Eižens Kumbergs – pirmais profesionālais fotogrāfs Talsos.

Eugen Floris Kumberg

Dace Alsberga

Fotogrāfija (no grieķu valodas – gaismas rakstīšana) ir tehnoloģisks attēlu iegūšanas process, apkopojot un fokusējot no priekšmetiem un dabas objektiem atstarotos elektromagnētiskos starus uz gaismjūtīga materiāla – fotofilmas vai elektriskā sensora. Pirmais fotoattēls pasaulē iegūts 1826. gadā uz pulētas apsudrabotas vara plāksnes.

Fotogrāfijas sākumu parasti gan saista ar 1839. gada 19. augustu, kad franču fiziķis Arago Parīzes Zinātņu akadēmijas un Mākslas akadēmijas kopīgā sēdē ziņoja par Luija Dagēra (1787–1851) un Žozefa Nisefora Njepsa (1765–1833) izgudrojumu – fotoaparātu. Ar to iegūtus attēlus sauca par dagerotipiem. Terminu fotogrāfija ieviesa angļu astronoms Sers Džons Heršels 1839. gadā.

Iznāk, ka šogad – 2014. gadā šīs sarežģītās nozares, kur satiekas zinātne un māksla, plašajai piekritēju saimei svinama jubileja – daudzviet iespējams apmeklēt pasākumus un izstādes šī notikuma cildināšanai. Nemitīgā attīstībā aizvadīti 175 gadi – 1920. gados izgudroja fotofilmu, 1970. gados pasaule uzzināja par digitālās tehnoloģijas pielietojumu fotogrāfijā.

Latvijā fotogrāfija pirmo reizi ienāca reizē ar fotografēšanas tehnikas izgudrošanu – 1839 gadā. Pirmās fotodarbnīcas Rīgā, Jelgavā un Liepājā atvēra iebraucēji, galvenokārt vācieši, nīderlandieši un franči. Jau 1840. gadā portretu fotografēšanai bija liels pieprasījums, jo, lai uzņemtu portretu, jātērē mazāk laika nekā pozējot māksliniekam. Process izrādījās arī ievērojami lētāks.

Pirmās rakstītās ziņas par fotogrāfu Talsos lasāmas 1883. gada 27. decembra (vecais stils) Talsu evaņģēliski luteriskās baznīcas vācu draudzes metriku grāmatā – mācītājs Teodors Vībeks salaulājis Talsu fotogrāfu Eiženu Florisu Kumbergu (Eugen Floris Kumberg), dzimušu 1859. gada 30. maijā (j. st.)1 Helsinkos, ar talsinieci Emmu Elīzi Šmiti (Emma Elise Schmidt). Emma, dzimusi 1862. gada 5. maijā (j. st.), bija no Kandavas Talsos ienākušā krāsotāja Franca (1833–1909) un Otīlijas2 meita.

Kad tieši E. Kumbergs sācis darboties Talsos – pagaidām nav precīzi zināms. Līdz mūsu dienām nonākuši tikai pāris viņa darinātu darbu – kāda nezināma kunga un Vectalsu fotogrāfija, arī nedaudz Talsu un apkārtnes skatu vācbaltu vēsturnieka, skolotāja un žurnālista Ernsta Serafima (Seraphim; 1862., Jelgava–1945., Kēnigsberga) 1901. gadā sastādītā  tūrisma ceļvedī (mūsdienu izpratnē) „Gleznaini Vidzemes, Igaunijas un Latvijas skati” (Malerische Ansichten aus Livland, Estland, Kurland).

Līdz šim nebija pieejams neviens Talsu fotogrāfa portrets – kā jau kārtīgam meistaram pienākas! Tagad iespējams redzēt kāds fotogrāfs izskatījās. Viņa tēvs – Aleksandrs Juliuss – arī bijis fotogrāfs-portretu gleznotājs, dzimis Tallinā ap 1815. gadu. Viņa darbība 19. gs vidū saistīta ar vienu tā laika fotogrāfiju izgatavošanas procesa virzienu – retušēšanu. Jau 1853.gadā viņš paziņoja, ka izdevies nokopēt fotogrāfiju uz linu audekla, izkrāsojot ar eļļas krāsām. A. Kumbergu fotogrāfijas vēsturē uzskata par vienu no pirmajiem un labākajiem šī virziena meistariem tajā laikā.3 Eižena tēvs tad vēl bija ceļojošs fotogrāfs pa Krievijas impērijas pilsētām – darbojās Rīgā, Pēterburgā, Helsinkos, Vīborgā, Lahti, Porvo un Tallinā.

