Dundaga un Latvija
Grāmatā tēlotas lauku sievietes izjūtas, ko veidojušas Dundaga, Talsi, Mazsalaca un tur sastaptie cilvēki.
CEĻAVĀRDI
Elzu Karlsoni zināju no dzejnieka Aleksandra Pelēča stāstiem un bērnišķīgi mīļiem zīmējumiem viņa dzeju un tēlojumu rokrakstā pārrakstītajās grāmatiņās, ko Elziņa centīgi un aizrautīgi veidojusi, ar dzejnieku daudzus gadus apmainoties vēstulēm. Šīs grāmatiņas joprojām glabājas biedrības “Aleksandra Pelēča lasītava” fondā. Sasveicinājāmies kādā Dundagas Dzejas draugu kluba sarīkojumā, kur no Talsu Literātu apvienības aizbraucām vairāki. Personīgi iepazināmies, kad Aleksandrs vēlējās apciemot Elziņu viņas Rožlejās, līgstot mani par vedēju. Atceros tās tikšanās sarunu noskaņas un gaišo starojumu mājasmātes acīs. Pēc tam abi ar Aleksandru vairākkārt braucām ciemoties Rožlejās, labi sapratāmies ar Ilgu un viņas mājdzīvnieku saimi.
Pasaules steiga negaidīti aizrāva Aizmūža ceļos Aleksandru, Elziņas sirsnīgo draugu Ilgu… Arī Elziņa nepaguva ieraudzīt savu atmiņstāsta manuskriptu grāmatas veidolā.
Elziņas rakstītie teksti valdzina ar vienkāršo, poētiski apgaroto, varbūt nedaudz aprauto vēstījumu, nešaubīgo ticību labajam apkārtējā pasaulē un iepazīto ļaužu dvēselēs.
Zigurds Kalmanis.
Talsos, 2014. gada martā.
