ATIS GUNIVALDIS BĒRTIŅŠ
Stāsts par senu dziesmu un tās melodiju
2. turpinājums.
Atceroties, cik daudz labu vārdu veltīts Tirzmalietei ļaužu atmiņās, aizmirsīsim nepatīkamos atklājumus par dažu nejēgu pastrādāto viņas dzejoļa kropļošanu un no Vidzemes skaistajiem kalniem un lejām, kur Tirzmaliete savās gaitās staigājusi, dosimies tālākās meklējumu gaitās uz ASV, kur saulainajā Kalifornijā 20. gs. 30. gados mitinājies mūsu tautietis Austris Augusts Vītols, kura dzīvē ļoti svarīgu lomu spēlējusi Tirzmalietes dziesmas Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme nezināmā melodija.
Stāsts par to ir pilns ar nejaušībām un dīvainām sakritībām, kuru rezultātā nonākam pie vairākiem negaidītiem un pārsteidzošiem atklājumiem brīnumainajā mūzikas pasaulē.
Stāsts jāsāk 2013. gada rudenī, kad manā skaņuplašu muzejā ciemojās ievērojamais vācu skaņuplašu vēstures pētnieks Dr. Rainers E. Locs (Lotz) no Bonnas, un ieintriģēja ar minējumiem par it kā vēl pirms Otrā pasaules kara Amerikā izdotām latviešu skaņuplatēm. Neilgi pēc ciemiņa aizbraukšanas liktenim labpatikās man nejauši atklāt, ka amerikāņu tīmekļa kompānija eBay piedāvā vienu tādu, Dr. Loca minējumiem atbilstošu 78 rpm ripuli, kuram uz etiķetes kā skaņdarba autors lasāms kāds latvisks vārds – Austris A. Wihtol. Diemžēl, piedāvājums attiecās tikai uz ASV dzīvojošiem pircējiem. Ko nu? Atcerējos, ka šajā zemē taču mīt mans bērnības draugs Dr. A. Adamovičs, un pēc neilga laika saņēmu sūtījumu ar unikālu skaņuplati firmas Columbia apvalkā ar diviem A. A. Vītola skaņdarbiem, ko angļu valodā izpilda koris Latviešu dziedoņi:
The Soldiers requiem. My God And I.
From the repertoire of the Latvian Singers. Manufactured by The KAMA Company, P.O.Box 1929, Chicago 90, Ill. Only for non-comercial use for phonographe in homes.
Tā ir 78 rpm vinila skaņuplate – gigants (30 cm), kas, kā teikts uz etiķetes, nav paredzēta komerciāliem nolūkiem, bet gan tikai priekš klausīšanās uz mājas atskaņotāja.
Jautājumi nu nāk viens pēc otra. Kas ir šis Austris Vītols? Kas ir Latvian Singers? Kas tā ir par dziesmu? Kurā laikā ir tapusi šī plate? Un atbildes uz tiem būs kā viens pārsteigums pēc otra.
Austris Augusts Vītols, izrādās, ir šodien Latvijā pilnīgi nepazīstams mūziķis. 20 gadu vecumā viņš ieradies ASV, kur, kļūdams par ievērojamu komponistu un diriģentu, nodzīvojis 65 no saviem 85 mūža gadiem. Lielākoties tie aizvadīti Glendeilā, Kalifornijā, arī Čikāgā. Ievērojamu sava mūža daļu Vītols saistījis ar latviešu kori Latvian Singers. Viņa pūrā daudz garīgu dziesmu. Ievērojamākā no tām ir himna Dievam My God And I (Mans Dievs un es), kas arī skan šajā liktenīgajā skaņuplatē. Noklausoties himnas ierakstu, piedzīvoju pavisam negaidītu atklājumu. Vītola kompozīcijas pamatā nepārprotami skan Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme mums labi zināmā vienkāršā melodija!