Kumbergu ģimene 1860. gada beigās apmetās uz dzīvi Liepājā, jo piedzima citi bērni, un tur kā atzīti fotogrāfi jau darbojās brāļi Hugo un Eižens Gesavi – Kurzemē pazīstamas fotogrāfu dzimtas pārstāvji. Eižena mātes Klāras Matildes Šarlotes dzimtais uzvārds ir Gesava (Gessau). Tiešu radniecību noskaidrot neizdevās, bet ciešā sadarbība fotografēšanā uz to norāda.

Ģimene apmetās netālu no Sv. Annas baznīcas – ļaužu bieži apmeklētā vietā.4 Tas bija nozīmīgs popularitātes un izdevīguma faktors. Grūtā darbā apgūti amata noslēpumi bija jāpatur ģimenē no paaudzes paaudzē, lai konkurencē saglabātu klientu uzticību.

Rūpnieciski attīstītajā, strauji augošajā Liepājā pieprasījums pēc jaunā izklaides veida – fotogrāfijas bija liels. Konkurence arī.5 Aleksandrs Kumbergs 1861. gada maijā vietējā laikrakstā6 ievietoja paziņojumu, ka …baumas par darbu slikto kvalitāti viņa klienti ir pārbaudījuši un atzinuši par nepatiesām. Un viņa ateljē ar stikla namu fotografēšanai ir tik pat liels un gaišs kā citiem kolēģiem. „Tāpēc lūdzu cienījamo publiku neklausīties dusmīgu ļaužu runās, bet pašiem sevi iepriecināt ar uzņēmumiem. „Stikla namus” kā palielus ziemas dārzus tolaik cēla apgaismojuma uzlabošanai. Plašāku ieskatu par to var iegūt Latvijas Fotogrāfijas muzejā Rīgā.

Tā paša 1861. gada novembrī ar plaušu tuberkulozi slimais Eižena tēvs nepilnu 46 gadu vecumā nomira – laikam gan nepārtrauktā ceļošana iespaidoja veselību. Zēnam bija tikai divarpus gadiņu! Māte izrādījās uzņēmīga sieviete un kopā ar Hugo Gesavu pārņēma fotodarbnīcas vadīšanu! Nav konkrētu ziņu, ka viņa pati fotografējusi, bet diez vai bez procesa pārzināšanas tolaik būtu iespējams vadīt ateljē. Klāra Kumberga, domājams, arī bērni ziemu pavadīja ārzemēs, bet 1862. gada martā atgriezās Liepājā ar fotografēšanai nepieciešamajiem materiāliem un atveda arī „vizītkaršu mašīnu” [īpaša veida nelielu attēlu – visit portrait darināšanas iekārta], lai ar jaunākajām metodēm labā kvalitātē un lētāk apkalpotu klientus. Šis pakalpojumu veids Liepājā bija jaunums arī citiem meistariem. Gada beigās Kumbergas kundze „stikla namā”, ko varēja sasniegt no darbnīcas telpām, neizejot āra aukstumā, ierīkoja apkuri. Viņa turpināja darboties savā nozarē, iepriecinot publiku ar dažādiem jauninājumiem. Iespējams, mazais Eižens sekoja līdzi visām norisēm.

Turpat – otrpus Annas baznīcas laukumam, iepretīm Latviešu draudzes pastorātam, namīpašnieks un tirgotājs Eduards Razovskis7 (Rasowsky) zaudēja sievu. Kumbergas kundze, arī atraitne, 1865. gada jūlijā kļuva par Razovskas kundzi un jaunajā mājvietā atvēra citu fotodarbnīcu.

Blakus mātei auga un mācījās amatu Eižens – kā vecākajam dēlam pieklājas.8 Iesvētību mācību jauneklis, nākamais Talsu fotogrāfs, izgāja Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas draudzē 1875. gadā.

Iespējams, lielā konkurence Liepājā lika E. Kumbergam meklēt darbībai vietu, kur nav pastāvīga fotogrāfa, ar kādu paziņu atbalstu nonākot Talsos. Tā viņš sastapa talsinieci Emmu Šmiti. Eižena un Emmas ģimenē piedzima bērni – Klāra Valija 1885., Alberts Florians Arveds 1887., Emilija Melita 1888. gadā.

