Šāda dzejoļa pārveide ir tautā cienītās un oficiālās varas nekad neaizliegtās dzejnieces pulgošana”, – raksta I. Bērsons un piemin, ka Atmodas gados vēl kādam uzradusies nieze modernizēt, aktualizēt sentekstu. 1989. gada 8. decembrī laikraksta Padomju Jaunatne humora pielikumā Asā slota bija izlasāms jauns penterējums:
Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme (iz tautas)
Es dziedāšu par Liepāju un jūru,
Kur tīklus pelēkos auž kālijfosforīts,
Un agrā rītā, kuplās smilgās brienot,
Bez pirkstiem paliek ganiņš bārenīt’s.
Es dziedāšu par mūsu Olainīti,
Kur vēji amonjaka lietu dzen.
Un, krītot pilēm, klusu nomirst bērzi,
Bet strādnieks saindētu šņabi dzer.
Es dziedāšu par Ventspili un Ventu,
No kurienes nāk spēcīgs sēra smārds,
Kur vaidot māte pasaulē laiž bērnu,
Un piedzimstot, tas klusi, klusi gārdz.
Es dziedāšu par tevi, Tēvu zeme,
Par tavām rūpnīcām un melniem dūmeņiem,
Līdz dusēšu reiz kaut kur betonzārkā,
Tur tavas mēslu kaudzes pakrēslī.
Satīra, protams, vajadzīga, bet izmantot Tirzmalietes slaveno dzejoli, lai kaut ko rupji izsmietu – tā ir zaimošana.
Ilgoņa Bērsona pētījumu par Tirzmalietes dzejoli skat. viņa 2. grāmatā Segvārdi un segburti. Noslēpumi un meklējumi. Mansards, 2016., 306.–312. lpp.
Zem kupliem bērzu zariem Jūrkalnē
Visbeidzot vēl viens Tirzmalietes dziesmas labdabīgs variants, kas lokalizējies Zem kupliem bērzu zariem Jūrkalnē Jūrkalnes suitu dziedātājas Marijas Lāces (1904–1997) sniegumā (pierakstījusi etnomuzikoloģe Dace Nasteviča, 1985).
Tirzmalietes dzejoļa publicējumi krājumos
- Smaidi un asaras jeb dzejnieku labdienas. Sakrājis Kaudzītes Matīss. J. Ozols, Cēsīs, 1904
- Balva. Almanachs jaunībai. Sastādījis Plūdons. Rīgā, 1908
- Jūtu pasaule. Oriģināldzejas krājums. Sakārtojis Edv. Treumans, Rīgā, 1909
- Dzīve un dzeja. Antoloģija. Sastādījis Plūdons. K. Dūnis, Valmiera-Cēsis, 1923
- Aizmirsta sirds. Tirzmalietes lirikas grāmata. Leta, 1927
- Dziesmu vītne. Antoloģija. Sakārtojis Ed. Alainis. Laikmets, Rīgā, 1936
- Dziesmotā Latvija. Patriotiska antoloģija, Sastādījis Jānis Grīns. Valtera un Rapas a/s izdevums, Rīgā, 1936
- Zemes dziesmas. Antoloģija. Sastādījis Vilis Cedriņš. Izd. „Zemnieku Domas”, Rīgā, 1936
- Dzīves pavasaris. Dzeju antoloģija skolu jaunatnei. Valtera un Rapas apgāds, Rīgā, 1938.
- Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme. Sastād. Ligita Bībere. Rīga, Liesma, 1989.
- Par tevi, tēvu zeme. Eižena Rauhvargera red, sērijā Literārā mantojuma mazā bibliotēka. Rīgā, 1992.
- Tirzmaliete. Kur zelta tauriņš svētkus svin… Normunds Treijs, NT2015, Rīgā, 2016.
Plašākās publikācijas par Tirzmalieti preses izdevumos.
- Par sievietes dzīves uzdevumu un pienākumu. Tirzmaliete. Žurnāls latvju sievietei Laime, Nr. 4, 1923.