Vītola sacerēto himnu un tās tapšanu nopietni analizējis teologs, baznīcas dziesmu un himnu pētnieks Wayne S. Walker no Illinoisas ASV savos himnu pētījumos (29. 10. 2011.). Izrādās, ka Vītols sarakstījis brošūru The Writing of My God and I. Tajā autors stāsta, ka iedvesmu darbam smēlies vēl zēna gados dzimtajā Rīgā, staigājot pa piepilsētas laukiem, kur varējis baudīt skaistumu un laimi. Dievs luterāņu baznīcā licies kā bargs, pat nežēlīgs soģis. Kādas gados vecākas meitenes, bārenes iespaidā radies jauns priekšstats par Dievu, kā labu draugu, ko tas vēlāk, dzīvojot Amerikā, izteicis vārdos un mūzikā. Pie savas kompozīcijas strādājis vairākus desmitus gadu, komponējot simtiem versiju, un vēl 1935. gadā nav bijis pārliecināts, ka viņa meistardarbs izdevies tik labi kā gribēts, tāpēc pirmo nošu izdevumu laidis klajā ar pseidonīmu I. B. Sergei. Līdz 1960. gadam partitūra piedzīvo vēl sešus izdevumus, bet pirmais bijis šāds:
My God and I
From the repertoire of the Latvian Singers, text and music by I. B. Sergei. Chicago: Kama Co., c 1935, Edition for mixed chorus (SATB) with piano for rehearsal only. Description: I score (5p); Subjects: Anthems, Choruses, Sacred (Mixed voices, 4 parts, unaccompanied).
Publ. # 216 Kama. Plate # Kama. OCLC # 16678573
My God and I go in the fields together,
We walk and talk as good friends should and do.
We clasp our hands, our voices ring with laughter;
My God and I walk through the meadow’s hue…
He tells me of the years that went before me,
When heavenly plans were made for me to be,
When all was but a dream of dim conception
To come to life, earth’s radiant glory see.
My God and I will go for aye together,
We”ll walk and talk as good friends should and do,
This earth will pass, and with it common trifles,
But God and I will go unendingly.
Tulk.:
Mans Dievs un Es – mēs ejam kopā pa laukiem,
Mēs staigājam un runājam, kā labi draugi to dara,
Mēs sadodamies rokās un mūsu balsis skan ar smiekliem,
Mans Dievs un Es – mēs staigājam pa ziedošām pļavām…
Viņš stāsta man par seniem laikiem vēl pirms manis,
Kad tapa debešķīgie plāni, lai Es būtu,
Kad viss vēl bija tikai miglains sapnis –
Lai nāktu dzīvība un zemes spožums redzams kļūtu.
Mans Dievs un Es – mēs iesim kopā vienmēr,
Mēs staigāsim un runāsim, kā labi draugi to dara,
Pasaule aizies ar saviem parastiem niekiem,
Bet Dievs un Es – mēs staigāsim nebeidzami.
Dziesma ātri kļuva populāra. 1936. gadā, Vītolam nonākot Čikāgā, tā jau skanēja visās baznīcās. Notis ar tekstu tika pavairotas simtos un tūkstošos eksemplāru. Tās nodrukāja un izplatīja kompānija The Kama Co, ko vadīja komponista vēlākā dzīvesbiedre Ellija (Elly) Engelharta-Vītola (1906–1996), arī dziedātāja (soprāns), kuras balss, iespējams, skan unikālajā skaņuplatē.
Skaņuplates izdošanas gadu nav izdevies precizēt. Dr. Loca minējumi vedināja domāt par 30. gadu nogali, taču mulsināja vinils, jo vinila plates Columbia Recording Corporation sāka ražot masveidā 1948. gadā. Reklāmas uz plates apvāka vēstīja par pēckara gadu dziedoņiem. Domājams, ka tas bija plates oriģinālais iepakojums, jo kur gan citur Kamas kompānija būtu varējusi izgatavot plati, ja ne turpat Columbia firmā Čikāgā. Vēl viena liecība tam, ka plate nav pirmskara izdevums, ir ziņa. ka Vītols 1944. gadā veicis izmaiņas himnas partitūrā, ievedot tajā partijas augstai, vidējai un zemai balsij un tas ir dzirdams skaņuplates ierakstā. Ļoti ticams kļūst pieņēmums, ka plate ieskaņota 40. gadu beigās vai 50. gadu sākumā.