Fotografēšanas darbs bija viena nozarēm, kur nepieciešama guberņas vadības atļauja – E. Kumbergs tādu saņēma no gada gadā – tātad valdības modrajai acij neradās aizdomas par viņa lojalitāti. Zināms, ka viņa fotodarbnīca no 1892. līdz 1900. gadam atradās Lielajā ielā 37 – tolaik Icigam Nahmana dēlam Tālam (Itzig Thal) piederošā namā. Līdz šodienai nav nonākuši apraksti par darbnīcas iekārtojumu – vai arī Talsos bijis „stikla nams”? Kumbergs tad bija vienīgais fotogrāfs Talsos, iespējams, tāpēc viņam nenācās sevišķi reklamēties un ievietot darbnīcas priekšrocību aprakstus kādā no guberņas laikrakstiem. Par ģimenes dzīves vietu precīzu ziņu nav.

Notikumi ap Iciga Tāla namu pirmajā 20. gadsimta gadā ietekmēja arī Eižena Kumberga likteni. I. Tāls namu izmantoja kā ķīlu kredītu saņemšanai gan no Kurzemes Pilsētu hipotēku biedrības, gan privātiem aizdevējiem. Ar atmaksu tik labi neveicās, kreditori sāka piedzīt parādus. Liepājas apgabaltiesā 1900. gada jūnijā pieteikts viens no nekustamā īpašuma izsoles procesiem. Notikumu turpmākā secība droši zināma tikai Tāla ģimenei, bet augustā īpašums ar visiem parādiem nostiprināts saimnieka meitai Genei Gittei Tāls. Blakus esošais nams (2014. gadā apstādījumu zona starp namiem Lielajā ielā 37 un 39) arī bija Tāla īpašums. To viņš 1901. gada augustā arī dāvināja meitai, bet viņa jau bija precējusies ar Dvinskas pilsētai (tagad Daugavpils) piederīgo Simonu Vulfa dēlu Šteinbergu [tulkots no krievu valodas]. Talsu kalendārā 1903. gadam lasāms sludinājums, iepazīstinot ar fotogrāfu Šteinbergu paša namā Lielajā ielā! Saglabājies arī Šteinberga darināts fotoattēls ar 1902. gada aprīļa datējumu. Lielā nama galvenais apsaimniekotājs droši vien bija tieši Tāla znots, bet viņa namīpašnieka slava ar šiem reklāmu tekstiem un Tīca Dzintarkalna grāmatā par Talsu vēsturi „Notikumi un ainas no Talsu un apkārtnes dzīves” (pieejama šeit) minētais līdz mūsdienām nonācis kā neprecīza informācija. Radušies jautājumi, kam pašlaik atbildes nav – kur palicis E. Kumbergs, vai Šteinbergs tieši tajā namā ierīkojis vēl otru darbnīcu, vai fotogrāfs bijis Simons Šteinbergs pats – varbūt E. Kumbergs pie viņa strādājis? Kumbergu ģimene joprojām dzīvoja Talsos, jo abi vecākie bērni 1903. un 1904. gadā te iesvētīti.

Decembra notikumi Talsos 1905. gada revolūcijas sakarā aprakstīti dažādos avotos un laikos. Traģēdijas un negadījumi ietekmējuši ikvienu miestiņa iedzīvotāju. Viens no nošautajiem bija fotogrāfs Simons Šteinbergs. Nodedzināts arī viņa kundzes namīpašums. Dažviet izteikti minējumi, ka viņš bijis Bunda – ebreju sociāldemokrātiskās organizācijas vadītājs Talsos un viens no ļaužu musinātājiem. Savukārt Jānis Linde9 savās atmiņās izsakās par Šteinbergu – mums simpatizēja, bet bija saistīts ar visu revolūciju tik daudz, kā kāda miliču nodaļa bija ievietojusies viņa namā.10 Dzintarkalns 1927. gadā izdotajā grāmatā par 1905. gada revolūciju Talsos un apkārtnē ievietojis ziņojumu ar „mūsu Jūdasiem”, ko 1906. gada 17. jūnijā sastādījuši Talsu biedri. Tur rakstīts, ka tādu bijis 12. Viens no tiem – K., fotogrāfs Talsos, spiegs, nodevis savu konkurentu fotogrāfu Šteinbergu.

