Vējš pāri Lībagiem

Publicēts: Pir/09/2010

Pieejams:

PDF

15.00 €

29 MB
latviešu
978-9984-9992-4-1

Ieskats

A tverot grāmatu par Lībagu pagasta vēsturi, jāatzīmē, ka tā pagaidām būs plašākais šāda veida pētījums par Talsu pilsētas tiešā tuvumā un Latvijas galvaspilsētas Rīgas virzienā no reģiona centra esošo teritoriju. Pagasta novietojums ir viens no galvenajiem apstākļiem, kas laika gaitā sasaistījis Lībagu un Talsu vēstures notikumus, gluži dabiski savstarpēji mijiedarbojoties. Administratīvo robežu izmaiņas Lībagus pietuvinājušas Talsiem pavisam cieši, bet visnopietnāk savītas Lībagu un Stendes pagastu ļaužu dzīves, jo senāko divu pagastu vietā izveidots viens.

S tendes pagasta un Lībagu pagasta saskarsmēs gadsimtiem pastāvējušas pretrunas, jo stendenieki, dzīvojot uz privātmuižas zemes, bez pagasta klaušām pildījuši arī muižas klaušas. Lībagu kroņa muižas zemniekiem miera laikos bijis jāmaksā tikai ap 20 rubļiem rentes naudas par lielu sētu. Tādi nieka nodokļi stendeniekiem bijuši kā dadzis acī. Abu pagastu apvienošana 1979. gada 14. novembrī, pamatojot to ar nepieciešamību paplašināt Valsts Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacijas lauku platības un ietvert šo saimniecību vienā administratīvā dalījuma teritorijā, dažbrīd pretrunas vēl uzjundījusi. Savstarpēja izzobošanas tieksme un dalījums Lībagu vai Stendes gala ļaudīs pastāv līdz šai baltai dienai.

A pvienojot Stendes un Lībagu pagastus (tolaik administratīvo ciemu padomju teritorijas), no apvienotā pagasta izslēdza Stendes stacijas ciematu (senāk Renču ciems), kas 1991. gada 14. novembrī kļuva par Stendes pilsētu. Līdz ar to no Talsu apvidus kartes nozuda plašais Stendes novads, kas savulaik no Lībagu un Nurmuižas malas aizstie- pies gandrīz līdz Ventspils apriņķa Puzes novada robežām. Izveidojās lielie Lībagi ar 1982. gada 1. janvārī fiksētiem 146, 3 km2 kopplatības un 2262 iedzīvotājiem. Lībagu pagasta informatīvais prospekts, kas sastādīts 2001. gadā, vēsta, ka precizētā pagasta teritorija aizņem 144 km2. Pagasts robežojas ar Talsu pilsētu un Ģibuļu pagastu (Z, ZR daļā), Laidzes pagastu (Z daļā), Abavas pagastu, Stendes pilsētu un Virbu pagastu (D daļā), Laucienes pagastu (A daļā).

Pagastā atrodas trīs lielciemi: Dižstende (572 iedzīvotāji), Mundigciems (546 iedzīvotāji), Lībagi (435 iedzīvotāji), divpadsmit mazciemi: Ābeļi, Aklaisciems, Andumi, Birzmaļi, Bungciems, Dārznieki, Gailīšciems, Kalnmuiža, Stendes Mācītājmuiža, Mazstende, Purgalciems, Sukturi un trīspadsmit skrajciemi: Čumalas, Buļnieki, Brancas, Indrāni, Jukumi, Kampari, Kursakciems, Linejciems, Mariņi, Mežvidi, Putniņciems, Vīceži, Vecleiši. Lībagu pagastā 2000. gadā no 2135 iedzīvotājiem 96% bijuši latvieši. Pagastā reģistrēti 29 uzņēmumi un organizācijas, bet reāli strādā 13. Ar lauksaimniecību pagastā nodarbojas 244 zemnieku saimniecības un 779 piemājas saimniecības. Meži aizņem vairāk kā 50% no pagasta teritorijas, dodot izejvielas kokapstrādei, kas ir viena no nozīmīgākajām nozarēm. Augkopības kultūras augsto līmeni pagasta saimniecībās vienmēr ietekmējusi jau 1922. gadā dibinātā Valsts Stendes selekcijas stacija.

 

Reģistrēties, lai lejuplādētu!

Lai iegādātos un lejuplādētu visu šo grāmatu PDF formātā, lūdzu reģistrēties, noklikšķinot ŠEIT. Ja esat jau reģistrējies/-usies, lūdzu klikšķiniet uz “Pirkt”.

Par autoru

Zigurds Kalmanis

Zigurds Kalmanis

Kopā ar domubiedriem Zigurds Kalmanis 1967. gadā organizējis Talsu tautas nama kinoamatieru studiju „Auseklis”, veidojot 16mm filmas par novada kultūras darbiniekiem, māksliniekiem un literātiem. Kopš 1972. gada viņš darbojas Talsu novada literātu apvienībā, ir viens no autoriem apvienības izdotajos kopkrājumos, vairāku Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta un novada vēstures grāmatu autors un redaktors.

Latviešu Preses biedrība 2003. gadā apbalvojusi Z. Kalmani ar Centrālās valdes Atzinības diplomu. Viņš vairākkārt saņēmis Latvijas Rakstnieku savienības un Talsu novada domes iedibināto Aleksandra Pelēča prēmiju. No 2007. gada Z. Kalmanis ir biedrības „Aleksandra Pelēča lasītava” pārzinis, bet 2011. gada 18. novembrī viņam piešķirts Talsu novada domes iedibinātais Goda tituls „Gada sabiedriskais darbinieks”.

Atsauksmes

Komentāri

Līdzīgi rakstu darbi