Jau 1952. gadā A. Vītola My God and I firmas RCA Victor 78 rpm skaņuplatē iedziedāja amerikāņu iemīļotais himnu komponists un gospeļu dziedonis G. B. Šea (George Beverly Shea, 1905–2013), 1958. gadā to atkārtojot 45 rpm singlā. Vēlāk Austra Vītola himnu vinila ilgspēles platēs iedziedājuši vēl citi ievērojami amerikāņu solisti kā, piem., gospeļu karaliene Mahalija Džeksone (1960), Pets Būns (Pat Boone, 1961), Bobijs Dentons (1996), a capella grupa His Image Singers (2012) u. c.
Runājot par Austra Vītola himnas My God and I tīmekļa ierakstiem, jāpiemin viens visai mīklains gadījums. Nejauši gadījās atrast šīs Austra Vītola kompozīcijas instrumentālu ap septiņu minūšu garu audioierakstu tīmekļa vietnē www.jesusourpeace.com (pašlaik lapa šai saitē nav pieejama), kur kā mūzikas autori bija uzrādīti Austris Vihtol un Wolfgang Amadeus Mozart. To pašu minējusi arī licencētā profesionālā padomniece Paulette Jackson 2011. gada 6. oktobrī savā tīmekļa blogā The Conversant Counselor’s Blog, kur apcerējusi A. Vītola dziesmas teksta vēsturiskos, filozofiskos, psicholoģiskos un garīgos aspektus. Noklausoties ierakstu, bija skaidrs, ka tajā bez Vītola pazīstamās melodijas skan vēl kaut kas cits. Vai tiešām Mocarts? Izrādījās, ka tiešām! Paldies JVLMA Muzikoloģijas katedras prof. Jānim Kudiņam, kurš palīdzēja noskaidrot patiesību. Mīklainais skaņdarbs ir nezināma autora ir izveidota kompilācija, savijot kopā fragmentus no Vītola melodijas un populāra Mocarta klavierkoncerta (Piano Concerto No.21 in C major, K467-Andante), kas atrodams arī tīmeklī You Tube.
Latvian Singers
Ziņas par Austra Vītola himnu My God and I atrodamas daudzviet. Pasaules lielākajā bibliotēku katalogā tīmeklī WorldCat (The World’s Largest Library Catalog) minētas 8 grāmatas, 7 audioieraksti un 10 nošu izdevumi. Bet nu laiks noskaidrot, kas tad bija Latvian Singers, kuri skaņuplatē iedziedājuši A. Vītola himnu. Ziņas par šo Latvijā nepazīstamo latviešu kori atradās 1930. gados izdotā brošūrā, kura glabājās ASV Aijovas štata bibliotēkā. Materiāls uz 2 lapām aplūkojams tepat tālāk, bet pieejams arī Aijovas digitālajā bibliotēkā:
https://digital.lib.uiowa.edu/islandora/object/ui%3Atc_14936
Brošūrā stāstīts, ka kori 1907. gadā Hamburgā dibinājusi latviešu un krievu emigrantu grupa. Tas ātri vien iemantojis slavu Eiropas valstīs, 1909. gadā pēc pasaules turnejas no Ķīnas ieradies Amerikas rietumu krastā, ASV koris uzstājies koledžās un baznīcās Kalifornijā, Teksasā, Tenesijā, Oregonā. Latviešu dziedoņi esot pārsteiguši klausītājus ar skanīgām, melodiskām un fantastiskām latviešu tautas dziesmām, ar vokalizētām simfonijām un iespaidīgu, mistisku lielās krievu vakarlūgšanas izrādi Evenings in old Russia, ko nekad nevar aizmirst. Apraksta autors cildina Latvian Singers kā nepārspējamus, ko nemaz nevarot salīdzināt ar citiem koriem tā laika pasaulē.