- Tirzmalietes 25 gadu literāriskās darbības piemiņai. Alfreds Goba. Latvju Grāmata Nr. 5, 1924.
- Dzīves atmiņas. Tirzmaliete. Zeltene Nr. 18, 1929.
- Pie Tirzmalietes Lejasciemā. Vita. Juventus Nr. 1, 1933.
- Mana biogrāfija. Tirzmaliete. Latviete Nr. 4, 1935.
- Tirzmalietes 60 mūža gadi. Elza Grāvīte-Plukše. Zeltene Nr. 12, 1936.
- Tirzmalietes 60 mūža gadi. R. D. Tēvijas Sargs Nr. 25, 1936.
- Tirzmalietes 60 mūža gadi. E. Grāvīte-Plukše. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts Nr. 5/6, 1936.
- Vēl dziedāšu par tēvzemi. J. E. Brīvā Zeme, 9. dec., 1939.
- Tirzmaliete. V. S. Mana Māja, 25. febr., 1942.
- Tirzmalietes pēdējie brīži. Māc. J. Meisters. Baznīcas Ziņas, Nr. 7, 1943.
- Atmiņas par Tirzmalieti. M. Putniņa. Tēvija, Nr. 25, 1943.
- Tirzmalieti atceroties. Z. Reiskarte. Karogs, 1. jūn. 1976.
- Tirzmalietes 110 gadi. A. Strazdiņš. Austrālijas Latvietis, 6. jūnijā, 1986.
- Mana saskare ar rakstnieci Tirzmalieti. Jānis Liepkalns. Treji Vārti, Nr. 227, 2008.
Tirzmalietes dzimšanas dienā pārdomām
Ieva Bērziņa (ārste un rakstniece Tirzā)
Tirzmalietes dzimšanas dienā pārdomām (2016)
Kad dziesmā dzied par Tevi – Tēvuzeme svētā, Tad liekas – koki šalc kā sendienās, Un gadu simti piestājas uz brīdi, Lai ieklausītos vārdu burvībā. Tu – Tirzmalietes gars, tur debess mājās, Uz dziesmu atsaucies un svētī tos, Kas liepu lūku apavus no vecmāmuļas stāstiem zina Un godā māti – seno svētumu! Vēl dziedam mēs par zaļo eglainīti (Kur tīklus pelēkos auž zirneklīt’s), Un dziesma dzīvā pacilā un šūpo, Un atkal jauno līdumnieku sauc. Un notiek viss, kā senā dziesmā sacīts: Un kalna galā kokos baltais dievnams stāv, Un zvana atkal klusu svētvakaru: Ir Tavai dziesmai vēlēts saules mūžs.
Tirzmalietes dziesmai un tās melodijai cienītāju pulks ir liels. Daudz dzirdēts sakām: „Tā bija tēva, mātes, vectēva mīļākā dziesma, leģendārās Zilākalna Martas mīļākā dziesma” u. t. t.
20. gs. sākumā melodiju no Rīgas paņēmis līdz Austris Vītols, lai Amerikā ar to radītu himnu Dievam. 21. gs. pēc šīs melodijas savu himnu Dievam sacerējis kardināls Pujāts, arī Romas pāvestam Jānim Pāvilam II šī melodija ar poļu tekstu bijusi vismīļākā… Interesanti, ka Tirzmalietes dziesmu Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme par savas dzimtas himnu izvēlējušās vairākas kuplas latviešu dzimtas, piemēram, Gāršas Slišānu dzimta Viļakas novadā, skolotājas Valijas Kalniņas dzimta Ugāles pagastā…
Pateicība par tehnisko palīdzību Mārim un Vijai Bērtiņiem, Kuldīgas Galvenās bibliotēkas informācijas apstrādes un digitalizācijas speciālistei Initai Fogelei.
Izmantošana bez atsauces uz autori/autoru vai biedrības “A. Pelēča lasītava” mājas lapu, nav atļauta!