Kumbergs, protams, bija valdošās šķiras pārstāvis, bet varbūt sūdzējies tikai par biznesa sagraušanu, nevis realizējis politisku nodevību. Šaubos vai kāds tolaik domāja, ka nemieru apspiedēji nošaus cilvēkus. Varbūt no gadsimta attāluma esmu par cilvēkiem labākās domās nekā tie mēdz būt patiesībā? Notikumi ar Šteinbergas kundzes namiem pirms revolūcijas pieļauj arī šādas versijas iespēju.11

Eižens Kumbergs turpināja darboties kā fotogrāfs, 1912. gadā dzīvojot Lielās ielas 15. nama trešajā stāvā. Jādomā, ka tur bija arī viņa darbnīca, jo adrešu grāmatā nav norādīta cita vieta. Tad Talsos darbojās arī citi fotogrāfi – Teodors Celmiņs un Ādolfs Rīss.

Par Kumbergu ģimenes gaitām Pirmā pasaules kara laikā nav precīzu ziņu, iespējams, viņš darbojies kā tirgotājs Tukumā. Talsos Eižens un Emma Kumbergi atkal reģistrēti 1919. gada 2. oktobrī. Bijušais fotogrāfs jau sasniedzis 60 gadu vecumu un 1920. gada 27. maijā, saņemot Latvijas Republikas pilsoņa pasi, nosaucis savu nodarbošanos – tirgotājs. Talsos ierīkojis arī sīkpreču tirgotavu Lielajā ielā 28.

Kumbergu pāris 1921. gada novembra sākumā tomēr pārcēlies uz Rīgu, tur uzturoties Baznīcas ielās namā pie Emmas māsīcas – šuvējas Tonijas Briksius, dzimušas Folmanes. Decembra beigās dokumentos parādījies ieraksts – devušies uz Vāciju.12 Vai tā tiešām bijis, uz kurieni – fakti atkal nav zināmi. Lai kā, bet 1926. gada jūlijā abi atgriezušies Rīgā.

Eižens Kumbergs 70. dzimšanas dienu sagaidījis slims, nestaigājošs – jauno pasi saņēmis mājās. Tur nav fotogrāfijas, kas pēc noteikumiem jāuzņem fotodarbnīcā. Fotogrāfs miris 1929. gada 24. oktobrī, Rīgā.

Emma Kumberga devusies uz Kokmuižu (Kocēni) pie Valmieras, jo tur dzīvojusi dēla Alberta ģimene un Emmas māsa atraitne Klāra Brigena (1864–?). Dēls strādājis par alus darītāju vai brūveri – Kocēnos bija gan alus darītava, gan spirta brūzis.

Alberts Kumbergs 1939. gada pavasarī iegādājās māju netālu no Cēsīm, skaistā vietā pie Gaujas, tātad plānoja dzīvi Latvijā. Tomēr jau rudenī, kad Hitlers aicināja tautiešus doties uz dzimteni, Kumbergi un Klāra Brigena atteicās no Latvijas pilsonības, steidzami pārdeva māju un, tāpat kā pārējie 47 tūkstoši vācbaltiešu, izceļoja uz Vāciju. Kumbergu ģimenes tālāko likteni noskaidrot pagaidām nav izdevies.

Pateicoties pirms gandrīz diviem gadu simtiem ieviestajam brīnumainajam izgudrojumam, mums iespējams apturēt mirkļus un ieskatīties ļaužu dzīvēs, kas ritējusi pirms mūsējās. Ieraudzīt tuvu cilvēku vaibstus, just viņu klātbūtni, atcerēties jaukos vai skumjos mirkļus.

Ļoti bieži ir tā, ka, meklējot sen piemirstu personību dzīves un darbības pēdas, negaidot atklājas nezināmi fakti, kas pavērš mūsu izpratni par laikmetu un cilvēkiem līdz tam nepamanītā virzienā. Tieši tādēļ arī Kumbergu ģimenes stāsts jābeidz ar daudzpunkti…

* * *

Pateicos par sadarbību Antrai Grūbei un Zigurdam Kalmanim.

Raksts sagatavots pēc informācijas avotu pētījumiem LVVA fondos.