Most Requested Traditional Hymns
℗ 2008 Dallas Christian Sound
Pēc laikraksta Denton Record – chronicle ziņām (3. 12. 1941) koris pēc reorganizācijas ap 1930. gadu sācis darboties diriģenta Austra Vītola vadībā. Par kora aktīvu darbību viņa vadībā liecina daudzas laikrakstu ziņas. Piemēram, Bakersfield Californian 1922. gada 11. oktobrī raksta par Austra Vītola koncertu Sieviešu klubā, Wiskonsin State Journal 1941. gada 25. maijā – par uzstāšanos Medisonā, Danvilas laikraksts Virdžīnijā The Bee 1945. gadā 10. novembrī ziņo, ka Vītola dziesmā My God and I solo izpildīs Elza Beth u. t. t. Vītola dzīvesbiedre ir saskaitījusi vairāk kā tūkstoš uzstāšanos. Pēc viņas vārdiem koris nav bijis vienīgā Austra nodarbošanās, viņš darbojies arī Losandželosas konservatorijā, vadījis koncertaģentūru, izdevis mūzikai veltītu žurnālu.
Latvian Singers piedalījušies arī Holivudas mākslas filmās, kā, piemēram Song of the Flame (1930), Rasputin (1932), We live again (1934), Anna Karēņina (1935) un citās.
Varam ielūkoties Mičiganas universitātes 1942. gada publikācijās (43. sēj, No 144), kur vēstīts par Latviešu dziedoņu piedalīšanos A. Vītola vadībā koncertā 1941. gada 27. martā:
Concert „The Great Vespers”
The Latvian Singers, Austris A.Wihtol, Director
Thursday, March 27, 1941, 8: 30 P. M.
1. The Lord’s Prayer. Original music by A.A. Wihtol.
2. Prayer for the Nation. A. A. Wihtol ( First performance)
3. Devotional Anthem. A. A. Wihtol. Two solos and chorus
4. Prayer for the Peace of the Soul. A. A, Wihtol (First performance)
5. Final Prayer.
Misuri (Missouri) Baptistu universitātes bibliotēkā atrodam ziņas par vēl dažiem Austra Vītola skaņdarbiem, kurus ap 1940. gadu izdevusi The Kama Company Čikāgā:
1) Russian Christmas anthem, Kol slaven. Text and arrangement by A. Wihtol. Note: for a capella SATTB chorus. From the repertoire of Latvian Singers.
2) Night so dark and hour so late (Latvian Carol). Text and music by Austris A. Wihtol. The idiom of Latvian Christmas music is carefully represeted in this composition. For mixed voices( SATTB) with piano for rehearsal.
3) Silent Nihgt o’er hill and valley (Latvian Carol). Text and music by A. A.Wihtol. Edition: for mixed voices (SATB) with piano part for rehearsal.
Latvian Singer repertuārā atrodama kāda jautrāka dziesma: Tradi Nuka (Etude for mixed chorus #36), Latvian frolic in Latvian, comp. Wihtol A. A., izdota Losanželosā, 1934.
Vītola himna nonākusi arī Dienvidamerikā, iemantojusi atzinību Brazīlijā, tulkota portugāļu valodā Meu Deus e Eu atrodama 7. dienas adventistu dziesmās (Hinario Adventista Nr. 417), šodien dzirdama arī tīmeklī.
Spāņu valodā Mi Dios y yo dzied Eduardo Luna (2009), māsas Torresas (Hermanas Torres cantan, 2016), garīdznieks Arturo Palau (2016), ģitāristu trio Las Heridas (2012). Arī spāņi to izpilda dievkalpojumos un citos sarīkojumos.
2008. gadā Čīles Kordiljeru kalnu upītes krastā ierakstīts video, kurā ūdeņu čalas pavadījumā himnu spāņu valodā dzied veca čīliete Mama (Youtube: Mi Dios y yo – canta Mama).
Dziesma pazīstama arī Vācijā kā Mein Gott und ich. Skaņuplatē to iedziedājis evanģelists Hildors Jancs (Hildor Janz) 1970. gados. Tīmeklī to var paklausīties arī vācu akordeonistu dueta sniegumā.
Vēl par Austri Augustu Vītolu
Turpinot mūsu meklējumus pagājuša gadsimta Amerikas mežonīgajos rietumos, izrādījās, ka varam vēl daudz ko uzzināt par Latvijā līdz šim nepazīto komponistu. Nebija gan vairs jāceļo pa bīstamajiem prēriju ceļiem ar vecu pasta karieti kā to 20. gs. sākumā droši vien darīja ieceļotājs Vītols.
Ar modernāku mūsdienu satiksmes līdzekli – tīmekli dažās minūtēs esam nonākuši Teksasas štata jaukajā pilsētiņā Montgomerijā. Te liktenis mani saved kopā ar kristīgās baznīcas mūzikas vēsturnieku un izdevēju seru Robertu Džeju Teiloru (Robert Jay Taylor) no Teksasas kompānijas Tailor Publications LLC (taylorpublications.com). Pateicoties viņa atsaucībai, es iemantoju Vītola foto un tieku pie plašas informācijas:
Austris Augusts Vītols dzimis 1889. gada 24. janvārī Rīgā luterāņu ģimenē kā viens no sešiem bērniem. Pamatizglītību ieguvis vēl dzimtenē. Jau 7 gadu vecumā, klejojot pa piepilsētas laukiem un pļavām un baudot dabas skaistumu, Austrim esot radusies koncepcija par „go in the field together”. Pēc ierašanās ASV (iemesls nav zināms) nonācis saskarē ar kori Latvian Singers, ar ko saistīta visa turpmākā dzīve. Jaunībā rakstījis operas, simfonijas un citus darbus, vēlākos gados daudz laika veltījis koru mūzikas sacerēšanai, bet mūža lielākais darbs bijis un paliek himna My God and I.
1995. gadā sers R. J. Teilors, būdams Glendeilā, atradis A. Vītola mājvietu – nelielu mājiņu starp daudzām piecstāvīgām ēkām, sastapis tur viņa atraitni – 89 gadus veco Elliju Vītolu. Divu stundu garā vizītē Teilors uzzinājis par daudziem laimīgiem notikumiem Ellijas dzīvē, dzirdējis arī skumīgas atmiņas.
Ellija (Elly) Engelharta-Vītola dzimusi 1906. gada 21. jūlijā Holandē, mācījusies Karaliskajā konservatorijā, dziedājusi Amsterdamas operā, lielā mērā baudījusi karalienes Vilhelmīnes labvēlību, bijusi slidošanas partnere princesei Julianai, vēlākai karalienei. Uz ASV Ellija devusies 1930. gadā pēc ielūguma dziedāt Ņujorkas Metropolitan operā, bet tad devusies uz Kaliforniju, kur bija apmeties viņas brālis, jo vecāki nav gribējuši, ka viņa paliek Ņujorkā viena.
1932. gadā kādā baznīcā (Wilshire Christmas Church) Dalasā (Dallas) Ellija sastop Austri, kurš tur, gatavojoties uzstāties, darbojas ar savu kori Latvian Singers. Austris ir 18 gadus vecāks par Elliju, taču kopīgā mūzikas mīlestība kļūst par saiti, kas abus vieno laulībā. Tikai daudzus gadus pēc kāzām viņa uzzinājusi, ka Austris ir bijis agrāk precējies, un ka viņa pirmā sieva mirusi, dzemdējot bērnu.
Ellija stāstījusi Teiloram, ka viņai esot pieci mazbērni, no kuriem neviens neesot par viņu parūpējies. Mūža nogalē Austris slimojis ar Alcheimera slimību, miris ar sirdstrieku 1974. gada 3. aprīlī. Neatrodot vīra naudas uzkrājumu vietu, atraitne nonākusi trūkumā, iztikusi, saņemot sociālā dienesta palīdzību.
Ellija mirusi 90 gadu vecumā 1996. gadā, apglabāta blakus vīram Austrim Vītolam Glendeilas kapos (The Grand View Memorial Park cemetry).
Pēc Ellijas sacītā, ka Austra pirmā sieva mirusi dzemdībās, paliek neatbildēts jautājums, kura sieva tad Austrim bijusi Meibla Tūza (Mabel Tooze), prof. Freda J. Tūza brāļa meita, no Oregonas, kura mirusi pēc vairāku nedēļu ilgas slimošanas Portlandes Sv. Vincenta hospitālī 28 gadu vecumā 1918. gada janvārī pēc vienu gadu ilgas dzīves laulībā ar prominento vietējo mūziķi Austri Vītolu, kā par to ziņoja Oregonas laikraksts Oregon City courier 1918. gada 17. janvārī.
Par Austra Vītola pēcnācējiem neko nav izdevies uzzināt. Vienīgi var pieminēt forumu tīmeklī 2007.–2012. gados (Welcome to NameThatHymn.Com – Hymn Lyrics Search Forum), kurā tika apspriesta arī Vītola himna My God And I. Atsaucās kāda Karena, kura rakstīja: Wow, my grandfather wrote this peace, and it is amusing to learn how everyone enjoys it (Vau, mans vectēvs uzrakstīja šo gabalu un ir uzjautrinoši uzzināt, kā kurš to uztver).
Kāds foruma viesis 2009. gada 27. oktobrī rakstīja, ka vācieši, kas dzīvojuši Krievijā, vairāku gadsimtu garumā dziedājuši šo dziesmu vācu valodā.
Interesantu ziņu forumā 2008. gada 23. novembrī paudis Dave Tjart no Edmontonas Kanadā. Viņš stāsta, ka šo melodiju kāzās spēlējis Kanadas ukraiņu orķestris no Albertas, kura vadītājs teicis, ka viņu repertuārā tā vienmēr bijusi kā deja (They struck up this tune and everybody danced).
Pirms nonākam pie Amerikas latviešu atsauksmēm jāpiemin, ka savu izcilo skaņdarbu – himnu My God and I Austris Vītols ir reģistrējis Amerikas autortiesību iestādē jau 1935. gada 15. augustā, bet vēlāk vairakkārt nācies tiesāties par viņa autortiesību pārkāpšanu (1937, 1956, 1961). Tagad varam ielūkoties Amerikas latviešu laikraksta Laiks 1961. gada 5. augusta numurā, kur atrodama pirmā plašākā publikācija par Vītolu Amerikas latviešu presē, ja neskaita kuriozo paziņojumu 1952. gada 10. maija numurā, kurā, rakstot par latviešu dzīvi Los Andželosā, teikts, ka Glendeilā ilgus gadus dzīvojot prof. Jāzepa Vītola radinieks (!) – mūziķis Austris Vītols.
No Laika uzzinām, ka latviešu komponists Austris A. Vītols (Wihtol) ir ļoti oriģināla parādība latviešu mūzikā. Viss viņa mūžs Amerikā bijis veltīts mūzikai, ar to nodarbojies un savas komponētās dziesmas še publicējis jau kopš gadu desmitiem, Kalifornijā vadījis koncertaģentūru un izdevis mūzikai veltītu žurnālu The Musician’s Round Table. ASV apgabaltiesā Aijovā komponists ir iesniedzis pret Pirmo metodistu draudzi un Klerindas iecirkņa skolu pārvaldi sūdzību par viņa autora tiesību pārkāpšanu attiecībā uz viņa dziesmu My God and I. Autors pie dziesmas strādājis ap 20 gadu un ieskata to svētu līdzīgi Bībelei. Tagad dziesma katru gadu piedzīvojot vairāk nekā 30 000 atskaņojumus, ienesot viņa ar sievu kopīgajai firmai KAMA ap 25 000 dolāru gadā.
Jautāts, vai dziesma ir oriģināldarbs vai tautas dziesmas aranžējums, A. Vītols paskaidrojis, ka Mans Dievs un es mūzika nekad agrāk nav nedz dzirdēta, nedz rakstīta latviski muzikālā izteiksmē…
I956. gada tiesas izmeklēšanā viņa izmantoto melodiju uzskata par senu latviešu, itāļu vai krievu tautas dziesmu, kuras melodija bijusi publiskā telpā vēl pirms 1935. gada, kad A. Vītols savu darbu reģistrējis autortiesībās, dziesmas melodija nevarot būt aizsargāta ar autortiesībām:
The District Court found that the tune in suit was taken from an old Latvian, Italian or Russian folksong, and that tune was in the publicē domain for years prior to the time plaintiff copyright it in 1935. The Court said : the tune of the song in suit is incapable of being protected by copyright (U.S. Court of Appeals for the Seventh Circut- 231 F. 2d 550 – 7th Cir. April 12, 1956).
Uz 1961. gada 5. augusta publikāciju Laikā par Austri Vītolu un viņa My God and I, atsaucās vairāki avīzes latviešu lasītāji. Roberts Apenītis rakstīja: „Savulaik jau stāstīju par pārsteigumu 1949. gadā Koketu (Cokato, Minnesota) pilsētiņas zviedru ev. lut. baznīcā, dzirdot dziesmu My God and I ar krievu čigānu romances Nakinuv plašč, s gitaroi pod poloju meldiju. Pirmo reizi šo meldiju „vilku vaļā” septiņu gadu vecumā, ap 1906. gadu, ganot cūkas tēva tīrumos Grašu pagastā. Pēc krievu – japāņu kara pirmais pants tai ziņģei bija šāds:
Bāls mēness spīd pār Portarturas mūriem,
Bāls mēness apspīd kluso Mukdenu,
Bāls mēness apspīd krievu ģenerāli,
Kas mirdams nodod savu tēviju…
Ap 1910.–1913. g. Cesvaines draudzes skolā, kad nebija atļauts nedz runāt, nedz dziedāt latviski, bet tikai krieviski, es dziedāju Nakinuv plašč… Vēlāk parādījās variants :
Bāls mēness spīd pār Austrij’s kalniem lejām,
Bāls mēness apspīd kluso Donavu..
Nemaz nebrīnos, ka uzņēmīgi cilvēki melodiju atkal „komponējuši” no jauna. Trimdā Vācijā pirmajos pēckara gados ar šo meldiju tiku dzirdējis Tirzmalietes dzejoli – Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme…” (Laiks, 1961. g. 27. sept., 1950. g. 8. jūl.)
Betija Debele no Ohio raksta, ka „dziesma My God and I ir ļoti iemīļota visās amerikāņu baznīcās. Es to esmu dziedājusi dažādu konfesiju baznīcās. Vai nebūtu laiks saprast, ka dziesmas un mūzika ir starptautiska valoda un tādēļ vienalga, kādas tautības komponists to sarakstījis. Šo dziesmu esmu daudz dzirdējusi Latvijā krievu valodā, bet kāds Amerikas kristietis tai uzrakstījis sevišķi skaistus vārdus, tā izveidojot to par vienu no skaistākajām baznīcas dziesmām..” (Laiks, 1961. g. 30. aug.).
Anna Tiltiņa no Džolietas raksta: „Es šo dziesmu pirmo reizi dzirdēju vienā no Džolietas baptistu baznīcām 1950. gadā, atcerējos šo melodiju no ģimnāzijas laikiem Rīgā no romances Nakinuv plašč… Nodomāju – lai nu dzied vien, jo dziesma, kaut sērīgi monotona, laba kora izpildījumā un ērģeļu pavadījumā labi skan…” (Laiks, 1961. g. 9. sept.).
Vēl Laikā atrodama komponista Jēkaba Poruka publikācija. Viņš kādā baznīcā Amerikā latviska repertuāra notīs pamanījis melodiju no romances Nakinuv plašč, ko vecākā paaudze – bijušie Rīgas, Pēterpils, Maskavas studenti gadsimta sākumā dziedājuši tikpat plaši kā tagad vispopulārāko grāvēju. Un Poruks atzīst, ka tā viņam ir mīkla, kā šī krieviski čigāniskā mīlas romance varēja pārvērsties par latvisku garīgu sēru dziesmu (Laiks, 1950. g. 24. jūn.).
Nu jau gluži ticama liekas iespēja, ka Austris Vītols bērnībā Rīgā būs dzirdējis un paturējis atmiņā krievu romances Nakinuv plašč melodiju vai, varbūt, ziņģi par Bālo mēnesi ar to pašu melodiju. Lūkosim tālāk. Lai turpinātu izmeklēšanu, mums jāpamet Amerikas plašumi un jādodas meklēt populāro romanci Krievijas zilajās tālēs.
Pa ceļam gan nāksies vēl piestāt mūsu pašu Kurzemītē, kur arī kādreiz skanējusi vidzemnieka Roberta Apenīša pieminētā ziņģe. Etnomuzikoloģe Dace Nasteviča to atklājusi suitu dziesminieces Veronikas Porziņģes dziesmu burtnīcā, kur ziņģe, noklausīta no mātes Marijas Porziņģes (1879–1941), dziedāta mātes jaunības gados, pierakstīta 1945. gadā, Daces Nastevičas dokumentēta 1989. gadā Alsungā, šodien klausāma tīmeklī:
http://garamantas.lv/lv/record/374791/Bals-meness-spid-par-Austrijs-kalniem-lejam
Bāls mēness spīd par Austrij’s kalniem, lejām,
Bāls mēness apspīd plašo Donavu,
Bāls mēness spīd pār Austrij’s kalniem, lejām,
Bāls mēness apspīd plašo kapsētu.
Zem nāliv(j)ar (?), pie baltā marmor’ krusta
Sēd dvēseles skumjās mocīts jauneklis,
Ko nospieduse barga liktens vara,
Tādēļ viņā kluss, kā sapņos nogrimis.
To netraucēj’ nedz kalnu, lejas klusums,
Nedz Donav’s viļņu bārga krākšana.
To netraucēj’nedz Vīnes torņu spožums,
Nedz kapu rožu dzidra rasiņa.
Kā nedzīvs tēls, kā atturības klusums,
Aplūkoj’ pasaul’s priek’un laimību;
Kam krūtīs plosās varens, negants žēlums
Dēļ mīļākās viņš zaudēj’ cerību.
Kam pievil man’ tu skaistule nolemta,
Kam ieved (iegrūd) mani moku dziļumos!
Tev nedar skumjas manas dvēseles sāpes,
Tu laimīga pie staltā Edvarta.
Slauk’ asaras no savām zilām acīm,
Cel galvu augstāk, spītē liktenim!
Neraud par dzīves izjukušo laimi,
Dēļ tev’ man visa laime zuduse.
Bāls mēness spīd pār Austrij’s kalniem ir krievu-turku kara (1877–1878) iespaidā radusies ziņģe, kuras melodija izmantota arī krievu–japāņu karā (1904), kad tai bijuši vairāki varianti. Viens no tiem, kā raksta folkloras pētniece Baiba Krogzeme-Mosgorda, izveidojies par dziesmu, kas vēršas pret carismu (atrasta cietumnieku dziesmu kladēs):
Bāls mēness spīd pār veciem Rīgas torņiem,
Bāls mēness pārspīd straujo Daugavu,
Bāls mēness dusmīgi uz ielām raugās,
Kur Kolizejos šampanietis plūst.
Bāls mēness spīd pār veciem Rīgas torņiem,
Bāls mēness pārspīd Centrālcietumu,
Bāls mēness starus laipni iekšā raida,
Kur ķēdēs smok daudz latvju jaunekļu.
(Humanitāro zinātņu žurnāls Letonica, Nr. 21, 2011, 188.–199. lpp)
Šīs vecās, latviski dziedātās kara ziņģes lieku reizi liecina par Tirzmalietes dziesmai piemeklētās melodijas pazīstamību Latvijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
Turpinājums sekos…
Pētījuma sākums.
1. turpinājums: Kardināla Jāņa Pujāta kristiešu himna.
2. turpinājums: Austris Augusts Vītols un viņa himna My God and I
3. turpinājums: Krievu romance Накинув плащ с гитарой под полою
Izmantošana bez atsauces uz autori/autoru vai biedrības “A. Pelēča lasītava” mājas lapu, nav atļauta!